Videonovērošanas kameras ir viens no veidiem, kā cīnīties ar huligāniem pilsētas parkos un citās sabiedriskās vietās. Nupat Gulbenē, Gulbīšu parkā, izvietotas jaunas novērošanas kameras. Gulbenes pilsētā novērošanas kameras palīdz notvert huligānus jau sen, un Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards atzīst, ka šādu kameru izvietošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt postījumu nodarīšanu, kā arī operatīvi atklāt to, kurš cilvēks veicis huligānisku rīcību. Runājot par kopējo situāciju parkos un pilsētā, M. Didrihsons-Linards uzsver, ka huligānismam ir viļņveida raksturs. “Nav gan tā, ka Gulbenes novadā būtu izteikta parku vai pilsētas rotājumu, objektu demolēšana. Tas notiek ik pa brīdim. Agrāk bija izteikta arī zīmēšana vai rakstīšana ar krāsu flakoniņiem, bet, par laimi, tā ir mazinājusies,” informē pašvaldības policijas pārstāvis

“Mums ir arī pārvietojamās kameras. Tām ir saules panelis, un, ja jūtam kur kādu problēmu, tur novietojam šādu kameru. Aizdodam tās arī citām vietām, piemēram, ja kāda problēma ir novada pagastā un nepieciešama videonovērošana. Ar kameru palīdzību ir izdevies noķert arī huligānus. Jāatzīmē, ka par šādām rīcībām var iestāties kriminālatbildība. Par sīko huligānismu var uzlikt sodu, sākot no 70 eiro,” informē pašvaldības policijas pārstāvis.

Viņš stāsta, ka videonovērošana ir efektīvs veids, kā mazināt huligānismu. Pārvietojamās kameras tiek uzstādītas gan mežos pie atkritumu izmešanas vietām, gan pie šķirojamo atkritumu konteineriem, ja ir tāda nepieciešamība. M. Didrihsons-Linards atzīst, ka atkritumu izmešana mežos Gulbenes novadā pēdējos gados ir krasi mazinājusies.

Laikraksts “Dzirkstele”

Nopelna klasei ekskursiju

Smiltenes vidusskolas 12. klases skolēnu komanda “Upeņotāji” ieies vēsturē kā pirmās erudīcijas spēles “Prāto URDĀ” uzvarētāji. Šo spēli 10.–12. klašu skolēniem rīkoja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “ZAAO” dabas un tehnoloģiju parks “URDA”.

Pieteicās 33 komandas. No tām pēc divām kārtām finālā iekļuva 12 labākās. Smiltenes vidusskolas “Upeņotāji” uzvarēja, sacenšoties ar zinošākajiem jauniešiem no Salacgrīvas, Gulbenes, Rugāju, Limbažu, Krimuldas, Balvu, Valmieras, Cēsu, Rugāju un citām izglītības iestādēm. Balvā komanda saņēma transporta kompensāciju 300 eiro vērtībā, ko jaunieši nolēmuši izlietot klases ekskursijai, tikai vēl jāizdomā, uz kurieni. “Smiltenes vidusskolas komanda diezgan izvirzījās punktos priekšā pārējām komandām un godam nopelnīja pirmo vietu. Jāēd upenes, jo redz, kāds veiksmīgs nosaukums komandai,” smaida Evija Tiltiņa, SIA “ZAAO” vides izglītības projektu vadītāja.

Erudīcijas spēle norisinājās trīs kārtās. Divas no tām notika tiešsaistē, trešā – fināla kārta – klātienē dabas un tehnoloģiju parkā “URDA” Daibē. Spēļu starplaikā jaunieši piedalījās izzinošā ekskursijā pa aprites ekonomikas centru.

“Šis ir pavisam jauns pasākums, ko SIA “ZAAO” un dabas un tehnoloģiju parks “URDA” piedāvā 10.–12. klašu skolēniem ar mērķi rosināt viņus izmantot jau esošās zināšanas un paplašināt tās par vides jautājumiem (atkritumu samazināšanu, pareizu apsaimniekošanu, vides ilgtspēju, aprites ekonomiku, dabas resursu saudzēšanu un tamlīdzīgi). Lai erudīcijas spēle būtu pēc iespējas kvalitatīvāka, tās rīkošanā iesaistīts profesionāls prātošanas spēļu rīkotājs ar pieredzi Jānis Siliņš. Atbildes bija tikai pašu jauniešu galvā, viedtālruņus spēles laikā nedrīkstēja izmantot.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Nākamgad festivāli Bauskā nenotiks

Baušķeniekiem un pilsētas viesiem šogad Bauskas pilskalna estrādē notiekošajos festivālos būs jāmēģina izklaidēties par diviem gadiem uzreiz – labiekārtošanas projekta dēļ nākamgad pasākumiem parks būs slēgts.

Bauskas novada Attīstības un būvniecības departamenta vadītājs Mārtiņš Veinbergs informē, ka pilskalna parka teritorijas slēgšanas iemesls ir plānotie būvdarbi.

“Labiekārtošanas projektu pabeigs šī gada aprīlī. Tad sludināsim iepirkumu un ļoti ceram, ka visi pasākumi Bauskas pilskalna parkā šogad varēs notikt līdz 1. septembrim. Septembrī varēsim nodot parka teritoriju būvniekam. Būvnieka darbi noritēs šogad rudens periodā un visu nākamo gadu. Darbi jāpabeidz līdz 2026. gada beigām, 2027. gada sākumā parku atklās,” informē M. Veinbergs.

Iepriekšējās sarunās izskanēja informācija, ka pēc projekta nosacījumiem var rasties situācija, ka pasākumus drīkstēs rīkot tikai estrādes teritorijā, nevis visā parkā. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (NA) pauda, ka pēc labiekārtošanas varēs notikt visi tie paši festivāli, kas notika līdz šim.

Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē deputāti interesējās, kā Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis saskata pilskalna parka nākotni, ko varētu organizēt parkā un ar ko sadarboties.

“Parkam vajadzētu būt kā papildu iespējai apmeklētājiem, kas nāk uz pili. Videi jābūt estētiskai, koptai, lai cilvēkiem būtu vērts izstaigāt parku. Pati šī vieta ir Bauskas pilsētas sākums, kur bija baznīca, kapi. Ainaviski skaistā vietā starp divām upēm pie pils, bet nav infrastruktūras un iespējas piekļūt. Arī labiekārtošanas projekts transporta problēmu neatrisinās. Tur var būt pasākumi, teātra izrādes, koncerti, bet vieta nav piemērota masu pasākumiem, kuru mērķis ir sadzīt vairāk cilvēku, ievest lielu aparatūru, skatuvi. Ir sarežģīti gandrīz katru nedēļas nogali skatuvi jaukt nost, vest ārā, vest atkal jaunu skatuvi. Uz pasākumiem alu ved ar fūri pa ceļu, kas nav tādam transporta līdzeklim domāts. Es nesaprotu, kāpēc jāorganizē karuseļi un atrakcijas ainaviski skaistā vietā. Šāds ļembasts un cilvēku pūļi iznīcina ainavu un atmosfēru. Ir jānosaka kapacitāte, līdz kādai var rīkot pasākumus un jārisina transporta pieejamība pa upes krastu, lai var piebraukt, neskarot gājēju celiņu. Cilvēki tur stāv, fotografējas, un tad no aizmugures nāk lielā fūre! Kāds brauc iekšā, kāds ārā – tā nav normāla situācija,” raksturo M. Skanis.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Aizkrauklē durvis ver divas kafejnīcas

Aizkrauklē, tirdzniecības centrā “IGA centrs” nesen atklāta lielveikala “TOP” līnijas kafejnīca, kura Latvijā pazīstama ar nosaukumu “Pasēdnīca”, kas pilsētā ir jaunpienācēja. Savukārt pilsētas otrā galā durvis vērusi kafejnīca “Panna”, kura Aizkrauklē darbojas jau daudzus gadus.

Iepriekš “Panna” nomāja telpas, taču nomas līguma termiņš tuvojās beigām un tas netika pagarināts, tāpēc bija jāmeklē jaunas. SIA “IMIga”valdes priekšsēdētāja Inguna Grandāne sacīja, ka bija jau laikus par to informēta, tomēr pēc 15 gadu darba iestājās neliels mulsums. Bēdāties gan nebija laika, jo uzņēmums turpināja strādāt. Labiekārtotā virtuvē, kas atrodas Koknesē, gatavoja ēdienu piegādēm un meklēja telpas jaunai mājvietai.

Marta sākumā atbrīvotajās telpās darbu sāka SIA “Firma Madara 89” piederošā “Pasēdnīca”, kurai līdzās ir arī veikals “TOP”, bet marta izskaņā jaunās telpās klientus sāka uzņemt arī “Panna”, kuras pirmsākumi meklējami 1993. gadā Lielvārdē.

Interesanti, ka ēdnīca tajās telpās bijusi arī padomju laikā. Tie, kas tajos tālajos gados bija iegriezušies pilsētas ēdnīcā, var atsaukt atmiņā telpu iekārtojumu toreiz un salīdzināt ar tagadējo, jo telpas piedzīvojušas lielas pārvērtības.

“Panna” iet līdzi laikam un pārsteidz ar vairākiem jaunumiem. Ēdienkarte vairs nebūs uzrakstīta uz tāfeles, tas, ko pavāri konkrētajā dienā būs pagatavojuši, būs redzams ekrānos. Tāpat ekrānos varēs apskatīt banketa ēdienkartes un galdu servējumus, kā arī ēdienu fotogrāfijas. Pagaidām tā vēl ir iecere, ko drīzumā īstenos.

Jaunums šajā kafejnīcā ir “Pannas skapis”, kurā izlikti ēdieni līdzņemšanai. Ja nav vēlēšanās stāvēt rindā, laikā būs pašapkalpošanās iespēja. Klāsts gan būs ierobežots, un norēķināties par “Pannas skapja” ēdieniem un kafiju varēs pašapkalpošanās kasē.

SIA “IMIga” valdes priekšsēdātāja un līdzīpašniece Inguna Grandāne ar prieku stāsta, ka arī jaunajā “Pannā” ir tie paši darbinieki, kas iepriekšējā. Lai arī kafejnīca atsākusi darbu, visas ieceres vēl nav īstenotas. Top terase, kur maltīti varēs ieturēt siltajā laikā, nepieciešami arī citi uzlabojumi.

Laikraksts “Staburags”