Valkas novadā pavasaris atnāk ne tikai ar gājputnu atgriešanos, bet arī Valkas novada mākslinieku darbu izstādi. Valkas novadpētniecības muzejā sirsnīgā gaisotnē atklāta 25. Valkas novada mākslinieku darbu izstāde “Saskarsme”. Izstādē piedalās 36 darbu autori.

Šajā izstādē ir iespēja vienkopus iepazīt darbus, ko radījuši gan profesionāli mākslinieki, gan radoši cilvēki, kas saistīti ar Valkas novadu. Izstādes ekspozīciju veido glezniecības, koktēlniecības, fotomākslas, keramikas un citu mākslas žanru darbi.

Atklāšanas pasākumā Valkas novadpētniecības muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Ligita Drubiņa stāstīja, ka 1993. gada 16. martā Valkas mākslas skolā notika pirmā Valkas novada mākslinieku darbu izstāde, kurā piedalījās astoņi autori. Šai izstādei nebija nosaukuma.

Savukārt 1994. gadā izstādes rīkošanu Mākslas dienu ietvaros pārņēma Valkas novadpētniecības muzejs. Togad izstādei tika dots nosaukums “Baltais”. Pirmajā desmitgadē ne vienmēr visām izstādēm tika dots nosaukums.

Sākotnēji tās rīkoja ik pārgadu. Tikai kopš 2010. gada muzejs izstādi organizē katru gadu. Autoru skaits šajās kopizstādēs visbiežāk bijis vairāk par 30. Pāris reižu – vairāk par 40.

“Ne jau izstādes dalībnieku skaita rekordus mēs gribam uzstādīt. Mūsu mērķis toreiz bija un joprojām ir, – lai vietējie radošie cilvēki regulāri strādā un lai viņi veicinātu savu izaugsmi,” uzsver L. Drubiņa.

Ilgus gadus izstādes iekārtotāja, savienojot šīs dažādās mākslinieku paaudzes, bija līdzšinējā Valkas mākslas skolas pedagoģe Maruta Stabulniece. Pēdējos gados izstādi iekārto Valkas novada Kultūras pārvaldes vides un reklāmas dizaina speciāliste Madara Birča.

“Šajā izstādē katru gadu ir brīnišķīgi un pārsteidzoši darbi. To jau redzam paši, cik darbi ir dažādi,” atzīst M. Birča. Viņu sveicot ar ziediem, novada pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns pateicās arī par Valkas pilsētas un pagastu teritorijas izdaiļošanu ar gaumīgiem Lieldienu svētku dekoriem.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Iecavā uzbūvē modernu jaunputnu novietni

Iecavas pagasta olu ražotāja AS “Balticovo” uzbūvējusi modernu jaunputnu novietni, kurā ārpus sprostiem aug 166 tūkstoši cāļu, informē komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps. Jaunajā būvē investēti 3,9 miljoni eiro. Novietnē no cāļiem audzē dējējvistas, lai nodrošinātu uzņēmuma vairākas ražotnes. Kā skaidro T. Auškāps, uzņēmums ir izvēlējies pats no cālīšiem izaudzināt vistas, jo tā ir daļa no aprites ekonomikas procesa.

“Pašlaik “Balticovo” kūtīs Latvijā ir 3,5 miljoni vistu, no kuriem viens miljons – jaunputni, kas īpaši pielāgotās jaunputnu novietnēs no dzelteniem cālīšiem izaug par dējējvistām,” stāsta uzņēmuma pārstāvis, “tā kā uzņēmums ir apņēmies tuvāko gadu laikā pilnībā pāriet uz ārpus sprostiem turētu vistu dētām olām, ir ļoti svarīgi, ka pie šādiem apstākļiem vistas radina jau kopš mazotnes.”

Jaunajā novietnē kopš janvāra ārpus sprostu apstākļos mitinās cāļi, kuri 16 nedēļās izaug par jaunām dējējvistām. Jauno novietni projektēja un būvēja arhitektūras un inženierijas birojs “SEP”. T. Auškāps skaidro – šīs novietnes būve ir viens no posmiem vairāk nekā 100 miljonu eiro investīciju projektā, kura mērķis ir jaunu vistu novietņu būvniecība, lai nodrošinātu “Balticovo” pāreju uz ārpus sprostiem turētām vistām. Mērķis ir pilnībā nodrošināt olu ražošanu uzņēmuma iekšienē, kļūstot par pilna cikla olu ražošanas uzņēmumu.

“Šāda saimniekošana ļauj nodrošināt pilnīgu kontroli pār olu ražošanu un nodrošināt pircējiem nemainīgi augstu kvalitāti. Tas nozīmē, ka daudzi olu ražošanas procesi notiek uzņēmuma iekšienē – barību vistām ražo uzņēmuma paspārnē, olu kvalitāti pārbauda savā laboratorijā, olas šķiro un iepako pašu šķirošanas centros. Pat olu čaumalām ir pielietojums – tās iestrādā lauksaimniecības zemēs, lai bagātinātu augsni, bet vistu mēsli pārtop biogāzē un biometānā, savukārt pārpalikumi – vērtīgā lauksaimniecības digestātā,” apraksta uzņēmuma pārstāvis.

“Balticovo” dējējvistu ganāmpulks ik dienu Latvijā saražo 2,5 miljonus olu. “Šis ganāmpulks ir jāpapildina, tāpēc uzņēmums ir izvēlējies pats no cālīšiem izaudzināt vistas. Tas ir vēl viens uzņēmuma aprites ekonomikas posms,” skaidro attīstības direktors.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Veido Sēlijas tautas bibliotēku

Biedrība “Ūdenszīmes”, kas apsaimnieko kādreizējo Kaldabruņas skolu, veidos Sēlijas tautas bibliotēku. Tā iecerēta kā vienotas informācijas datubāze par Sēlijas vēsturi, novadpētniecību, kultūru un radošajām personībām, krājuma veidošanas procesā iesaistot plašu sabiedrību, informē Jānis Dzimtais, sadarbības kopienu tīkla “Sēlijas salas” pārstāvis.

Lai īstenotu 2024. gadā publicētajā Sēlijas viedā reģiona stratēģijā ietvertās kultūras normas, biedrība “Ūdenszīmes” sākusi projekta “Sēlijas viedā reģiona stratēģijas īstenošana. Vieta, kultūra, inovācijas” īstenošanu. Projekta gaitā tiks veidota Sēlijas tautas bibliotēka, kā arī izstrādāts Sēlijas kultūras kanons. Dunavā, Medumos, Ritē, Sunākstē un Zasā jau notikušas fokusgrupas, noskaidrojot iedzīvotāju viedokļus par Sēlijas kultūras vērtībām un simboliem, bet Kaldabruņā uzsākta tautas bibliotēkas izveide.

Sēlijas tautas bibliotēka būs konceptuāli pirmā bibliogrāfiska resursu krātuve, kas savos mērķos par galveno krājuma veidošanas koncepciju izvirzījusi visas Sēlijas materiālu apkopošanu. Vienlaikus šī iniciatīva ir apliecinājums nevalstiskā sektora spējai radīt inovatīvus un kvalitatīvus kultūras produktus, nodrošinot plašu informācijas pieejamību dažādām sabiedrības grupām. Apkopotie materiāli būs noderīgi novadpētniecības entuziastiem, skolu jaunatnei, pašvaldību kultūras darbiniekiem, pētniekiem un citiem interesentiem.

Pašlaik bibliotēkas telpā uzstādīti jauni koka plaukti un uzsākts darbs pie krājuma veidošanas. Izstrādās digitālu tautas bibliotēkas katalogu, kurā būs ērti pārskatāmi visi uz vietas Kaldabruņā pieejamie materiāli.

Ikviens aicināts iesaistīties krājuma veidošanā un ziedot drukātos materiālus par Sēliju. Tās var būt grāmatas, brošūras, bukleti, pastkartes, kas ietver informāciju par Sēlijas vietām vai ar Sēliju saistītiem tematiem. Bibliotēkā gaidīti arī Sēlijas autoru darbi — gan zināmu literatūras klasiķu, gan mūsdienu rakstnieku izdevumi. Lielu uzmanību krājuma veidošanā veltīs novadpētniecībai, tāpēc īpaši gaidīti arī Sēlijas pagastu un mazpilsētu izdotie materiāli, ceļveži, vēstures grāmatas.

Sēlijas tautas bibliotēka tiek veidota kā sabiedriska iniciatīva un tās krājums būs neatkarīgs no publisko valsts un pašvaldības dibināto bibliotēku resursiem. Bibliotēka atradīsies bijušajā Kaldabruņas sākumskolā, Jēkabpils novada Rubenes pagastā. Darba laiks būs pēc iepriekšējas pieteikšanās vai biedrības pasākumu laikā.

Laikraksts “Staburags”

Pēta Gulbenes novada mūsdienu mītus

Gulbenē un Gulbenes novadā norisinājās starpdisciplināra radošā rezidence, kurā satikās Gulbenes novada jaunieši, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) aktiermākslas, teātra režijas un audiovizuālās mākslas studenti, kā arī Latvijas Kultūras koledžas studenti specializācijā “Videogrāfija”.

Sadarbībā tika izveidotas vairākas īsfilmas, kas vēstī par īpašām vai vēsturiski nozīmīgām vietām vai personībām Gulbenes novadā. Par to informē Stāmerienas pils projektu vadītāja Anita Birzniece. Rezidences radošo un izglītojošo procesu mentorēja LKA mācībspēki: kinorežisors, LKA rektors, profesors Dāvis Sīmanis, teātra režisore, aktrise, asociētā profesore Indra Roga un kinooperators, lektors Uldis Jancis.

“Šī ir otrā reize, ka Stāmerienas pilī tiek rīkota tieši kino jomai veltīta rezidence. Tajā piedalījās septiņi Gulbenes novada jaunieši un 30 studenti. Jau pirmajā dienā pēc lekcijām dalībnieki sadalījās piecās grupās, un katrā no šīm grupām bija kāds Gulbenes novada jaunietis. Tādā veidā viņi ir sava veida Gulbenes novada vēstneši. Filmēšana notika ārā un iekštelpās ar viena kadra filmēšanu. Tas tiek darīts, lai filmas materiāls tiktu mazāk montēts un paredz ilgstošāku mēģinājumu procesu, jo filmēšana praktiski notiek gandrīz vienā kadrā,” stāsta A. Birzniece.

Šoreiz filmēšana notika Velēnā, Jaungulbenē, Beļavā, Gulbenē Emzes parkā un bānītī.

A. Birzniece uzsver, ka šāda rezidence ir unikāla ar to, ka Latvijā nav izglītības iestādes tieši kinoaktieriem.

“Dramatiskā teātra aktierus gatavo lielajai skatuvei, lielajiem attālumiem, bet kino specifika ir citādāka. Šī rezidence ir kļuvusi par tradīciju, lai šeit var īstenot tādus starpdisciplināros projektus, kurus akadēmijā un koledžā neapgūst. Šī rezidence ir iespēja mācīties vienam no otra, kā kustēties kameras priekšā, kā režisēt aktierus, filmēt. Tā ir mācīšanās darot,” stāsta A. Birzniece.

Tapušās īsfilmas pēc lielākas apstrādes un titru pievienošanas tiks nodotas Gulbenes novada pašvaldības un tās kultūras iestāžu rīcībā un varēs tikt izmantotas novada vietu popularizēšanas vajadzībām, kā arī tiks izrādītas dažādās īsfilmu skašu programmās.

Rezidenci organizē LKA Producēšanas un mārketinga departaments, Stāmerienas pils un Gulbenes novada kultūras centrs. Tā top ar LKA un Gulbenes novada pašvaldības finansiālo atbalstu.

Laikraksts “Dzirkstele”