Aptuveni 900 metrus garā “zaļā dzelzceļa” taka, kura iet no Brīvības ielas līdz Miera ielai Gulbenē, tika pie asfalta seguma.

Celiņš vēl gūs vizuālus papildinājumus, taču pamatdarbs jau izdarīts un celiņu klāj kvalitatīvs segums. To visu Gulbenes novada pašvaldībai garantē dalība Eiropas Savienības līdzfinansētajā projektā “Zaļie dzelzceļi II”, kura galvenais partneris ir biedrība “Latvijas zaļo ceļu asociācija”, kas sadarbojas ar pašvaldībām gan Latvijā, gan Igaunijā.

Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs un biedrības “Latvijas zaļo ceļu asociācija” valdes loceklis Raitis Sijāts uzsver, ka jau no 2010. gada pašvaldības veda sarunas par to, lai pārņemtu apsaimniekošanā “zaļos dzelzceļus”, kur ir slēgta vilcienu satiksme un demontētas sliedes. Ar Satiksmes ministrijas un toreizējā ministra Tāļa Linkaita atbalstu izdevās 2019. gadā vienoties ar VAS “Latvijas dzelzceļš” par “zaļā dzelzceļa” posmu nodošanu pašvaldībām bezatlīdzības lietošanā. Sākās šo posmu labiekārtošana, piesaistot finansējumu no Eiropas Savienības.

Dzelzceļa posmu no Brīvības ielas līdz Miera ielai izmanto gan velosipēdisti, gan kājāmgājēji kā celiņu, lai nokļūtu no vienas pilsētas daļas uz otru.

“Vēl notiek darbs pie apzaļumošanas. Nupat būs uzlikts arī pagaidu risinājums barjerai no Brīvības ielas puses. Pavasarī turpināsies darbs pie celiņa marķējumiem, tiks uzstādīta barjera no Brīvības ielas puses, paplašinājumos tiks uzstādīti divi soliņi, divas atkritumu urnas un divi velosipēdu novietnes statīvi,” informē Gulbenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja padomnieks attīstības, projektu un būvniecības jautājumos Jānis Barinskis.

Vides pieejamības rekomendācijas tika sniegtas, sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”. Būtiski, ka pa sakārtoto taku varēs ērti pārvietoties gan ar ratiņkrēslu, gan velosipēdu.

Laikraksts “Dzirkstele”

Rosina novākt Roberta Eidemaņa krūšutēlu Valkā

Valkas novada pašvaldības domes deputāte Baiba Karpova (“Progresīvie”) sociālajos tīklos izteikusi viedokli par rakstnieku un karavīru Robertu Eidemani (1895–1937) un aicinājusi novada iedzīvotājus izteikt savu nostāju par to, vai šim krūšutēlam Valkā būt vai to vajadzētu nojaukt.

Ja iedzīvotāji piekrīt B. Karpovas aicinājumam par R. Eidemaņa pieminekļa novākšanu Valkā, viņi līdz 9. decembrim aicināti doties parakstīties uz Valkas novada Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru Valkā, kā arī klientu apkalpošanas centriem novada pagastos.

Savā videouzrunā deputāte B. Karpova atgādina, ka pirms kāda laika (deputāti par to lēma 2022. gada oktobra domes sēdē – redakcijas piebilde) domes deputāti pieņēma lēmumu par Oškalna, Friča Roziņa un Puškina ielas nosaukumu maiņu. Pēc nosaukumu maiņas Oškalna iela nes savu vēsturisko nosaukumu Smēķu iela, Puškina iela pārdēvēta par Kārļa Skalbes ielu, bet Friča Roziņa iela – par Voldemāra Roberta Zāmuela ielu. B. Karpova brīnās, kāpēc jau tolaik deputāti neizskatīja jautājumu par R. Eidemaņa personību.

“Viņš bijis rakstnieks, literāts, bet lielāko savas dzīves daļu – kareivis. Manuprāt, ļoti būtisks fakts ir tas, ka Eidemanis ir vadījis cīņu pret Ukrainas patriota Mahno vadītajām vienībām Ukrainā. Kā cīņas metodi izmantojis ķīlnieku sagrābšanu, līdzi jūtošo apšaušanu, ķīlnieku sagrābšanu un iebiedēšanu. Jā, piekrītu, ka Eidemanis ir bijis arī rakstnieks. Viņš ir rakstījis dzeju, prozu, stāstus, romānus un lugas. Gribu pieminēt to, ka lielākā daļa daiļdarbu, kas ir tapuši 20. un 30. gados Padomju Savienībā, dominē padomju cilvēks un sociālistiskā iekārta, oktobra apvērsumi un komunistiskās partijas slavināšana. Romantisko skatījumu, kas nedaudz saglabājies dzejā, pārmāc klišejisks patoss un lozungi,” savā videouzrunā pauž B. Karpova.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Bauskā – fotoizstāde Latvijai

Bauskas kultūras centra izstāžu zālē skatāma tautas fotostudijas “Bauska” dalībnieku ikgadējā izstāde “Latvijai”. Savukārt Rundāles multifunkcionālajā centrā – vasaras fotoplenērā tapušo darbu ekspozīciju.

Šovasar Rundālē sarīkots pirmais fotoplenērs “Ieraudzīt citādu Rundāli”. Uz to kultūras darba organizatore Lilita Lauskiniece bija aicinājusi Ogres un Uzvaras fotokluba pārstāvjus, tautas fotostudijas “Bauska” dalībniekus, piebiedrojās arī fotogrāfe no Rīgas. Uzdevums dalībniekiem bija – tvert Rundāli neparastā rakursā. Fotogrāfijas tapa Pilsrundālē, Saulainē, Ziedoņos, Mežotnes pilskalna apkārtnē. Līdz pat 1. oktobrim katrs no plenēristiem iesūtīja pa desmit darbiem izvērtēšanai. Fotoattēlus uz lielā ekrāna skatīja un analizēja žūrija, kurā strādāja fotogrāfi Jānis Paļulis un Ints Lūsis, kā arī mākslas zinātniece Indra Liepa un mākslinieces Laura Ikerte un Inese Mežkaze. Labākie 27 darbi atlasīti izstādei.

Savukārt izstādes “Latvijai” sarīkošana tautas fotostudijai “Bauska” gadu laikā kļuvusi par neatņemamu kolektīva tradīciju. Vietējie fotomākslinieki caur objektīvu tvēruši gan dabasskatus, gan cilvēku portretus, gan amizantus mirkļus, bet visus attēlus vieno mīlestība pret savu valsti – Latviju.

Izstādē aplūkošanai eksponēti gan skaisti, gan neparasti attēli, kuru autori ir Māris Kreitenbergs, Andris Dūmiņš, Ģirts Donerblics, Arnis Indriks, Raitis Ābelnieks, Anta Podžus un Ivars Prīsis. Darbi ir gan krāsās, gan melnbalti, kas īpaši labi izceļ fotomirkļos tverto objektu faktūru. Katra autora pienesums ir īpašs, katram savs rokraksts un redzējums. Izstādes autori ir dažādu gadagājumu pārstāvji ar lielāku vai mazāku dzīves un fotografēšanas pieredzi, kuri vienmēr gatavi apgūt jaunas prasmes un nodot tās tālāk jaunpienācējiem.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Aizkrauklē uzlabos vides kvalitāti

Šveices valdība plāno ieguldīt 12 miljonus eiro ar naftas produktiem vēsturiski piesārņotas teritorijas sanācijai Aizkrauklē.

Apstiprinot šo sadarbību Šveices valsts ekonomikas lietu sekretariāta Ekonomiskās sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Laurence Mortiera un Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumos Armands Eberhards parakstīja programmas “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” līgumu. Ar šo nozīmīgo notikumu oficiāli tiek sākta programmas ieviešana, lai īstenotu teritorijas labiekārtošanas darbus Aizkrauklē.

Vēsturiskais piesārņojums Aizkrauklē, Dzelzceļa ielā, radies dzelzsbetona izstrādājumu rūpnīcas teritorijā, kas 20. gadsimta vidū uzcelta Pļaviņu HES būvniecības vajadzībām. Teritorijas platība ir aptuveni 10,6 ha un teritorijas detalizētajā izpētē konstatēts piesārņojums ar naftas produktiem. Šajā teritorijā piesārņojuma līmenis pārsniedz regulējumā noteiktos augsnes un grunts kvalitātes robežlielumus.

“Programmas rezultātā tiks uzlabota vides kvalitāte, nodrošinot iedzīvotājiem sakārtotu, tīru un drošu apkārtējo vidi. Pateicoties Šveices — Latvijas sadarbības programmai, būtiski tiks samazināta un ierobežota turpmāka emisiju rašanās no piesārņojuma avota gruntī un gruntsūdenī. Pēc plānveida darbu pabeigšanas tiks izveidota pēcsanācijas monitoringa sistēma, ar mērķi uzraudzīt teritorijā notiekošo vides procesu atbilstību vides kvalitātes prasībām,” stāsta Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Andris Ķēniņš.

Programmas ieviešanai paredzēts finansējums 14,35 miljoni Šveices franku jeb 15,07 miljoni eiro (Šveices finansējums 12,81 miljoni eiro un Latvijas valsts budžeta finansējums 2,26 miljoni eiro), kas nodrošinās plānveida pasākumus nacionālas nozīmes teritorijā Aizkrauklē, likvidējot piesārņojuma avotu un novēršot tā turpmāku izplatību gruntsūdeņos un Daugavā.

Laikraksts “Staburags”