Smiltenes kultūras centrs 2025. gadā vairs neplāno rīkot balles iekštelpās. Iespēja tādas organizēt būs nomniekiem, informē Smiltenes kultūras centra vadītāja Evija Dzvinko. Tādu lēmumu Smiltenes kultūras centrs pieņēmis pēc sarīkotās jaunā, 2025. gada sagaidīšanas balles kopā ar grupu “Zuši”, ko apmeklēja tikai 63 cilvēki.
“Redzam, ka ieejas biļetes bija pirktas Valmierā, Madonā. Cilvēki bija atbraukuši pat no Rīgas, bet vietējo bija ļoti maz,” stāsta Evija Dzvinko.
Šajā gadumijā Smiltenes centrā kopīgs jaunā gada sagaidīšanas pasākums nenotika, nebija arī salūta, balle kultūras centrā iedzīvotājiem bija vienīgā iespēja svinēt svētkus kopā. Iedzīvotāji arī norāda, ka ieejas biļetes cena uz gadumijas balli Smiltenes kultūras centrā bija liela. Pērkot iepriekšpārdošanā līdz 24. decembrim, biļete maksāja 10 eiro, pērkot no 25. līdz 30. decembrim, – 15 eiro, bet 31. decembrī – 20 eiro.
E. Dzvinko sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver, ka 10 eiro iepriekšpārdošanā ir adekvāta cena gadumijas ballei, jo tas ir laiks, kad ballē spēlējošajām grupām jāmaksā dubultā, salīdzinot ar citiem datumiem. “Jaunā, 2025. gada sagaidīšanas balli sarīkojām, ņemot vērā iedzīvotāju izteiktos ierosinājumus, kaut arī āra pasākumā cilvēku aptvere būtu daudz lielāka. Taču, ņemot vērā pašreizējo finansiālo situāciju pašvaldībā, mēs divus pasākumus vienlaicīgi nevaram sarīkot. Jā, cilvēki vēlējās salūtu, taču novada pašvaldības deputāti jau agrāk nobalsoja pret salūta rīkošanu, kaut, manuprāt, vienreiz gadā tas būtu ideāls variants. Mēs redzam, ka blakus novados gadumijā ir šāda uguņošana un arī mazākās pilsētās, piemēram, Mazsalacā un Rūjienā. Kad jūnijā pašvaldībā nomainīsies deputātu sastāvs, ceru ka jaunais sasaukums ļaus vismaz Smiltenes 105 gadu jubileju noslēgt ar salūtu,” teic E. Dzvinko.
Laikraksts “Ziemeļlatvija”
Izdod komponistam veltītu nošu krājumu
Pētera Barisona Aizkraukles Mūzikas skolā atvērta ģitārspēles skolotāja Artūra Zemnieka grāmata jeb nošu krājums “Paspēlēšu un pamācīšu jūs arī ģitāru”. Tas ir veltījums novadniekam komponistam Pēterim Barisonam 120. jubilejā. Kā pastāstīja Artūrs Zemnieks, nošu krājuma izdošana nebija viegla. Bija lietas, ar ko viņš saskārās pirmo reizi un kas bija svešas. Katrai grāmatā izmantotajai fotogrāfijai un katra skaņdarba nošu publicēšanai bija jāsaņem atļauja.
Kā radusies grāmatas ideja? Pirms vairākiem gadiem norisinājās ikgadējā ģitāristu nometne Secē. Kultūras nama direktore Astrīda Mencendorfa noorganizēja ekskursiju uz netālo Staburagu, kur “Skudru” mājās iekārtota komponista Pētera Barisona, kurš latviešu mūzikas vēsturē iegājis kā kora dziesmu un simfonisko skaņdarbu autors, memoriālā istaba. Te Artūrs ieraudzīja ģitāru, kas radīja interesi. Kurš gan no ievērojamajiem latviešu komponistiem spēlēja ģitāru? Neviens nenāca prātā. Interesanti, ka arī mūzikas pētnieki nav īpaši uzsvēruši, ka viens no instrumentiem, ko Barisons spēlēja, bija ģitāra. Sākotnējie sakomponētie skaņdarbi tika atskaņoti ar ģitāru, vēlāk pārveidoti citiem mūzikas instrumentiem. Artūram atklājums bija, ka Pēteris Barisons mūža garumā rakstīja dienasgrāmatu. Izrādījās, ka ģitāra komponistam agrīnajā dzīves posmā bija svarīgs instruments, ko viņš uzskatīja par savu mīļāko draugu.
Nošu krājumā ir iekļauti 16 skaņdarbi. Tie nav tikai Pētera Barisona, bet arī tādu ievērojamu komponistu kā Jāņa Mediņa, Arvīda Žilinska, Ēvalda Siliņa, arī grupas “Opus Pro”, kurā Artūrs ir ģitā-
rists, dziesma “Rozā lietus” un Artūra Zemnieka dziesmu aranžējumi ģitārai. Daži no tiem jauno ģitāristu — Artūra Zemnieka audzēkņu — izpildījumā izskanēja grāmatas prezentācijas laikā.
Kā teikts izdevuma ievadā, skaņdarbiem ir dažāda grūtību pakāpe. Grāmatu papildina fragmenti no Barisona dienasgrāmatas, interesanti fakti no komponistu biogrāfijām un fotogrāfijas. Grāmata izdota sadarbībā ar izdevniecību “Musica Baltica”.
Laikraksts “Staburags”
Rosina mainīt Puškina ielas nosaukumu
Izvērtējot Bauskas novada pašvaldības teritorijā esošo publiskās transporta infrastruktūras objektu nosaukumu jeb oficiālo vietvārdu atbilstību labiem tikumiem, Valsts valodas centrs atzinis, ka oficiālais vietvārds “Puškina iela” Iecavā pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā uzskatāms par labiem tikumiem neatbilstošu, ziņo pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Turklāt šim krievu literātam nav bijusi nozīmīga saikne ne ar Latviju, ne Bauskas novadu, tādēļ Iecavā esošās Puškina ielas nosaukuma maiņa ir pilnībā atbalstāma, uzskata pašvaldībā.
Puškina ielas nosaukuma maiņa Iecavā skartu 32 īpašumus, tostarp vienu dzīvojamo māju ar 10 dzīvokļiem, informē pašvaldībā. Turklāt pašvaldība apliecina, ka adreses maiņas gadījumā īpašniekiem būtiski izdevumi dokumentu maiņai nav paredzami, jo līdz ar adreses maiņu Valsts adrešu reģistrā adrese automātiski mainās arī visos reģistros. Īpašniekiem masveidā zemesgrāmatas tādēļ nav jāmaina. Arī deklarētā dzīvesvieta tiek mainīta bez īpašnieka klātbūtnes. Tie varētu būt tikai atsevišķi gadījumi, kad īpašniekam par datu aktualizāciju ir jāsamaksā vai jāiesniedz pašvaldības lēmums par adreses maiņu. Lai noskaidrotu vietējās kopienas viedokļus par Puškina ielas nosaukuma maiņu, Iecavas apvienības pārvalde aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā. Tā būs pieejama līdz 20. janvārim. Pēc tam Iecavas apvienības pārvaldes izveidota komisija izskatīs saņemtos priekšlikumus un piedāvās vietējās kopienas balsošanai ielas nosaukuma variantus.
Laikraksts “Bauskas Dzīve”
Lemj, kur jāierobežo azartspēļu bizness
Gulbenes novada deputāti nobalsoja par jaunu saistošo noteikumu “Par vietām un teritorijām Gulbenes novadā, kurās nav atļauts organizēt azartspēles” izdošanu.
Iepriekš bija izsludināta noteikumu projekta sabiedriskā apspriešana. Tās laikā pašvaldībā saņemti iesniegumi no biedrības “Latvijas Spēļu biznesa asociācija” un SIA “Joker LTD”. Izteikts priekšlikums apturēt saistošo noteikumu projekta virzību līdz brīdim, kad tiks izvērtēts Finanšu ministrijas darba grupā izstrādātais risinājums par Azartspēļu un izložu likumā veicamajām izmaiņām.
Pašvaldībā saņemtas iebildes arī no Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, kura norādījusi, ka pašvaldībai ir jāņem vērā Satversmes tiesas 2024. gada 4. aprīļa spriedums lietā Nr. 2023-27-03, nosakot Gulbenes novadā īpašus teritoriālus papildu ierobežojumus azartspēļu organizēšanai.
Biedrība “Latvijas Spēļu biznesa asociācija” savā vēstulē pašvaldībai sniegusi detalizētu informāciju par plānotajām izmaiņām nozares regulējumā valstī, kā arī raksturojusi azartspēļu darbību Gulbenē. Biedrība aicinājusi pašvaldībā pagaidām nepieņemt lēmumu.
“Gulbenes novada pašvaldība tomēr vēlas izmantot savas tiesības, kas ir noteiktas likumā,” norādīja pašvaldības vecākais jurists Eduards Garkuša, runājot par sagatavoto jauno pašvaldības saistošo noteikumu projektu. Viņš arī piebilda, ka Pašvaldību savienībā runāts par šo jautājumu un ir arī citas pašvaldības Latvijā, kuras vēlas savus saistošos noteikumus saistībā ar azartspēļu organizēšanu savās administratīvajās teritorijās.
Jauno saistošo noteikumu projekts nosaka vietas Gulbenē, kurās nav atļauts organizēt azartspēles: dabas un apstādījumu zonā; savrupmāju apbūves zonā; 200 metru attālumā/perimetrā no izglītības iestāžu ēkām, no publisko spēļu un rekreācijas laukumiem un tajos, no atpūtas un sporta centriem un tajos, no daudzdzīvokļu mājām apbūves zonām un tajās. Turklāt Azartspēļu un izložu likums jau nosaka virkni vietu un teritoriju, kur azartspēles nav atļauts organizēt. Jaunie saistošie noteikumi nedublē likumā teikto.
Gulbenē šobrīd darbojas divas spēļu zāles.
Laikraksts “Dzirkstele”
cilvēki neapmeklēja balli,jo grupa zuši ir garām. Vajag uzaicināt labus māksliniekus,ne dziedātāju ar mikrafonu un fonogrammu….