“Sēnīte” atdzimst!

Kā notiek atjaunošanas darbi leģendārajā Vidzemes restorānā

“Sēnīte” atdzimst! Tāds iespaids rodas, pēc ilgiem gadiem redzot rosību savulaik ļaužu iecienītajā pieturvietā Vidzemes lielceļu krustojumā, kur savulaik ikviens kājāmgājējs un braucējs varēja ieturēt lepnas pusdienas restorānā vai kulinārijas un konditorejas veikalā nopirkt pašus garšīgākos kliņģerus un pīrādziņus, tāpat desiņas, žāvētas vistiņas, štovētus kāpostus un citus gardumus, kādi citviet padomjlaikos pircējiem pat sapņos nerādījās Kopš pagājušā gada rudens “Sēnītei” ir jauns īpašnieks – sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums “Latvian Catering Company”, kas uzsācis ilgus gadus pamesto ēku atjaunošanu.

“Aizvadītā nepilna gada laikā esam paguvuši apzināt, kas būtu nepieciešams, lai “Sēnīte” atgūtu kādreizējo izskatu,” stāsta uzņēmuma “Latvian Catering Company” īpašnieks Rolands Zujevičs. “Aprīlī sarīkojām talku, kurā piedalījās ap 60 cilvēku, kuri palīdzēja attīrīt apkārtni no apauguma un telpas no padomju laika virtuves iekārtu atliekām un drazām. Talcinieku vidū bija gan apkārtējo māju iedzīvotāji, gan “Sēnītes” bijušie darbinieki, kuri te strādājuši gadu desmitiem. Tas liecina, ka par “Sēnīti” cilvēki nav aizmirsuši un ka viņi cer uz tās atdzimšanu.”

Pašlaik agrākajai kulinārijas un konditorejas izstrādājumu veikala ēkai uzņēmums uzsācis jumta seguma nomaiņu. Agrākajās restorāna virtuves un administrācijas telpās ielikti jauni logi. Plānots, ka līdz šī gada novembrim pilnīgi izremontētajās un labiekārtotajās restorāna virtuves un administrācijas telpās, kas aizņem aptuveni ceturtdaļu no visu ēku kopplatības, jau varētu ievākties uzņēmuma darbinieki.

Būs jāiegulda miljoni

Rolands lēš, ka “Sēnītes” atjaunošanai būtu jāiegulda lielas summas. Izdevumu tāmes gan vēl neesot taisītas, tāpēc nevarot precīzi pateikt, cik lieli varētu būt izdevumi. Piemēram, jau iesāktā kulinārijas un konditorejas veikala jumta remontam sākumā esot plānojuši iztērēt ap 5000 eiro, bet tagad jārēķinās, ka tas maksās sešreiz vairāk.

Par to, kas pamudinājis iegādāties “Sēnīti”, labi zinot, ka tās atjaunošanā būs jāiegulda prāvas summas, Rolands atbild, ka uzņēmuma darbības paplašināšanai meklējis piemērotas telpas jau ilgāku laiku. “Izvēle par labu “Sēnītei” bija nejauša,” atklāj Rolands. “Reiz, braukdams no Cēsīm, ieraudzīju izkārtni ar pārdošanas sludinājumu, un šī ideja iešāvās galvā. Agrākie saimnieki “Sēnīti” tomēr bija pieskatījuši, neļaudami klaidoņiem kurt ugunskurus pagalmā un demolēt telpas. Kad pirmoreiz ierados apskatīt telpas, likās, ka pavērsies pavisam bēdīgs skats. Logi daudzviet gan bija izsisti, bet telpas saglabātas pārsteidzoši labā stāvoklī. Protams, daudz kas ir nolietojies un remontējams. Bet nekādas katastrofas nav. Savulaik lepnajā restorāna telpā grīdu vēl klāj parkets.”

Telpas ar pienākumu

Rolands stāsta, ka no agrākajiem “Sēnītes” saimniekiem mantojumā palikuši vairāki ēkas atjaunošanas projekti, kuros smalki aprakstīts, ar ko krāsot un kādus apdares būvmateriālus drīkst izmantot tajās “Sēnītes” ēkās, kuras 2016. gadā ierakstītas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

“Protams, valsts aizsargājamo ēku daļā katra darbība būs jāsaskaņo Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē. Bet šie projekti mums ļoti atvieglos “Sēnītes” atjaunošanu,” viņš skaidro. “Kad par šiem projektiem vēl nezinājām, izcēlās strīds, piemēram, par to, kādā krāsā jābūt restorāna ēkas kupolveida jumtam. Pašķirstot savulaik gatavotos projektus, atklājās, ka tam, lūk, jābūt titānbaltam. Kad pirms gada es nopirku šo īpašumu, man likās, ka esmu iegādājies telpas uzņēmuma darbībai. Tagad esmu sapratis, ka iegādājos telpas ar pienākumu pret sabiedrību. To gan neuzskatu par apgrūtinājumu.”

Telpu izmantošanu nemainīs

Par to, kas šajās telpās būs pēc atjaunošanas, Rolands saka, ka telpu izmantošana būtiski nemainīsies. Kupolveida ēkā restorāns, zem tā alus pagrabzāle. Savukārt agrākajā kulinārijas un konditorejas izstrādājumu tirdzniecības vietā – ātrās ēdināšanas telpa, kā arī telpa publiskiem pasākumiem.

Vai pēc “Sēnītes” atjaunošanas uzņēmējdarbības plānus neizjauks pārbūvētais Vidzemes lielceļa krustojums un pārbūves laikā likvidētās autostāvvietas? “Sēnītes” saimnieks saka, ka ne. No savulaik izbūvētajām četrām divas ir palikušas. Un, ja vajadzēs, tās varēšot paplašināt. Rolandu nebiedējot arī tas, ka tuvējā apkārtnē ir “Rāmkalni”, “Sorbas”, “Brālis” un citi uzņēmumi, kuri piedāvā gan sabiedrisko ēdināšanu, gan pārtikas tirdzniecību. Viņaprāt, “Sēnītē” iecerētais augsta līmeņa restorāns, kāds tas savulaik te jau bijis, būšot citā kategorijā nekā apkārtnē esošie krodziņi, tādēļ īsta konkurence neveidošoties. Kā būs ar desiņām un štovētajiem kāpostiem, pēc kuriem savulaik “Sēnītē” ļaudis stāvēja pat garā rindā? Rolands atbild īsi: “Ja pēc desām un kāpostiem būs pieprasījums, tad būs arī piedāvājums! Arī man tās desiņas un kāposti garšo pat labāk par burgeriem!”

Neīstenotie plāni

Kopš 1999. gada, kad tika slēgts restorāns un 2003. gadā – kulinārijas un konditorejas veikals, savulaik ļaužu iecienītā restorāna un pārtikas tirdzniecības vietas atjaunošanas plāni bijuši pat vairāki. Bet dažādu iemeslu dēļ līdz šim nevienu nebija izdevies īstenot. Pirmos kala “Sēnītes” agrākie īpašnieki – 2020. gadā viņsaulē aizgājušais bijušais centrālās savienības “Turība” prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Ivars Strautiņš un viņa kompanjons “Turībā” uzņēmējs Atis Sausnītis. Bet 2007. gadā piedzīvotās saimnieciskās krīzes dēļ no šī nodoma atteicās, tā vietā pieņemot lēmumu visu pārdot. Mēģinājumi ātri atrast īpašumam jaunu saimnieku neizdevās, tāpēc ilgāk nekā divdesmit gadus “Sēnīte” stāvēja tukša un pamesta. Kādreiz tik lepno ēku puduri pamazām grauza laikazobs, ko jau iztālēm varēja pamanīt ikviens, braukdams garām šai agrāk tik iecienītajai pieturvietai.

2017. gadā “Sēnīti” plānoja iegādāties maizes ceptuves “Liepkalni” īpašnieks Dagnis Čākurs. Nodibinādams akciju sabiedrību “Sēne”, piedāvāja ikvienam Latvijas iedzīvotājam nopirkt par 100 eiro kaut vai vienu akciju un kļūt par “Sēnītes” līdzīpašnieku. 2018. gadā pat bija izsludināts arhitektu ideju konkurss par ēku pārbūvi, kurā par labāko atzina arhitekta Jāņa Ruciņa ideju, paredzot atjaunot galveno ēku ar sēnes formas kupolu un saglabājot vasaras terasi ar koka grīdu ēkas dienvidrietumu pusē. Galvenajā ēkā bija iecerēts iekārtot restorānu un tirdzniecības vietas “Liepkalnu” maizei, kulinārijas un konditorejas izstrādājumiem. Bet apkārtējā teritorijā atrastos stāvlaukums automašīnām, golfa laukums, tuvāk Siguldai – pat jauna moteļa ēka. Diemžēl 2016. gadā valsts pieminekļa statusa uzliktie ēku pārbūves noteikumi, kā arī valsts uzņēmuma “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”) atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu, ierobežojot automašīnu un gājēju piekļuvi “Sēnītei” no agrākās kulinārijas ēkas puses, izjauca arī šo atjaunošanas plānu.

2019. gadā “Sēnīte” – ēkas 3310,8 kvadrātmetru un zeme 3,2 hektāru kopplatībā – bija izlikta pārdošanā par 580 000 eiro.

Pēc zemesgrāmatas datiem, 2023. gada septembrī uzņēmums “Baltijas lāse”, kura īpašnieki vienādās daļās pastarpināti ir Jānis Strautiņš un Atis Sausnītis, pārdeva “Sēnītes” ēkas un 1,5 hektārus zemes uzņēmumam “Latvian Catering Company” par 400 000 eiro.

Kad varētu pabeigt “Sēnītes” atjaunošanu? Uzņēmuma saimnieks saka, ka atjaunošanu garumā vilkt negribot, jo pats vairs neesot tik jauns, lai gaidītu uz to gadiem ilgi. Plānus, protams, varot pajaukt gan nolīgtie būvnieki, gan naudas trūkums, gan vēl kādi neparedzēti apstākļi. Bet cer, ka “Sēnīti” izdosies atjaunot līdz 2027. gada 5. decembrim – tās izveidošanas 60. gadadienai.

Zigfrīds Dzedulis
(Pārpublicēts no “Latvijas Avīzes” MAF projekta ietvaros)

FAKTI
“Latvian Catering Company”
● Uzņēmums “Latvian Catering Company” dibināts 2016. gadā. Tā vienīgais īpašnieks ir Rolands Zujevičs.
● Uzņēmuma uzņēmējdarbības veids – izbraukuma ēdināšana: pasākumu rīkošana (vadīšana, ēdināšana, dekorēšana, mūzika, foto un video); banketi, kokteiļu vakari, korporatīvie svētki un izklaides pasākumi; izbraukumu tirdzniecība (organizēšana jebkurā klientam ērtā vietā, nodrošinot to ar apkalpojošo personālu, galdu servējumu, tematisko noformējumu).
● 2022. gadā “Latvian Catering Company” strādāja ar 565 935 eiro apgrozījumu un 63 643 eiro peļņu.
AVOTS: UZŅĒMUMU REĢISTRS, “FIRMAS.LV”,
“CATERINGCOMPANY.LV”.