Smiltenes novadpētniecības muzejā Mēru muižā atklāta Latvijas mēroga izstādes “Dievs. Daba. Darbs” otrās daļas “Daba” ekspozīcija – mākslas notikums, ko ir vērts skatīt tajā redzamā skaistuma dēļ.

Izstāde apmeklētājiem muzeja darba laikā būs atvērta līdz 12. oktobrim.

Triādē “Dievs. Daba. Darbs” pakāpeniski tiek izlikti mākslas, amatniecības un jaunrades darbi, kas darināti, cildinot latviskās pamatvērtības, un kuros izpaužas mūsu kultūrai būtiskas vērtības – Dievs, Daba, Darbs.

Izstādē “Daba” ar saviem darbiem piedalās tautas lietišķās mākslas meistari no visas Latvijas. Ekspozīcijas centrā ir Latvijas ainavas, dabas skaistums un spēks mākslas un amatniecības darbu interpretācijā. Pasākumu rīko Tautas lietišķās mākslas studija (TLMS) “Smiltene”, Smiltenes novadpētniecības muzejs un Smiltenes Kultūras centrs.

Triāde “Dievs. Daba. Darbs” iegūst arvien lielāku popularitāti Latvijā. Salīdzinot ar pirmo izstādi “Dievs”, šogad pieteikumu un darbu ir gandrīz uz pusi vairāk, teic TLMS “Smiltene” vadītāja Daiga Melnace.

Izstādē, kas aizņem visus muižas ēkas stāvus, ir izlikti teju 360 darbi, tos pieteica vairāk nekā 70 tautas lietišķās mākslas studijas un kopas un individuālie autori.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Izveido Ērberģes muižas ģerboni

Aizkraukles novada Mazzalves pagasta Ērberģes muižas svētkos viesi varēja apskatīt nupat izveidoto muižas ģerboni, kas piestiprināts pie muižas parka estrādes.

Mazzalves pamatskolas direktors Aivars Miezītis atklāj, ka ideja par ģerboņa izveidi pieder saieta nama vadītājai Žannai Miezītei. Par pamatu ņemts oriģinālais muižas spiedogs, kuru savulaik atradis mazzalvietis Elmārs Vectirāns. Senais spiedogs veidots spoguļrakstā, tas pārveidots un papildināts ar uzrakstu “Mazzalves pagasts. Ērberģes muiža”. Aivars atklāj, ka pirms kāda laika šis ģerbonis izmantots Mazzalves sporta svētku medaļu izgatavošanai, savukārt tagad izveidotā planšete ar ģerboņa attēlu ir 1,25 metrus diametrā un tā ir pārvietojama. To var izmantot arī citviet un citos pasākumos, ne tikai skatīt estrādē pie sienas. Šis gan nav oficiāls ģerbonis, kas būtu izstrādāts un apstiprināts Heraldikas komisijā, bet pašu veidots muižas simbols.

Laikraksts “Staburags”

Lizuma iedzīvotāju īpašās sajūtas – īsfilmā

Gulbenes novada Lizumā saistībā ar biedrības “Lizuma tautskola” īstenoto projektu “Lizuma īpašās sajūtas meklējot”, izveidota un pirmizrādi piedzīvojusi videofilma “Lizuma sajūtas”.

Īsfilmā audiovizuāli demonstrētas īpašās iedzīvotāju Lizuma sajūtas caur dažādām maņām: redzi, dzirdi, garšu, smaržu. Piemēram, uz jautājumu – kas tieši lizumniešiem asociējas ar vārdu “dzirde”, izskanējušas šādas atbildes, piemēram, skolas zvans, motokross, mūzika, miers, putni, bērnu čalas un cits. Šo kultūras projektu izloloja un realizēja biedrības “Lizuma Tautskola” vadītāja Dace Mikulāne un biedrības pārstāve Dārta Vilne.

Īsfilmiņu varēs noskatīties sociālajos tīklos, kanālā “YouTube”.

Īsfilmā piedalās vietējie bērni, savukārt tekstu ierunājis Sandris Rakauskis, kurš tagad dzīvo ārzemēs, bet savulaik pasniedza vēsturi un sociālās zinības Lizuma vidusskolā. D. Mikulāne stāsta, ka pirms desmit gadiem Sandris uz Lizuma pagasta svētkiem arī veidoja filmu par Lizuma darbīgajiem cilvēkiem.

Laikraksts “Dzirkstele”

Iespēja filmēties krimināldrāmā

Augusta nogalē Smiltenes un Raunas tuvumā sāks uzņemt kino – krimināldrāmu. Epizodisku lomu spēlēšanai par aktieri var kļūt arī vietējie iedzīvotāji.

Tā ir iespēja iedzīvotājiem redzēt, kā noris kino uzņemšanas process, un uz brīdi pašiem iejusties aktieru lomā neatkarīgi no dzīvesvietas un iepriekšējās pieredzes, – varbūt kāds par to jau sen sapņo.

“Aicinām izmantot iespēju pieteikties filmēšanai Raunas un tās apkārtnes iedzīvotājus. Augusta nogalē sāksim Smiltenes un Raunas tuvumā filmēt krimināldrāmu, epizodiskās lomiņās un masu skatos priecāsimies redzēt vietējos iedzīvotājus,” sociālajos tīklos ziņo kastinga vadītāja Māra Liniņa.

Interesenti aicināti sūtīt pieteikumus uz e-pastu: spotkastings@gmail.com, pievienojot tajā savu tālruņa numuru un divas fotogrāfijas ar norādi “kino”.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Iecavā veidos muižas zaļo labirintu

Iecavas parkā pie Grāfa laukuma uzsākti būvdarbi labiekārtojuma objektā – bijušās Iecavas muižas ēkas vietas iezīmēšana dabā, ziņo Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas speciālisti. Darbus plānots paveikt trīs mēnešu laikā.

Objekta būvdarbus uzraudzīs atklāta konkursa iepirkuma procedūrā izraudzītais būvuzraugs SIA “Somniar” par kopējo summu 2480,50 eiro (ieskaitot PVN).

Kā apliecina pašvaldībā, Iecavas muižas parkā tiks izveidots zaļais labirints, atainojot senās muižas pils un tās telpu kontūras. Muižas iezīmētās telpu vietas paredzēts numurēt, lai kopīgajā informatīvajā stendā varētu sameklēt muižas telpu arhitektūras eksplikāciju un aprakstu par to agrāko pielietojumu. Zaļo labirintu un informācijas stendu papildinās vairāki labiekārtojuma elementi.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Jelgavā darbu sākusi atkritumu pārstrādes rūpnīca

Jelgavas novada atkritumu poligona “Brakši” teritorijā atklāta bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca, kurā pārstrādes cikls aizņems divus mēnešus. Gadā tā varēs pārstrādāt 19 000 tonnu bioloģiski noārdāmo atkritumu.

SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Aleksejs Jankovskis stāsta, ka pārstrādei var izmantot gan no sadzīves atkritumiem nošķirotos bioloģiski noārdāmos atkritumus, gan iedzīvotāju jau sašķirotos atkritumus. No sākotnēji izmantojamā materiāla kvalitātes atkarīga gala produkta – komposta kvalitāte.

“Vispirms jau vienreiz pāršķirotie sadzīves atkritumi tiek ievietoti fermentācijas tunelī. Sākumā tie tiek saslapināti ar speciālu perkolātu, lai uzsāktu pārstrādes procesu. Tur tie stāv četras nedēļas. Pēc tam tiek pārvesti uz kompostēšanas tuneļiem.Tālāk pārstrādātie atkritumi tiek vēlreiz pārsijāti, un piemaisījumi apglabāti poligonā. Savukārt bioloģiskajai masai – kompostam – tiek veikta testēšana. Pēc testēšanas rezultātiem tiek noteikts, vai komposts tiek izmantots kā poligona apberamais materiāls, vai to varēs izmantot apzaļumošanai,” atkritumu pārstrādes procesu skaidro A. Jankovskis.

Atkritumu poligonā “Brakši’” sadzīves atkritumi nonāk no Jelgavas valstspilsētas, Jelgavas un Dobeles novadiem. Trīsdesmit līdz četrdesmit procentu no kopējās atkritumu plūsmas ir bioloģiskie atkritumi. Līdz šim no sadzīves atkritumiem atšķirotie bioloģiskie atkritumi tika likti poligona bioloģiskajā šūnā, kur tie desmit gadu laikā pārtaps kompostā.

Jaunatklātās rūpnīcas būvniecība izmaksājusi 14,9 miljonus eiro. No tiem ES Kohēzijas fonda atbalsts ir 5,7 miljoni eiro, bet vairāk kā deviņus miljonus eiro uzņēmums “Jelgavas komunālie pakalpojumi” ņēmis kredītā, un vismaz daļa no tiem tikšot iekļauta atkritumu apsaimniekošanas tarifā.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”