Šajā sezonā Gulbenes novada pašdarbnieku pulku papildinājuši vairāki jauni kolektīvi – bērnu teātris Līgo pagastā, senioru tautas deju kolektīvs Rankā, jauniešu teātra studija Tirzā un citi. Gulbenē rasta iespēja arī pašiem mazākajiem dejot gribētājiem (3 – 4 gadi) uzsākt tautisko deju apgūšanu.

Gulbenes novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska “Dzirkstelei” stāsta, ka pieprasījums pēc tautas dejām ir liels. Ir kolektīvi, kas maina statusu, piemēram, pārejot no vidējās paaudzes uz senioru kolektīvu vai jaunieši uz vidējās paaudzes. Piemēram, Litenē “Ratenieki” būs senioru un vidējās paaudzes kolektīvi, jo tur ir daudz dejotāju.

“Līgo pagasta bērnu vecāki nāca un prasīja par teātri, tas nozīmē, ka bērni grib darboties, un tas ir pozitīvi. Ir kāds kolektīvs, kas arī beidz darbību, un kopumā skaita ziņā amatiermākslas kolektīvi ir tādā vienā līmenī. Pierādījies, ka pēc krīzēm, pandēmijas cilvēkiem ir vēl lielāka vēlēšanās sanākt kopā, saliedēties, darboties. Svarīgi, ka cilvēki zina, ka ir, kur iet un darboties. Visos pagastos ir amatiermākslas kolektīvi. Protams, notiek arī braukšana vienam pie otra. Druvienas cilvēki brauc uz Lizumu vai Lizuma dejotāji uz Tirzu, vai Tirzas meitenes uz kori Jaungulbenē. Arī tā notiek. Bet ir, kas ir sava pagasta patrioti. Un svētkos redzam, ka varam noorganizēt koncertu, kur uzstājas tikai mūsu kolektīvi,” stāsta S. Zdanovska. Viņa pati vada senioru amatierteātri Gulbenē. Ideja par senioru amatierteātri gaisā virmojusi jau pirms vairākiem gadiem, un tagad to ir izdevies arī realizēt. Senioru kolektīvs – tas ir īpašs, un izveidot standarta izrādi nevar, jādomā kaut kas specifisks. Un izaicinājums ir tas, ka Latvijā esot tikai viens senioru teātris.

Laikraksts “Dzirkstele”

“No Aizkraukles novada līdz Ukrainas uzvarai”

Vairākas nedēļas akcijā “No Aizkraukles novada līdz Ukrainas uzvarai” pa Aizkraukles novadu ceļoja īpašs autobuss, kurā tika vāktas mantas Ukrainas karavīru atbalstam. Arī pats 36 vietīgais autobuss, kas līdz tam bija Jaunjelgavas kultūras centra īpašumā, tika nodots brīvības cīnītāju rīcībā.

Atbalsta akcijas iniciatore bija Jaunjelgavas kultūras centra vadītāja Sandra Smona, kura arī pati sēdās pie autobusa stūres, lai aizdzītu to līdz Ukrainas robežai un nodotu Ukrainas armijas rīcībā. Lai to varētu paveikt, Sandra iepriekš gāja kursos un ieguva D kategorijas vadītāja apliecību. Sandrai Smonai šis bija otrais brauciens uz Ukrainu, pirmais ar autobusu. Pirms došanās tālajā ceļā viņa atzinās, ka ir neliels uztraukums par tik liela transportlīdzekļa vadīšanu tik tālu, taču mierināja apziņa, ka ceļā dodas spēcīgi līdzbraucēji, par visiem galā tikšot.

Kopumā Aizkraukles novada pašvaldība Ukrainas karavīriem ziedoja trīs transporta līdzekļus –
autobusu un divas vieglās automašīnas. Savukārt iedzīvotāji un biedrības ziedoja kafiju, saldumus, kā arī konservus, bezrecepšu medikamentus, tika sagatavota pustonna ierakuma sveču un daudz kas cits. Uzņēmums “Skrīveru saldumi” uz Ukrainu nosūtīja 150 kilogramu savas produkcijas, no Iršiem atveda tik ļoti vajadzīgos aizsargtīklus. Katrs centās palīdzēt iespēju robežās. Bija daudz cilvēku ar invaliditāti, sociāli mazaizsargāti cilvēki, kas vēlējās sniegt savu pienesumu labajam darbam.

Ukraiņi par latviešu vedumu bija pateicīgi un priecīgi. Pateicībā viņi uzdāvināja apgleznotu munīcijas čaulu, ko diemžēl pāri robežai pārvest neļāva. Ukrainas robežsargi uzstāja, ka piemiņas lietu poļi konfiscēs, jo tā ir vērtīga, tādēļ labāk to atstāt. Mājās izdevās atvest citas piemiņas lietas — Krievijas kaujinieka mugursomu ar visu ekipējumu, krievu automašīnas numuru, cauršautu okupantu dronu, pašceptu maizi un Ukrainas karogu.

Laikraksts “Staburags”

Par spīti iebildumiem šausmu parks Bauskā būs

Trešo gadu pēc kārtas Halovīna gaidīšanas laikā Bauskas pilskalnā iemājos šausmu parks. Šogad organizatori sola to bērniem draudzīgāku.

Organizatoru pārstāve Agnese Ābolkalna atklāja, ka šausmu parks darbosies līdz 10. novembrim. Halovīna gaisotni šeit palīdzēs uzburt dažādas dekorācijas, varēs apmeklēt ķirbju pilsētas autokapsētu, kur laiks apstājies, kur rūsējošās kārbās un dzinējos saglabājušies noslēpumaini stāsti. Apmeklētāji varēs ienirt arī aizraujošā ķirbju labirintā, mēģinot atrast pareizo izeju. Būs iespēja satikt arī parka raganu, kura dalīsies savos noslēpumainajos stāstos un burvestībās. Darbosies karuseļi un mājražotāju tirdziņš.

“Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz visu veidojam pašu spēkiem, neīrējot objektus ne no viena. Tas ir daudz laikietilpīgāk, raudzīsim, kas no tā visa sanāks,” teic A. Ābolkalna un papildina, ka tēlus domā paši, viena objekta izveide, ja nav papildu detaļu, prasa aptuveni stundu.

Bauskas Halovīna šausmu parkam šogad Latvijā analogu netrūks. Daugavpils centrālais parks pārvērtīsies par šausmu parku, “Cinevilla” piedāvās Halovīna tematikas izklaides, varēs baudīt šausmu filmu seansus un izdzīvot baisos piedzīvojumus kino pilsētā, bet lielākais šausmu parks iekārtojies Lucavsalā, Rīgā, un aiz tā stāv komanda, kura sevi iepriekš pierādījusi Bauskā.

Tikmēr Bauskas novada iedzīvotāju iniciatīvas grupa, kas aicina šogad saglabāt atvērtu Bauskas Pilskalna parku un neatļaut tur sarīkot Halovīna šausmu parku, atklātajā vēstulē Bauskas novada domes deputātiem savākusi 285 parakstus. Reizē ar iedzīvotājiem divas vēstules pret Halovīna parka rīkošanu iesnieguši arī kristīgo draudžu pārstāvji. Tomēr pašvaldība nolēmusi neliegt veidot šādu parku arī šogad.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Vijciemam jubilejā veltī pastmarku

Valkas novada Vijciems 800 gadu jubilejā saņēmis skaistu dāvinājumu – pastmarkas ar Vijciema pagasta simboliku.

Pastmarkas tapušas ar diviem dizainiem – viena ar Vijciema ģerboni un baznīcu fonā, otra ar Vijciema ģerboni un uzrakstu Vijciems 800. Katra no tām ar ierobežotu tirāžu – 20 pastmarkas. Dāvinājums nācis no vijciemieša Gata Galviņa ģimenes.

Ideja par šādu pastmarku izveidi radusies ar domu radīt unikālu dāvanu svētkos. “Tas nav nekas jauns. “Latvijas Pasts” jau vairāku gadu garumā piedāvā šādu pakalpojumu – izvēlies pastmarkas vērtību sūtīšanai Latvijā, Eiropā vai pasaulē, pievieno attēlu, noformē pasūtījumu, un lieta darīta. Pastmarku dizainā vēlējos, lai tiktu atspoguļots kaut kas tāds, kas raksturīgs tieši Vijciemam. Priecājos, ka vijciemiešiem jubilejas gada svētku sajūtas vēl turpinās visa šī gada laikā,” saziņā ar “Ziemeļlatviju” pauž G. Galviņš.

“Ļoti priecājamies par šādu unikālu dāvinājumu un visiem pārējiem. Ir tik patīkami uzlīmēt uz parastas aploksnes šādu pastmarku. Nupat atdevu pastniecei vēstuli kādam adresātam par paveiktajiem autordarbiem. Gods un lepnums par Vijciema vārdu. Paldies Gata Galviņa ģimenei par šādu ideju. Jāteic, ka vēl mums ir arī citi vijciemieši, no kuriem turpinām saņemt dāvanas Vijciema jubilejā. Pavisam nesen saņēmām dāvinājumu no zemnieku saimniecības “Piekalnes”, – lampiņas, kuras tuvāk valsts svētkiem izvietosim kokos pagasta centrā,” papildina Vijciema tautas nama vadītāja Vita Bērziņa.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Jelgavā – pirmā renovētā divpadsmitstāvu māja

Daudzdzīvokļu māja Jelgavā, Pasta ielā 34, ir pirmā valstī renovētā divpadsmitstāvu daudzdzīvokļu māja. Nama renovācijas projekts ir saņēmis pateicību no Ekonomikas un Klimata un enerģētikas ministrijas, kā arī no Latvijas Būvinženieru savienības. 2024. gada konkursā par energoefektīvāko ēku Latvijā nams Pasta ielā 34 ir ieguvis Simpātiju balvu.

Taču ceļš līdz tam nav bijis viegls. Renovācijas process ilga divarpus gadus. Jau pērnās apkures sezonas pieredze pierādīja, ka ēkas energoefektivitāte ir augusi vairāk nekā divas reizes. To izjūt katrā dzīvoklī. Projektā sekmīgi sadarbojusies Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde, kas ir tās apsaimniekotājs, būvnieki SIA “Tools Vendors”, kam jau bija laba pieredze vairāku daudzdzīvokļu māju siltināšanā Jelgavā, un paši dzīvokļu īpašnieki.

Domājot par to, kādēļ daudzdzīvokļu ēku renovācija Jelgavā, kā daudzviet Latvijā, virzās samērā lēni, viens no dzīvokļu īpašniekiem, būvinženieris Aleksandrs Smirnovs spriež, ka nav vienkārši cilvēkiem uzņemties lielākas finanšu saistības un būt patiesi atbildīgiem par savu īpašumu, taču šaubīgo kļūst arvien mazāk.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”