Valsts vides dienesta (VVD) inspektori sadarbībā ar Zemessardzes kājnieku bataljonu veikuši zvejas kontroles reidus Vaidavā, Gaujā, Vizlā, Rauzā, Palsā un Vecpalsā. Pārbaudes laikā Vecpalsas upē Virešu pagastā konstatēts rūpnieciskās zvejas noteikumu pārkāpums – lašveidīgo sugas zivju nelikumīga ieguve ar aizliegtu ieguves rīku – žebērkli.

Kā informē Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska, maluzvejnieki savā lomā plānoja paturēt divus taimiņus, par ko uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība. Oktobrī un novembrī, kad Latvijas upēs notiek lašu un taimiņu masveida migrācija un nārsts, Valsts vides dienests organizē pastiprinātu lašupju uzraudzību. No visiem gadījumiem, kuros iesaistīti maluzvejnieki, tikai desmit piecpadsmit procentu gadījumos izdodas notvert vainīgos, kā teikt, pie rokas. Šis ir bijis viens no tādiem gadījumiem.

Pārvalde izmanto mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā, kā arī pakāpeniski aizvien tiek papildināts jau esošais tehniskais aprīkojums. “Patiesībā novērojumi liecina, ka šī tendence mainās. Agrāk maluzvejnieki uzdarbojās tieši pa naktīm, bet šobrīd gana droši jūtas arī dienas gaišajā laikā. Tātad pārkāpumu veicēji rosās neatkarīgi no diennakts laika,” pamato Valsts vides dienesta Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas vadītājs Toms Arnavs.

Maksimālais sods fiziskām personām par makšķerēšanas pārkāpumiem ir 350 eiro, bet par rūpnieciskās zvejas pārkāpumiem fiziskām personām maksimālais sods ir 700 eiro, juridiskām personām 4300 eiro. Gadījumos, ja nodarīts kaitējums zivju resursiem, tad persona papildus minētajam maksā nodarīto kaitējumu zivju resursiem, kas ir 715 eiro par vienu lasi vai taimiņu.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Izdod gadalaikiem veltītu minialbumu

Katrīna un Anna Patrīcija kopš pirmajiem dzīves gadiem muzicējušas bērnu un jauniešu folkloras kopā “Tarkšķi”, ko izveidojusi un vada viņu mamma Kristīne Karele. “Pie gadalaiku cikla nonācām gandrīz netīšām,” atklāj Anna Patrīcija, “Lienei bija padomā dziesma “Zīmeņa”, ko viņa ar mums kopā gribēja iedziedāt. Kad to ierakstījām, sapratām, ka obligāti jāturpina. Pēc ziemas nāca pavasaris, un tā atnāca ideja par tematisku minialbumu – katru gadalaiku sagaidīt ar dziesmu. Par to, ka mūzika taps folkloras žanrā, nebija jautājumu – tā ir mūsu sirdslieta.”

Katra melodija minialbumā mūziķēm ir ļoti mīļa. Pavasara melodiju un vārdus māsas atradušas mammas Kristīnes Kareles jaunības pierakstu kladē, kurā viņa krāja savas mīļākās tautasdziesmas. Otru pavasara melodiju Liene iemācījusies Rēzeknē, pētot Domicelas Līpeņas teiktās dziesmas.

Drīz internetā varēs atrast arī video ar zīmi #svešuzemistaigājot – miniprojektu “Svešu zemi staigājot”, kurā būs apkopotas trio dalībniecēm tuvas ārzemju folkdziesmas un melodijas, kuras laika gaitā apguvušas festivālos un ceļojumos. Pie katra video iecerēts pielikt nelielu aprakstu par pašu dziesmu un stāstu par tās izvēli. “Mums tas ir svarīgs sevis izziņas process – redzēt un apkopot mums zināmās svešzemju dziesmas. Ceram, ka arī klausītājiem tas būs tikpat aizraujoši,” saka Anna Patrīcija. Minialbumu “Visu gadu dziesmas krāju” var noklausīties vietnē https://open.spotify. Com.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Pievērsīs uzmanību vardarbībai

Lai pievērstu Latvijas sabiedrības uzmanību arvien pieaugošajai vardarbības problēmai, Jelgavas Zonta klubs Jelgavā īsteno projektu, kura mērķis ir likt cilvēkiem aizdomāties par vardarbību pret sievieti un, protams, iesaistīties tās mazināšanā. Viena no aktivitātēm “Salmiem nesāp, bet sievietei? Atpazīsti vardarbību!” notiks 26. novembrī pulksten 12, kad tiks atklātas vides instalācijas – 12 lielizmēra salmu lelles. Instalācijas būs novietotas intensīvas sabiedrības kustības vietās.

22 sabiedrībā zināmas sievietes savām rokām veidoja šīs lelles. Katrai lellei pievienots patiess dzīvesstāsts, kas palīdzēs ne tikai atpazīt tos vardarbību veidus, par kuriem cilvēki pat neaizdomājas, bet tiks arī pievienots rīcības algoritms, saskaroties ar šādu situāciju. Šī aktivitāte notiek starptautiskās kampaņas “16 dienas pret vardarbību” laikā.

“16 dienas pret vardarbību” ir globāla kampaņa, kas tiek atzīmēta vairāk nekā 180 valstīs un kuras mērķis ir palielināt informētību par vardarbību pret sievietēm un meitenēm, iedrošināt sabiedrību aktīvi cīnīties pret vardarbību visos tās veidos. Šī ikgadējā kampaņa sākas 25. novembrī – Starptautiskajā dienā pret vardarbību pret sievietēm – un turpinās līdz 10. decembrim – Starptautiskajai cilvēktiesību dienai. Līdz šim datumam Jelgavā būs apskatāmas arī vides instalācijas ar tām pievienotajiem dzīvesstāstiem.

Instalācijas atklāšanas laikā notiks arī apbalvošanas ceremonija “No sirds uz sirdi”. Šogad tiks apbalvoti speciālisti un aktīvisti, kuri ar savu darbu ir sekmējuši sieviešu tiesību aizstāvību un uzlabojuši viņu tiesību ievērošanu Jelgavas pilsētā un novadā.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Aicina pārdēvēt Sakses un Partizānu ielu

Nepilnu trīs gadu laikā jau trešo reizi Gulbenes novada pašvaldība tiek aicināta atteikties no komunistisko totalitāro režīmu godinošiem diviem ielu nosaukumiem Gulbenes novadā.

Ar šāda satura oficiālu vēstuli Publiskās atmiņas centra valdes priekšsēdētājs Kārlis Kangeris 4. novembrī vērsies pie katra no 15 Gulbenes novada domes deputātiem personiski. Viņš norādījis, ka tas ir steidzami. K. Kangeris vēstulē ir ietvēris aicinājumu atteikties no padomju režīmu godājošajiem divu ielu nosaukumiem līdz šā gada 18. novembrim – Latvijas Republikas proklamēšanas dienai. Runa ir par Annas Sakses ielu Lejasciemā un Partizānu ielu Beļavas pagasta Letēs.

Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis norāda, ka būtu sarežģījumi, ja Lejasciemā tiktu mainīts A. Sakses ielas nosaukums. Jo tas būtu saistīts ar ierakstu maiņu nekustamo īpašu dokumentos. Un tās būtu papildu izmaksas. “Esam vietējiem prasījuši. Vietējiem A. Sakses ielas nosaukums netraucē,” teica A. Caunītis. Arī Partizānu ielas nosaukums, viņaprāt, nav nemaz tik viennozīmīgi tulkojams. “Ir bunkuri, pie kuriem mēs kavējamies atmiņās. Tas saistībā ar mežabrāļiem, kurus tagad saucam par nacionālajiem partizāniem. Bet te ir runa par partizāniem, kuri atradās pretējā pusē. Jautājums, ko mēs saprotam ar vārdu “partizāns”. Īpaši jaunajai paaudzei. Vai viņiem tas ko izsaka?” prāto A. Caunītis.

Novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika teica, ka diezin vai deputāti paspēs K. Kangera vēstules sakarā lēmumu pieņemt līdz 18. novembrim, jo līdz tam brīdim kārtējā domes sēde nav plānota. Viņa izteica šaubas, vai šā viena jautājuma dēļ varētu tikt sasaukta ārkārtas domes sēde.

Laikraksts “Dzirkstele”

Dzied kopā ar slavenībām

Neretas kultūras centrā izskanējis sestais mūzikas festivāls “Latgales balsis”. To tradicionāli rīko valsts sociālās aprūpes centrs “Latgale” un šajā pasākumā uz skatuves kopā ar centra iemītniekiem kāpj arī Latvijā populāri mūziķi.

Līdz šim festivālā piedalījās centra “Latgale” filiāļu klienti, bet pagājušajā gadā tā vadītāja Aija Lapiņa solīja dalībnieku loku paplašināt. Šogad uz skatuves kāpa arī viesi no valsts sociālās aprūpes centriem Kurzemē, Zemgalē, Rīgā un arī Lietuvā.

Tradicionāli kopā ar aprūpes centru iemītniekiem festivālā piedalās Latvijā zināmi mākslinieki. Inta Klimoviča, VSAC “Latgale” sabiedrisko attiecību speciāliste, stāsta, ka šogad “Latgales balsis” uzņēma 43 aprūpes centru klientus, kā arī 21 mākslinieku un centru darbinieku. Viņu vidū arī soliste Kristīne Šomase, Latgales džeza kluba vadītāja Inna Kralika, kuras festivālā piedalās no pirmās reizes. Šajā pasākumā dziesmu “Manai dzimtenei” kopā ar dalībniekiem dziedāja bijušais Valkas novada mērs un ansambļa “Bumerangs” solists Vents Armands Krauklis. Inta Klimoviča saka, ka mākslinieki piedalās bez atlīdzības, bet ne katrs gatavs ziedot savu laiku bez samaksas.

Šogad festivālā piedalījās arī duets no Aizkraukles – Ainārs un Jana Uzulnieki. Viņi kopā ar festivāla dalībniekiem Ilzi, Mariju un Andreju no centra “Latgale” filiāles “Mēmele” izpildīja divas dziesmas – “Vālodzīte” un “Cielaviņa”.

Jana Uzulniece teic, ka regulāri piedalās dažādos labdarības projektos, koncertos, kā arī gadiem ilga sadarbība izveidojusies ar sociālās aprūpes centriem. Bieži viesojas VSAC “Kurzeme” filiālē “Veģi”. “Latgales balsīs” piedalās pirmo reizi, iepriekš par to nebija dzirdējusi. Mēģinājumi kopā ar aprūpes centra iemītniekiem Aizkrauklē sākās vasaras beigās. Par dalību festivālā Jana saka, ka gandarījums par paveikto, redzot neviltotu prieku dalībnieku sejās, ir nesalīdzināmi lielāks, nekā, piemēram, koncertā vai ballē.

Laikraksts “Staburags”