Par Eiropas Gada koku Latvijā 2024 iedzīvotāju balsojumā tika atzīts Mēru dižozols Smiltenes novada Bilskas pagastā, un tas pārstāvēs Latviju konkursā “Eiropas Gada koks” visas Eiropas mērogā. Balsošana konkursā “Eiropas Gada koks” ilgs līdz 24. februārim interneta vietnē www.treeoftheyear.org/vote.

Mēru dižozolu Latvijas mēroga konkursam “Eiropas Gada koks” pieteica Smiltenes novadpētniecības muzejs, kas atrodas Mēru muižā. Varenais koks aug netālu no šīs muižas ēkas.

Tagad muzejs aicina ikvienu izmantot iespēju un nobalsot par Mēru dižozolu kā par visas Eiropas gada koku. “Ar Mēru dižozola palīdzību varam popularizēt Eiropā ne tikai Latvijas skaisto dabu un stipros kokus, bet varam arī vairot zināšanu par Smiltenes pilsētu un novada bagātībām arī ārpus Latvijas,” uzsver Vita Blate, muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja.

Pēc līdzšinējiem datiem, Mēru dižozols tiek uzskatīts par ozolu ar kuplāko vainagu Baltijā. Dižkoku pētnieks Guntis Eniņš savā grāmatā “Koki mājas nepamet” tam veltījis atsevišķu stāstu ar nosaukumu “Viskuplākais”.

Pēc publiski pieejamās informācijas, 2024. gada pavasarī konkursā “Eiropas Gada koks” balsojumā uzvarējis dižskābardis, kas aug Polijas pilsētā Ņemčā un kas izceļas ar biezu, neierastas formas stumbru, izretinātiem zariem un violetām lapām. 2. vietu ieguva dižskābardis no Francijas pilsētas Normandijas, 3. vietu – olīvkoks no Sardīnijas Itālijā.

Latvijas pārstāvis – Kaņepju ozols, kas aug Jērcēnu pagastā, – ierindojās 9. vietā, informē portāls apollo.lv sadarbībā ar PEFC (starptautisku bezpeļņas organizāciju – Meža sertifikācijas sistēmu novērtēšanas programmu).

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Atklāj telpas tūrismam un uzņēmējdarbībai

Vairāk nekā gadu pēc nama nodošanas ekspluatācijā tika vērtas tūrisma un uzņēmējdarbības atbalsta vietas “Rundāles avoti” durvis Pilsrundālē.

Vēl pirms 35 gadiem tur bijusi pienotava, kur tā laika mazie uzņēmēji – piensaimnieki – realizēja savu produkciju, kura tālāk nonāca “Bauskas piena” kombinātā. Nomainoties politekonomiskajai situācijai, ēka vairs nevienam nebija vajadzīga un ilgi stāvēja neapsaimniekota. 2011. gadā, izmantojot pirmpirkuma tiesības, pienotava nonāca pašvaldības īpašumā. Gadu gaitā startēts dažādos projektos un rezultātā notikusi atgriešanās pie uzņēmējdarbības, radot vietu, kur uzņēmēji varēs tikties un kur viņiem būs pieejami dažādi pakalpojumi. Arī blakusesošās divas ēkas esot izprojektētas uzņēmējdarbības pakalpojumu sniegšanai – ēdināšanai, izmitināšanai. Centra vadītāja Kristīne Dzidruma atzīmēja, ka jau pasākuma dienā ēkā pulcējušies vairāku jaunu biznesu pārstāvji, un pauda cerību, ka arī turpmāk šeit dzims uzņēmējdarbības idejas. Sarīkojumā sveica 2024. gada pašvaldības konkursa “Īsteno savu ideju Bauskas novadā” līdzfinansējuma saņēmējus – astoņus ļoti atšķirīgu jomu uzņēmumus, kas pārstāv zobārstniecību, saldumu, sveču, bērnu rotaļlietu ražošanu.

“Rundāles avotu” interjers ir askētisks, izmantotas koka detaļas, krāsojums ieturēts gaišos toņos. Pirmajā stāvā pie ieejas pašlaik iekārtotas divas darba vietas Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centram. Centra darbinieki jau uzsākuši darbu šajā ēkā. Kad sāksies aktīvā tūrisma sezona, centra darba vietas plānots izvietot otrajā stāvā, pirmo atstājot TIC darbiniekiem. Pirmajā stāvā ierīkota arī neliela virtuves zona, kur var sagatavoties pasākumiem, degustācijām. Tur ir arī vēl viena neliela biroja telpa. Daļu pirmā stāva plānots atvēlēt mājražotāju un amatnieku zonai. Tai iegādāti bāra galdi, speciāli produktu izvietošanas stendi. TIC zona ir pie ieejas. Jau tagad tur izvietoti atsevišķi informācijas materiālu stendi.

Savukārt otrajā stāvā ir atvērts plānojums un tur paredzēts organizēt dažādus pasākumus, tikšanās, apmācības. K. Dzidruma atklāj, ka jau plānotas pirmās kompetenču paaugstināšanas mācības darbam ar programmu “Canva”, pēc tam tiks organizēti arī kursi par produktu fotografēšanu. Pašlaik vēl tiek izstrādāts cenrādis telpu iznomāšanai, tas būs zināms martā. Tad ikviens uzņēmums, kurš vēlēsies, varēs telpās rīkot savus pasākumus.

Tāpat “Rundāles avotos” būs atvērtas publiskās labierīcības.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Aicina iepazīt Sēlijas Leišmales unikālo mantojumu

Zinātnes un vēstures popularizēšanas biedrība “Apvārsnis” ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Sēlijas kultūras programmas atbalstu izveidojusi jaunu tūrisma maršrutu “No Neretas līdz Ērberģei – Leišmales ceļa stāsti”.

Maršruts izveidots, lai plašākā tūrisma apritē iekļautu līdz šim mazāk zināmas un retāk apmeklētas, bet kultūrvēsturiski vērtīgas un interesantas vietas un objektus, kas Aizkraukles novadā, 35 kilometru garā posmā no Neretas līdz Ērberģei izvietojušies gar Latvijas un Lietuvas robežupēm Neretu un Mēmeli vedoša sena ceļa malās. Leišmales ceļš šķērso kādreizējās Neretas, Pilskalnes, Gricgales, Vecmēmeles, Lielmēmeles un Ērberģes muižu zemes, pie tā atrodas seno krogu vietas, dzirnavas, kādreizējās pagastmājas, šo pagastu skolas, lauku kapsētas, I Pasaules kara šaursliežu dzelzceļa liecības, nostāstu vietas, pilskalns. Plašie un bagātīgi ilustrētie digitālā ceļveža vietu apraksti ļaus uzzināt par to, kas šeit senāk noticis, kā izskatījušās ēkas un ainava, kas šodien zudusi vai mainījusies, kā, gadsimtiem ejot, ritējusi Sēlijas Leišmales ļaužu dzīve gan mierīgos, gan nemierīgos laikos. Apraksti un interaktīva maršruta karte publicēta Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuvē un novadpētniecības platformā Historia.lv.

Laikraksts “Staburags”

Rallijs “Sarma” pārcelts nedēļu vēlāk

Rallija “Sarma 2025” organizatori, novērtējot ilgtermiņa laika prognozes, pieņēmuši lēmumu ralliju, kas bija paredzēts 7. un 8. februārī, pārcelt uz tā rezerves datumiem – nedēļu vēlāk.

Līdz ar to Latvijas rallija, rallijsprinta un vēsturisko rallija automobiļu čempionātu 2. posms, kā arī Baltijas jūras rallija čempionāta atklājošais posms notiks 14. un 15. februārī. Organizatori cer, ka līdz tam laikapstākļi uzlabosies un nodrošinās optimālus apstākļus sacensībām. Par to “Dzirksteli” informē rallija preses sekretārs Ģirts Avotiņš.

Rallija “Sarma” direktors Vilhelms Sniedzāns atzīst: “Jāatzīst, ka rallija pārcelšana ir sāpīgs lēmums, jo Gulbenes novadā pilnīgi visi ir gatavojušies paredzētajam datumam, un, pieņemot šādu lēmumu, visiem ne tikai rodas papildu darbs, bet arī papildu izdevumi. Aicinām pilnīgi visus turēt īkšķus, lai ziema ar salu atgriežas un mēs visi kopā varam nosvinēt piecdesmit gadu jubileju, un izbaudīt ralliju. Vismazāk mēs gribam pieņemt tik sāpīgu lēmumu kā 2014. un 2020. gadā, kad klimatisko apstākļu dēļ ralliju nācās atcelt pavisam. Mums jārīkojas atbildīgi, mēs nedrīkstam savu iegribu dēļ rīkot ralliju uz nesasalušiem ceļiem, kas ir viena no būtiskākajām infrastruktūras daļām vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Vairākas no ilgtermiņa prognozēm šobrīd sāk iezīmēt ziemas atgriešanos, un mēs ļoti ceram ar visiem rallija dalībniekiem un skatītājiem tikties februāra vidū.”

Laikraksts “Dzirkstele”

Gulbenes festivāls “Divi Jūliji” nenotiks

Starptautiskais mākslas festivāls un konference “Divi Jūliji” 2025. un 2026. gadā nenotiks – šāda satura paziņojumu Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs 31. janvārī ir ievietojis savā profilā interneta vietnē “Facebook.com”.

Turpat arī publiskots pašvaldības izpilddirektores Antras Sprudzānes 2024. gada 4. jūnija rīkojums, kurā teikts, ka nebūs pašvaldības finansējuma starptautiskā mākslas festivāla “Divi Jūliji” rīkošanai 2025. un 2026. gadā. Tas – sakarā ar pašvaldības budžeta līdzekļu racionālas izmantošanas nepieciešamību. Tas nav A. Sprudzānes vienpersonisks, bet gan pašvaldībā izveidotas darba grupas lēmums.

Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika “Dzirkstelei” saka: “Pašvaldības finansējuma “Diviem Jūlijiem” nebūs, taču muzejs var mēģināt piesaistīt finansējumu pasākuma rīkošanai ar projektu palīdzību.”

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Dārgais “Dzirkstelei” teic, ka muzejs oficiālo informāciju sociālajos tīklos ir izplatījis tāpēc, ka jau saņem ieinteresēto cilvēku jautājumus par festivālu. Publicēta tāda informācija, kura nepieļauj faktu interpretāciju. V. Dārgais arī piebilst, ka muzejs festivāla rīkošanai vienmēr līdz šim ir piesaistījis finansējumu no malas ar dažādu projektu palīdzību, taču ne visām šā pasākuma sadaļām esot iespējams šādā veidā saņemt finanšu atbalstu.

Starptautiskais mākslas festivāls “Divi Jūliji” Gulbenē noticis septiņas reizes. Pirmoreiz tas notika 2018. gadā, bet pēdējo reizi – 2024. gadā. Festivāla laikā vienmēr notiek zinātniskā konference, izstādes, radošās darbnīcas, koncerti, mākslas un amatniecība tirgus. Festivāla laikā tiek apdzīvota Vecgulbenes muižas apbūves teritorija, kur ir arī muzeja mājvieta.

G. Švika laikrakstam skaidro, ka šogad novadā ir paredzēts uzsvaru likt uz tirzmalieša mākslinieka Ludolfa Liberta 130 gadu jubileju. Paredzēti pasākumi Tirzas pagastā un Gulbenes mākslas skolā. L. Liberts bija scenogrāfs, gleznotājs un pedagogs. Viņa mūžs noslēdzies Ņujorkā ASV.

Laikraksts “Dzirkstele”