Ar 1. novembri SIA “Gulbenes autobuss” plāno atbrīvot no darba 17 šoferus Gulbenē un vēl vairākus Alūksnes filiālē, kopumā vairāk nekā 30 cilvēkus.

Šāda rīcība ir saistīta ar to, ka uzņēmumam šobrīd vairs nav valsts pasūtījuma pasažieru pārvadājumu veikšanai ar autobusiem. Šo nišu konkursa kārtībā uz 10 gadiem ir pārņēmusi AS “Talsu autotransports”. “Atbilstoši likumdošanai, ja pakalpojums nav jānodrošina, tad notiek darbinieku atlaišanas process,” “Dzirkstelei” apstiprināja SIA “Gulbenes autobuss” valdes loceklis Gundars Kristapsons.

Tajā pašā laikā viņš nejūtas nolaidis rokas un saka: “Uz to bildi var dažādi skatīties, jo tie pārvadātāji, kuri jau kopš 2021. gada uz 10 gadu līguma pamata nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajos maršrutos, cieš milzīgus zaudējumus. Tas ne tikai saistībā ar karteļa skandālu. Jāņem vērā, cik maksā viens nobrauktais kilometrs. No tā veidojas visa bilde kopsummā. AS “Liepājas autobusu parks” zaudējumi ir vairāk nekā miljons eiro. SIA “Daugavpils autobusu parks” ir 300 000 eiro zaudējumi. Skaidrs, ka tik lielus zaudējumus no gada gadā nevar atļauties. Tas nozīmē, ka tā bilde visādi var pagrozīties. Skatīsimies.”

SIA “Gulbenes autobuss” turpinās pildīt Gulbenes novada pašvaldības pasūtījumus, tiesības uz kuriem iegūtas, piedaloties publiskajos iepirkumos.

Uzņēmums veiks skolēnu speciālos pārvadājumus šajā un nākamajā mācību gadā, par to kopumā pašvaldība maksās 700 000 eiro bez PVN. Tāpat SIA “Gulbenes autobuss” nodrošinās pasažieru neregulāros pārvadājumus Gulbenes novada pašvaldības un tās iestāžu vajadzībām līdz 2025. gada 31. augustam, par to saņemot no pašvaldības 55 000 eiro bez PVN.

Laikraksts “Dzirkstele”

Smiltenes novadā uzņem kriminālfilmu

Smiltenes novadā režisors Reinis Kalviņš ar savu komandu uzņem jaunu latviešu kriminālfilmu “Klajumā aiz meža”, kas top studijā “Mistrus Media”.

Filmēšana jau notikusi Smiltenē un pie Niedrāja ezera Launkalnes pagastā, kā arī Gaujienā un tās apkārtnē. Atsevišķas epizodes vēl tiks uzņemtas Raunā un Grundzālē. Kopā ar aktieriem filmējas arī Smiltenes novada iedzīvotāji, – viņi ir iesaistīti masu skatos.

Krimināldrāma stāstīs par 90. gadu sākuma noslēpumiem un to nospiedumiem mūsdienās, kad kādas Latvijas mazpilsētas tuvumā, purvā tiek atrasts līķis un izplatās ziņas, ka tās ir pirms 30 gadiem pazuduša pusaudža mirstīgās atliekas. Attiecību noskaidrošana un izmeklēšana uzjundī pagātnes noslēpumus un liek filmas varoņiem domāt par to, kā viņi atceras tā laika notikumus. Filmā lomas atveidos aktieri Kaspars Zvīgulis, Edgars Ozoliņš, Svetlana Stoļarova, Armands Berģis, Anda Reigase, Lauris Dzelzītis, Artis Drozdovs, Jānis Kirmuška, Māris Pūris un citi.

Ideja par mūsdienīgu filmu, kuras darbība norisinātos kādā no Latvijas reģionu pilsētām, režisoram Reinim Kalviņam bija jau ilgāku laiku, bet konkrētas aprises šim sižetam radās tad, kad viņš uzzināja par purva līķu fenomenu. Laiku pa laikam Eiropā purvos tiek uzietas senas cilvēku mirstīgās atliekas, kas purva apstākļos ir iebalzamētas. Filmēšanas laukumā sastaptais režisors Reinis Kalviņš, taujāts, kāpēc filmēšanai izvēlēts tieši Smiltenes novads, nosauc divus iemeslus. Bērnībā viņš pavadījis daudzas vasaras Smiltenē pie savas vecmāmiņas un šajā pilsētā joprojām dzīvo režisora onkulis, taču galvenais iemesls filmēšanas vietas izvēlei bija cits.

“Filmēšanai mēs meklējām policijas iecirkņus. Policijas iecirknis Smiltenē bija ļoti pretimnākošs, par ko viņiem liels paldies, un mums arī patika vizuāli. Ja jau mēs braucām šeit, tad bija doma filmēt ne tikai policijas iecirkni,” stāsta R. Kalviņš.

Plānots, ka uz kinoekrāniem filma nonāks 2025. gada nogalē.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Ar ābecēm ceļojumā pa visu pasauli

Koknesē, Likteņdārza Saieta namā atklāta septembrim un skolas tēmai veltīta izstāde “Pasaules tautu ābeces”, kas ir no unikālās Jura Cibuļa kolekcijas. Izstādes atklāšanā kolekcionārs viesus pa ābeču pēdām izveda cauri visai pasaulei. Tā apskatāma līdz 1. novembrim.

Juris Cibuļs ir valodnieks, tulkotājs, publicists un arī skolotājs, kurš savā vaļaspriekā apvieno pa daļai no saviem darbiem — kolekcionē ābeces, kurās ir gan valodniecība, gan skola. To viņš dara jau vairāk nekā 40 gadus. Jura Cibuļa krātuvē ir jau 11 197 ābeces 1232 valodās. “Krāju valodas, un vienīgais veids, kā to darīt, ir krāt ābeces, jo lielākajai pasaules daļai nav rakstības. Savukārt lielākajai daļai tautu ar rakstību ir tikai viena vai divas grāmatas, un tā ir ābece, kā arī bībele,” saka kolekcionārs.

Jura Cibuļa krājumā ir visdažādāko tautu ābeces, bet izstādē Likteņdārzā ir tikai daļa no iespaidīgās kolekcijas. Ābece ir tautas gara un tā laika politiskās situācijas atspulgs. Tieši tāpēc šie izdevumi visā pasaulē ir tik dažādi – ir ābeces ar attiecīgās valsts prezidentiem vai citiem vadoņiem uz vāka un to lappusēs, tradicionālajiem tērpiem un ieražām. Piemēram, uz bengāļu ābeces vāka attēlota skolotāja, kura ar rīksti cenšas bērnam iemācīt zināšanas. Uz latviešu un arī citu tautu ābeču vākiem attēlots gailis. Kāpēc? Izrādās, tas ir luterānisma simbols, un pirmās ābeces veidotas pēc vācu ābeču parauga. Gailis ir arī ticības un modrības simbols – gaismas saucējs, tāpēc tas arī šodien palicis uz ābeces vāka.

Savas ābeces izdotas arī kolhozniekiem, kreiļiem, nedzirdīgajiem, antifašistiem un seksuālajām minoritātēm. Izstādē ir arī vismazākā ābece, ko var saskatīt tikai ar lupu!

Laikraksts “Staburags”

Bauskā rotācijas apli nebūvēs

Jūnija beigās sāktie Bauskas centrālo tranzīta ielu – Kalna un Zaļās ielas – remontdarbi turpināsies līdz oktobra beigām, “Bauskas Dzīvi” informēja SIA “Vianova” projektu koordinatore Amanda Bārene. Viņa lēš, ka aktīvā darbu fāze ilgs vēl pusotru mēnesi, saskaņā ar noslēgto līgumu termiņš ir 31. decembris, ieskaitot objekta nodošanu ekspluatācijā. Jau iepriekš vēstīts, ka viens no tranzītielas pārbūves mērķiem ir satiksmes “mierināšana”, ko paredzēts panākt, samazinot joslu skaitu. A. Bārene atklāja, ka tas varētu būt septembra beigas vai oktobra sākums, kad autovadītāji ieraudzīs jauno kārtību.

Taču projektā ieviestas arī izmaiņas. Tajā bija iekļauts satiksmes rotācijas aplis Mēmeles tilta galā, Kalna un Mēmeles ielas krustojumā. A. Bārene paskaidroja, ka projektēšanas laikā atklājušies fakti, kas noveda pie tā, ka rotācijas apli te nebūvēs, bet šajā posmā vien atjaunos segumu. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis paskaidroja, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas audits nerekomendē rotācijas apļa būvi minētajā vietā pārāk lielā kalna slīpuma dēļ.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Jelgavā remontēs lietusūdens kolektorus

Pēc vētras un plūdiem, kas Jelgavu un tās apkārtni postīja jūlija beigās un pirmajās augusta dienās, pilsētā, laukos un mežos vēl aizvien ir aktuāla dabas stihijas seku novēršana. Šīs nedēļas lietavu plūdi Eiropas vidienē atgādina par to, ka līdzīga stihija var atkārtoties, turklāt nav prognozējams – kad. Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods atklāj, ka līdz oktobra beigām pašvaldība ārpakalpojumā veiks visu lietus kanalizācijas sūkņu staciju pārbaudi. Dabas stihijas laikā ir jau konstatēts, ka stacijām vajadzīga neatkarīga un plūdu gadījumā droša elektrības padeve. Pašvaldība arī plāno pārbūvēt trīs no septiņiem lietus kanalizācijas notekūdeņu kolektoriem, kas dabas stihijas pārbaudi pienācīgi neizturēja. Pašvaldība vēlas panākt, lai spēcīgu lietavu gadījumā ūdens spētu aiztecēt uz citiem, mazāk piepildītiem kolektoriem. “Negalvošu, ka tie varēs tādu apjomu novērst, bet tas samazinās ietekmi,” teica J. Strods. Naudu darbiem pašvaldība cer saņemt no valsts atbalsta programmas. Kopā ar plānošanu kolektoru pārbūve varot aizņemt ne mazāk kā divarpus gadus. Domājot par lietavu plūdiem nākotnē, J. Āboliņš teic, ka pilsētas parkos nāktos izrakt dīķus un ievelkas, kas ekstremālās situācijās uzņemtu lietavu ūdeņus. Asfaltētās un bruģētās virsmas taču lietus ūdeņus neuzņem. Pašvaldībā tiek lēsts, ka dabas stihijas nodarītie postījumi Jelgavā ir 13 miljoni eiro.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”