Reģionu ziņas: Valkas pusē satiekas ar lāci

Satikt mežā lāci vairs nav nekāds brīnums. Šomēnes Valkas pusē satikt lāci aci pret aci un nervus kutinošus brīžus piedzīvot gadījies kārķēnietis, mednieks Artūrs Lazdiņš.

Svētdienas, 15. septembra, rītā viņš nācis no medībām un intereses pēc devies apgaitā pa ierastajām platībām, kad pamanījis lāci. Ar ķepaini viņš sastapies vien pārsimt metru attālumā no savām mājām. “Brīvā dabā lāci jau biju redzējis šogad vasarā, bet tas bija pa automašīnas logu un drošā attālumā. Šajā reizē viss bija krietni nopietnāk. Ap kādiem pusastoņiem no rīta devos, lai apstaigātu medījamo teritoriju lauku. Gāju savā nodabā, kad mežmalā pamanīju, ka no krūmiem kādu 50 metru attālumā iznāk lācis. Tas pat izslējās pakaļkājās, parādot, ka augumā ir liels un varens. Dzīvnieks arī mani pamanīja, uz brīdi apstājās. Pirmais bija tāds manāms izbīlis, pārsteigums. Tad sāku domāt, atcerēties, kā jārīkojas šādā situācijā. Panikā nekritu, straujas kustības neveicu. Apstājos, domāju – lēnām atkāpšos un došos klusiņām projām. Nelieliem soļiem atkāpos. Un tajā brīdī lācis sāka nākt tieši manā virzienā. Vispirms rimtā solī, vienkārši ejot. Biju pārsteigts par šādu dzīvnieka rīcību. Turpināju atkāpties, bet lācis sāka mesties aulēkšiem manā virzienā. Tad sabijos ne pa jokam. Līdzi bija ierocis, protams, bez ielādētām patronām. Tad sāku domāt, ka lācis ir pārāk tuvu un situācija kļūst arvien riskantāka, ir jāmēģina pielādēt ieroci. Ielādēju vienu patronu, domājot varbūt jāšauj gaisā, lai dzīvnieku aizbiedētu. Turējos līdz pēdējam. Bija palikuši kādi piecpadsmit, divdesmit metri. Lācis bija pavisam tuvu, kad strauji un pēkšņi tas apstājās, pagriezās ar sāniem. Tad viņš brīdi pastāvēja un visai drīz ātri devās meža virzienā. Šāviens neizskanēja, šoreiz iztiku bez tā,” tās dienas notikumus atminas Artūrs.

“Tāda sajūta, ka lāči kļūst arvien drošāki, tiem nav bijības, jo mežā un arī ārpus meža neviens neapdraud viņu populāciju. Laikam jānotiek kādai lielākai nelaimei, lai Latvijā mainītu likumdošanu un limitēto medījamo dzīvnieku sarakstā varētu iekļaut arī lāčus, kā tas ir mūsu kaimiņzemē Igaunijā,” retoriski vaicā mednieks, arī medību sporta kluba “Kārķi” pārstāvis. Mednieki atgādina, ka rudenī, gatavojoties ziemai, lāči intensīvi meklē ēdamo, lai uzkrātu tauku rezerves, tādēļ tie ir aktīvāki un barības meklējumos var pārvietoties plašākā reģionā. Rudenī mežā ir arī vairāk cilvēku – sēņotāju –, tādēļ šādas tikšanās var kļūt arvien biežākas.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Gulbenes novadā – viena no traģiskākajām avārijām pēdējos gados

Pagājušonedēļ nakts no trešdienas uz ceturtdienu izrādījās liktenīga četriem Lizuma pagasta jauniešiem, kuri gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā. Neviens no viņiem vēl nebija sagaidījis pilngadību. Vēl viena jauniete ar smagām traumām nogādāta slimnīcā.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārstāve Zane Vaskāne informēja, ka 19. septembrī pulksten 00.36 Lizuma pagastā uz autoceļa Cesvaine – Velēna notika ceļu satiksmes negadījums. Sākotnējā informācija liecina, ka jaunietis, vadot automašīnu “Audi”, zaudēja kontroli pār transportlīdzekli, kā rezultātā tas avarēja un ietriecās kokā. Negadījumā gāja bojā četras personas, bet viena persona tika nogādāta medicīnas iestādē. Par notikušo ir sākts kriminālprocess, tiek skaidroti negadījuma apstākļi.

Diemžēl negadījumā dzīvību zaudēja četri jaunieši: divi puiši (dzimuši 2007. gadā) un divas meitenes (dzimušas 2006. un 2010. gadā). Savukārt vēl viena meitene, arī dzimusi 2007. gadā, ar smagām traumām tika nogādāta slimnīcā. “Pašlaik ir sākts kriminālprocess, tiek skaidroti negadījuma cēloņi un apstākļi. Šādi notikumi smagi skar vietējo sabiedrību, un tam ir nepieciešama rūpīga izmeklēšana, lai novērstu līdzīgus negadījumus nākotnē,” norāda Z. Vaskāne. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Sandra Vējiņa informē, ka ugunsdzēsēji glābēji, izmantojot hidrauliskos instrumentus, no avarējušās automašīnas atbrīvoja divus bojā gājušus cilvēkus.

Notikuma vietā “Dzirkstele” satika arī šo jauniešu draudzeni Kseniju un viņas mammu Kristīni (no kreisās). Vēl joprojām ir grūti kam tādam noticēt, ka tik ātri var izdzist dzīvība. Ksenija trešdienas vakaru pavadīja kopā ar šiem jauniešiem, pēc tam devās mājās, bet draugi – sēdās mašīnā. “Pēc pusstundas pēkšņi man ar viņiem visiem sakari pazuda,” saka Ksenija, kuru mamma un vecmamma pasargāja, neatļaujot liktenīgajā vakarā iekāpt mašīnā.

Laikraksts “Dzirkstele”

Lielākais saules parks – Aizkraukles novadā

Aizkraukles novada Kokneses pagastā, īpašumā “Jaunsaules” atklāta līdz šim lielākā saules elektrostacija (SES) Aizkraukles novadā — Kokneses SES.

Kokneses pagastā septiņos hektāros slejas 9500 saules paneļi, kuru kopējā jauda ir 5,3 megavati (MW). Kokneses SES pieslēgta AS “Sadales tīkls” infrastruktūrai, nevis AS “Augstsprieguma tīkls”. Tas nozīmē, ka šeit saražoto elektrību patērēs tuvumā esošas mājsaimniecības un uzņēmumi. Parks spēj saražot vismaz 5200 MWh atjaunīgās enerģijas gadā, kas atbilst 2100 Aizkraukles novada mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņam. Kokneses SES izveidē ieguldīti vairāk nekā četri miljoni eiro Latvijas investoru līdzekļu. Viens no šī parka izveidotājiem, uzņēmuma “Saules energy” valdes priekšsēdētājs, novadnieks Artūrs Plūme, stāsta, ka paneļi Kokneses SES izvietoti 23 grādu leņķī attiecībā pret horizontālo plakni, kas nodrošina maksimālu saules gaismas ietekmi. Jautāts par laiku, kādā parks atpelnīs tajā ieguldīto naudu, viņš saka, ka aptuveni piecu līdz sešu gadu laikā. Savukārt paneļu kalpošanas laiku lēš kā minimums trīsdesmit gadu.

Projekta unikalitāte slēpjas tā vietējā izcelsme. Kokneses SES īpašnieks ir pašmāju investīciju uzņēmuma “Merito Partners” pārvaldītais fonds “Merito Sustainable Energy Fund I”, kas šobrīd ir lielākais saules elektrostaciju operators Latvijā. Mikus Janvars, “Merito Partners” līdzdibinātājs un vadošais partneris, stāsta: “Piesaistot vairāk nekā 80 Latvijas privāto un institucionālo investoru finansējumu, realizēta jau sešu jaunu SES izbūve Zilupē, Brenguļos, Inčukalnā, Carnikavā, Kalkūnē, nu arī Koknesē ar kopējo jaudu vairāk nekā 43 MW. Šoruden atklāsim vēl divas spēkstacijas Cēsīs un Valmierā.” Saules parka uzturēšana un vides aizsardzība esot tā izveidotāju prioritāte. Žogs ap tā teritoriju ir piepacelts, lai zem tā varētu pārvietoties sīkie dzīvnieki. Ar laiku teritorijā plāno iekopt bioloģisku pļava aitu ganībām.

Laikraksts “Staburags”

Bauskas slimnīcā ķirurgs pieejams tikai dienā

Bauskas slimnīcā ķirurgs ir pieejams pacientiem no pulksten 9.00 rītā līdz 21.00 vakarā, nevis visu diennakti kā iepriekš, informē SIA “Bauskas slimnīca” sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Vindule.

“Dati liecina, ka pacientu plūsma nakts stundās ir zema, tādēļ nav racionāli nodrošināt ķirurgu slimnīcās 24/7, bet saglabāt pakalpojumu dienas laikā no pulksten 8.00 līdz pulksten 20.00. Ķirurga darbs diennakts režīmā tiks nodrošināts tajās slimnīcās, kurās ir ķirurģiskās nodaļas. Bauskas slimnīca ir pirmā līmeņa slimnīca un nodrošina hronisko pacientu aprūpes profilu. Tas nozīmē, ka diennakts režīmā slimnīcā strādās ārsts internists, kā arī vidējais un vecākais personāls. Ja slimnīca vēlas uzturēt papildu medicīniskos profilus, to var darīt, pieņemot finansiāli un medicīniski pamatotu lēmumu gan no cilvēkresursu, gan veselības aprūpes kvalitātes viedokļa,” norāda Veselības ministrijas pārstāvis O. Šneiders.

Šovasar “Bauskas slimnīcā” pieļāva, ka ķirurga vai traumatologa pakalpojumi tiks sniegti par maksu, taču pagaidām no šāda soļa medicīnas iestāde atturēsies. “Nakts stundās nepiedāvājam maksas ķirurga konsultāciju. Šāda prakse ir Aizkraukles slimnīcā. Ja šāds pakalpojums tiks ieviests Bauskas slimnīcā, par to informēsim atsevišķi. Šobrīd iespēja tiek vērtēta,” paskaidroja slimnīcas pārstāve L. Vindule.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”