Saistībā ar novada ezeru apsaimniekošanas plānu četros Gulbenes novada ezeros tika ielaisti 24 000 nepilnus 10 centimetrus gari zandartu mazuļi.

Stāmerienas ezerā ielaisti 7400, Augulienas – 5300, Pinteļa – 6500, Sprīvuļa – 4800 zandartu šāgada mazuļi, kuri tika atvesti no Igaunijas Kalatalu Herjanurmes zivju audzētavas.

Pašvaldības policijas darbinieks Dāvis Žuks, kura pienākumos ir arī novada ūdenstilpju uzraudzība, “Dzirkstelei” skaidroja, ka kopš iepriekšējās zivju resursu papildināšanas, kas notika 2021. gada septembrī, bija pēdējais laiks šo procedūru atkārtot. Finansējums iegūts, rakstot projektu Zivju fondam.

“Zivju fonds sponsorē 90 % no kopējām izmaksām, mūsu pašvaldības līdzfinansējums ir tikai 10 %. Sākumā projekts tapa par 10 000 eiro kopējo summu, taču vēlāk izrādījās, ka šiem ezeriem ir arī ielaižamo zivju limits, cik katrā drīkst ielaist. Līdz ar to ielaisto zivju skaits samazinājās un finansiāli pilnu apjomu mēs neieguvām, jo pievienot klāt vēl kādu ezeru bija par vēlu. Kā piegādātājus šoreiz izvēlējāmies igauņu zivju audzētājus, jo par viņu produkciju un tās kvalitāti bija ļoti labas atsauksmes. Tas bija arī tuvāk, un zivis nāk no vietas, kur laika apstākļi ir tādi paši, kā pie mums,” uzsver D. Žuks.

Laikraksts “Dzirkstele”

Uzņēmēju interese sarūk

Smiltenes novada pašvaldībā ir kāda laba tradīcija – “Iedvesmas pēcpusdiena Smiltenes novada uzņēmējiem”. Oktobrī tā trešo gadu pēc kārtas pulcēja novada esošos, jaunos un topošos uzņēmējus domu apmaiņai un jaunu zināšanu ieguvei, kurās dalījās uzaicinātie lektori – gan Latvijā zināmi uzņēmēji – iedvesmotāji, gan dažādu biznesa atbalsta institūciju pārstāvji.

Arī šoreiz Iedvesmas pēcpusdienas dalībniekus savās telpās uzņēma Smiltenes vidusskola. “Ziemeļlatvija” novēroja, ka, neraugoties uz pasākuma bagātīgo saturisko piedāvājumu un to, ka dalība tajā bija bez maksas, ieradās ievērojami mazāk uzņēmēju nekā pērn, – šoreiz vien 40, aizpildot tikai trīs solu rindas.

Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos Modris Apsītis “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka pašvaldības darbinieki iepriekšējos gados ļoti daudz strādāja, lai individuāli aicinātu uzņēmējus uz Iedvesmas pēcpusdienu, bet šogad fiziski pietrūka laika šādi aptvert visus uzņēmējus, kuri Smiltenes novadā ir vairāk nekā 800. Šogad salīdzinoši mazais apmeklētāju skaits var atspoguļoties arī tajā, kā nākamajā gadā Smiltenes novada pašvaldība organizēs un finansēs pasākumus, kuriem ir maza atsaucība. Piemēram, šogad vietvara vēlējās Iedvesmas pēcpusdienas noslēgumā godināt tos jaunos uzņēmējus, kuri savu darbību reģistrējuši 2023. gadā, pasniedzot katram Latvijas Bankas izdoto Gadskārtas monētu. Smiltenes novadā tādi jaunie uzņēmēji ir 46, no viņiem uz pasākumu ieradās pieci. Taujāts, ko pašvaldība domā nākamgad darīt ar šo tradīciju, Modris Apsītis pieļauj, ka varbūt pasākumu varētu pārcelt uz gada pirmo pusi, lai tas nenotiktu gandrīz vienlaicīgi ar Gada balvas uzņēmējdarbībā pasniegšanu Smiltenes novadā un rudens gadatirgu.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

SOS bērnu ciematiem dāvina elektroierīces

Bauskas novada Īslīces SOS bērnu ciematā viesojās pārstāvji no “Lidl Latvija” un “Eko Baltia vide”, lai ziedotu vairāk nekā 230 elektroiekārtas ikdienas vajadzībām.

Uzņēmums “Eco Baltia vide” šī gada februārī atklāja elektrotehnikas remontdarbnīcu “LAB!”, lai paplašinātu elektropreču ilgtspējīgu izmantošanu. Saimniecībā noderīgas elektroiekārtas ziedotas Īslīces SOS bērnu ciematam gan sniedzot atbalstu, gan pievēršot uzmanību atbildīgai elektroiekārtu apritei. Līdzīga akcija pirms neilga laika notika Valmieras SOS bērnu ciematā, kur ziedotas 260 elektroiekārtas.

Reizēm klienti veikalā “Lidl” iegādāto elektroierīci vēlas atdot atpakaļ, jo tā nestrādā. Uzņēmums nereti konstatē, ka pie vainas ir no baterijām nenoņemts papīrs vai cita viegli atrisināma problēma. “Atpakaļ atdoto preci otrreiz tirdzniecībā nevaram laist, tāpēc ar “Eco Baltia vide” esam noslēguši ziedojumu līgumu, ka visas salabojamās lietas viņi nodod SOS bērnu ciematiem vai citām biedrībām,” stāsta A. Birzule, “bērni un jaunieši SOS ciematos ir pilntiesīgi ģimenes locekļi, tāpēc sadzīves iekārtas viņiem ikdienā ir ļoti noderīgas – var gatavot ēst, pļaut zāli, ar urbjmašīnu salabot mēbeles vai jebko citu.”

“Šeit ir 11 mājas katra ar savu kopjamo platību. Šī gada pavasarī “Lidl Latvija” ziedoja elektriskās pļaujmašīnas, trimmerus, krūmgriežus un urbjmašīnas. Tas ir vērtīgs ieguvums, jo iepriekš bija jādala trīs pļaujmašīnas uz visu kopjamo platību, taču tagad jaunieši katrā mājā paši var uzturēt zālienu kārtībā,” skaidro Īslīces SOS bērnu ciemata direktors Gatis Matulēvičs.

Pateicoties labdaru sadarbībai, Īslīces SOS bērnu ciemata ģimenes ieguva arī blenderus, krūmgriežus, galda lampas, tosterus, tvaika gludekļus, kafijas dzirnaviņas un citas lietas.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Fermā izveido piedāvājumu mototūristiem

Vairākus gadus netālu no Aizkraukles novada Kokneses, Bilstiņos, Bruno Cīruļa saimniecības “Rīta putni” fermā Koknesē mita paipalas. Putnu skaits palielinājās līdz pieciem tūkstošiem un tos pārcēla uz Baldoni. Līdz ar to atbrīvojās ferma un arī šķūnis, kurā līdz tam uzglabāja putnu mēslu kompostu. Tā vietā tagad ierīkots veikals – kafejnīca “Cornelius”, kas darbojas gan vasarā, gan ziemā. Bijušās fermas ēkā top motociklu darbnīca un ierīkota metālā veidotu mākslas priekšmetu izstāde.

Bruno Cīrulis motociklu darbnīcai devis nosaukumu “Rūsa un Rozīnes”. Viņš stāsta, ka veikala – kafejnīcas nosaukuma “Cornelius” vārds cēlies no bijušā Bilstiņu saimnieka – zviedra Corneliusa Bilšteina. Kad Koknesē vēl bija pils, viņš bija tās pārtikas un kara noliktavas grāmatvedis. Savukārt par bijušo paipalu fermas ēkas izmantošanu ideju nebija līdz brīdim, kad pavasarī nopircis savu motociklu.

Darbnīcas “Rūsa un Rozīnes” logotipa, divu mākslinieciski savītu burtu R apvienojuma, autors ir Valters Verners. Viņš ir arī Rīgas cirka galvenais dizaineris un grafiķis. Ēkas ārpuses dizainu veidojusi novadniece, māksliniece Elīna Māliņa, izmantojot senāk populāru cigarešu nosaukumus un citus, pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados labi zināmus vārdus.

Gaitenī pie sienas vairākas melnbaltas lielformāta fotogrāfijas. Arī par tām ēkas saimniekam savs stāsts. Fotogrāfiju autors ir novadnieks Māris Ločmelis. Lielajā zālē vidū trīs motocikli, gar sienām no dažādiem metāla priekšmetiem – mūzikas instrumentu, šujmašīnu, pulksteņu detaļām un daudz kā cita izgatavoti tēli, maskas, ieroči, dizaina priekšmeti, no kuriem daudziem nav praktiska pielietojuma ikdienā. To autors ir rīdzinieks Normunds Bite.

Bruno arī saka, ka viņu ideja ir darbnīcu Bilstiņos veidot kā kompleksu piedāvājumu mototūristiem ar saukli “Palīdzēsim sasniegt Eiropas maliņu”. Te vienuviet ir naktsmājas, ēdināšana un iespēja apkopt savu motociklu. Šajā rudenī Bilstiņos savu motosezonu noslēdza rēzeknieši. Lai darbnīcu darītu zināmu iespējami vairākiem motobraukšanas entuziastiem, to ar nākamo vasaru plāno iekļaut Eiropas mototūristu maršrutā. Plānā izveidot arī pašiem savu tūrisma maršrutu Latvijā, kurš būtu interesants šādu spēkratu īpašniekiem.

Laikraksts “Staburags”

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.