Atzīmējot Smiltenes 105. jubilejas gadu un rosinot pilsētu iepazīt nedaudz citādāk, Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrs (TIC) piedāvā divas aktivitātes: aktīvā tūrisma ciklu “105 km Smiltenē” un pērļu medīšanas akciju “105 Smiltenes pērles”.

Abas aktivitātes ilgs visu 2025. gadu. Iesaistīšanās tajās var kļūt par aizraujošu piedzīvojumu ģimenēm, draugu kompānijām, individuāliem dalībniekiem – ikvienam, kurš vēlas izmēģināt TIC piedāvājumu.

Aktīvā tūrisma ciklā “105 km Smiltenē” ir 12 pasākumi dabā (katru mēnesi – viens), kuriem dots kāda saldā ēdiena vai konditorejas izstrādājuma vārds.

“105 km Smiltenē” atklāja janvārī ar 10 kilometru garu pārgājienu “Upes žagariņi” pa bezceļiem un takām. 90 dalībnieki no dažādiem Latvijas novadiem devās ekspedīcijā gar trijām Smiltenes pilsētas robežupēm – Cērteni, Drandu un Abulu, startējot Cērtenes pilskalna mežos, kur aizsākās Smiltenes kā apdzīvotas vietas stāsts.

Otrajā Smiltenes novada TIC piedāvātajā pasākumā “105 Smiltenes pērles” var iesaistīties kaut šobrīd. Ir tikai jādodas uz Smiltenes novada TIC un tūrisma centra telpās vai kastītē pie TIC durvīm jāizņem īpašā “105 Smiltenes pērles” karte un uzdevumu lapa. Meklējot “105 Smiltenes pērles”, šī gada laikā ir jāapmeklē 105 kartē norādītie objekti. Galvenais uzdevums, dodoties pērļu medībās, ir saskaitīt dabā reāli redzamos objektus, bet tur, kur nav ko skaitīt, ir jāatrod balta vai melna uzlīme ar skaitli. Apmeklējot kafejnīcas, kino un citus objektus, kuros jāsaņem uzlīme, pēc tās jājautā katras iestādes darbiniekiem. Uzlīme tiek izsniegta, iegādājoties piedāvātos produktus vai pakalpojumus.

Aizpildītā uzdevumu lapa, norādot iesniedzēja vārdu un kontakttālruni, jāatdod Smiltenes novada TIC darbiniekam vai jāievieto kastītē pa labi no TIC durvīm. No iesniegtajām lapām 2026. gada sākumā tiks izvēlētas pāris laimīgās lapas, kuru iesniedzēji saņems balviņas.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Turpinās sarunas par Mežotnes pils pārņemšanu

Kultūras ministrijā (KM) notika kultūras ministres Agneses Lāces, ministrijas pārstāvju un Mežotnes pils iniciatīvas grupas tikšanās. Tās laikā pārrunāja Rundāles pils muzeja redzējumu Mežotnes pils ēku kompleksa attīstībai, informēja KM pārstāve Lita Kokale.

Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse atklāja, ka tikšanās Kultūras ministrijā bijusi Mežotnes pils iniciatīvas grupas ierosināta, lai aktīvi atbalstošā sabiedrības grupa būtu zinoša par procesa virzību. “Lai Rundāles pils muzejs varētu uzņemties jaunas saistības, bija nepieciešams īstenot juridiskā statusa maiņu. Tas ļauj efektīvāk izmantot ierobežotos finanšu resursus un vajadzības gadījumā daļu no Rundāles pils muzeja ieņēmumiem novirzīt Mežotnes pils darbības uzsākšanai,” skaidro L. Lūse.

Viņa norāda, ka atvasinātas publiskas personas statusā Rundāles pils muzejs ir no 2025. gada 2. janvāra. “Kopš tā laika esam tikušies ar vairākām iesaistītajām pusēm un arī ar kultūras ministri Agnesi Lāci, kā arī ar Mežotnes pils iniciatīvas grupu, lai informētu par notikumu virzību. Šobrīd tiek izskatīts scenārijs par Mežotnes pils nodošanu apsaimniekošanā un lietošanā Rundāles pils muzejam, provizoriski paredzot tās atvēršanu publikai 2025. gada jūnijā,” stāsta L. Lūse.

Viņa pavēstīja, ka Kultūras ministrijai tika iesniegta precizēta tāme Mežotnes pils atvēršanai un darbības nodrošināšanai, kā arī sniegta informācija par nepieciešamo darbaspēku. Investīcijas muzeja piedāvājuma un satura veidošanā plāno pakāpeniski ar nelieliem ekspozīcijas uzlabojumiem un plašāku izstādi 2027. gadā.

KM pārstāve Lita Kokale apliecināja, ka Kultūras ministrija organizēs tikšanos ar uzņēmumu “Valsts nekustamie īpašumi” jautājuma tālākai virzībai.

Uz jaunumiem sociālajā tīklā “Facebook” reaģējusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova, norādot: “Ja Mežotnes pils nonāks Lauras Lūses stiprajās rokās – tad nākotnes spožums ir garantēts! Tas sabiedrībai augsti jānovērtē – mežonīgi smags darbs!”

Jau vēstīts, ka Rundāles pils muzeja vadībai jāpieņem lēmums, vai Mežotnes pils var kļūt par Rundāles pils muzeja filiāli, pārņemot pils apsaimniekošanu no tās šī brīža īpašnieka – VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Izstrādātais piedāvājums paredz atvērt Mežotnes pili apmeklētājiem pēc iespējas ātrāk pēc īpašuma pārņemšanas, pamazām attīstot tajā muzeja piedāvājumu un pasākumu programmu, pakāpeniski izvērtējot iespējas attīstīt arī viesmīlības pakalpojumus, kā arī īstenot infrastruktūras sakārtošanas projektus.

Mežotnes pils iniciatīvas grupā ir bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis, Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse, mūziķis Igo, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un vairāki citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Aizkrauklē vairāk pašvaldības policistu

Aizkraukles novada Pašvaldības policijai piešķirts finansējums papildu divu jaunu amata vietu izveidei. Tas ļaus nodrošināt vairāk garo maiņu – kad pašvaldības policijas darbinieki kārtību uzrauga līdz pulksten 22.

Pagājušā gada oktobrī no desmit amata vietām vakantas bija divas – inspektora un vecākā inspektora. Šobrīd joprojām vakanta ir Aizkraukles novada Pašvaldības policijas vecākā inspektora vieta, kopā ar tikko izsludinātajām divām inspektora vietām, meklē trīs darbiniekus. Ar esošajiem deviņiem darbiniekiem pašvaldības policija strādā darbdienās no pulksten 8 līdz 17. Divi patruļgrupas inspektori katru otro, trešo dienu aizvada 16 stundu dežūrmaiņas – līdz pulksten 22.

Aizkraukles novada Pašvaldības policijas priekšniece Anita Ozola stāsta, ka vakara stundās inspektoriem ir mazliet atšķirīgi uzdevumi: “Viņi uzrauga transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanu, gājēju drošību – atstarotāju lietošanu. Nodrošina kārtību populārākajās pulcēšanās vietās, piemēram, ziemas periodā – dzelzceļa stacijās. Ekipāža apseko novadu, uzrauga driftošanu Bebros, Jaunjelgavā – ātruma pārsniegšanu. Tāpat gadījumos, kad nepieciešama resoriskā pārbaude, apciemo cilvēkus, ko dienas laikā neizdevās sastapt. Gadās arī reaģēt ģimenes strīdu situācijās.” A. Ozola stāstīja, ka ar papildu amata vietām plānots nodrošināt vairāk garās 16 stundu dežūras, tādējādi pastiprinot kārtības uzraudzību novadā.

Interese par brīvajām inspektoru vietām ir, pieteikušies daži kandidāti, taču tie neatbilst visām prasībām. A. Ozola stāsta, ka amata vietu aizpildīšana būs izaicinājums, vislabāk, ja kandidātiem būtu pieredze policijas darbā, juridiskās zināšanas. Bijušie Valsts policijas darbinieki, kas devušies pensijā, bet ir vēl spēka gados, apsvērtu darbu pašvaldības policijā, taču viņi vēlētos 24 stundu maiņas. Pašvaldības policijas piedāvātās 16 stundu maiņas viņiem nav saistošas, jo sanāk biežāk iziet darbā.

Drīzumā Aizkraukles novada Pašvaldības policija tiks pie ātruma mērīšanas reģistratora. Tas lieti noderēs pārbraucienos novada teritorijā, kad, mērojot lielu gabalu, pa ceļam varēs kontrolēt ātruma pārkāpējus.

Laikraksts “Staburags”

Izgatavo senāko zināmo kokļu kopijas

Druvēnietis, mūzikas instrumentu izgatavotājs Rihards Valters ir izgatavojis divu senāko zināmo kokļu – Durbes un Piltenes – kopijas.

Durbes jeb kuršu kokle ir 1895. gadā atrasta piecstīgu kokle. Tā ir senākā zināmā kokle. Par tās izgatavošanas laiku ir dažādas versijas – no 13. līdz 17. gadsimta otrai pusei.

“Piltenes kokles kopiju izgatavoju pirms Ziemassvētkiem un Durbes pavisam nesen. Es gan nebiju šīs idejas autors – izgatavot kopijas organizēja Uģis Nastevičs, kurš ir mākslas zinātnieks un pētnieks, kas pēta senās latviešu kultūras atstātās liecības par garīgajām vērtībām. Viņš organizē izstādi “Dievturībai – 100”. Šī ir ceļojoša izstāde ar mērķi iepazīstināt ar dievturu izkopto latviskās dzīvesziņas garīgo mantojumu un tradīcijām,” stāsta Rihards.

Šajā ceļojošajā izstādē līdzās planšetēm ar attēliem un tekstiem ir apskatāmi arī eksponāti — daļa no tiem aptaustāmi, arī Latvijas muzejos aplūkojamu vēsturisku priekšmetu kopijas un modeļi.

“Šī projekta gaitā Uģis mani uzrunāja, jo zināja, ka es izgatavoju kokles. Viņš pastāstīja, ka šādas kokles ir un ka vajadzētu vienai no šīm koklēm – Piltenes – izgatavot kopiju. Es piekritu, jo arī pats biju interesējies par šīm koklēm. Man likās, ka artefakts jau sen ir zudis un bildes, kas bija palikušas, bija diezgan sliktas kvalitātes, īsti nevarēja saprast, vai fotogrāfijā ir viltojums vai nav. Bet, kad Uģis pastāstīja, ka šīs kokles patiešām ir, arī es guvu pārliecību, ka tādas patiešām eksistē, un man tas likās neticami. Nebija cita varianta, kā izgatavot kopijas. Ceļojošajai izstādei esmu izgatavojis Piltenes kokles kopiju, savukārt pēc tam Lokstenes svētnīcas draudze mani uzrunāja izgatavot Durbes kokles kopiju. Kokles izgatavoju no ozola, un arī tās senās kokles bija no ozola,” stāsta Rihards.

Tagad Lokstenes svētnīcā, kas atrodas uz Daugavas salas, skan senās Durbes kokles kopija, ko izgatavojis mūsu Druvienas meistars Rihards.

“Lielākais izaicinājums visā šajā procesā bija izgatavot pēc iespējas precīzāku kopiju. Man bija svarīgi, lai kokles skan un lai skan pēc iespējas tā, kā kādreiz tās ir skanējušas. Man liekas, ka sanāca. Vēstures izpētes ziņā par kokles būvi šis ir bijis viens no interesantākajiem pasūtījumiem. Bet izaicinājumi ir bijuši dažādi – esmu izgatavojis dažādas kokles, ko paši cilvēki ir izdomājuši, un tas arī ir interesanti,” saka Rihards.

Laikraksts “Dzirkstele”