Pasaulē slavenā modes zīmola “Dior” šūpuļtīkli, kas ir domāti atpūtai pie jūras vai dārzā, top Gulbenē uzņēmuma “Nemo” šūšanas filiālē.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe stāsta, ka “Dior” meklēja kādu ar pieredzi šūpuļtīklu ražošanā, tāpēc Latvijas tūrisma zīmols “Modern Nomad” ar jau gadiem aprobētajiem šūpuļtīkliem tika izvēlēts kā partneris.

“Tā kā “Modern Nomad” tiek šūts “Nemo” Gulbenes filiālē, tad arī “Dior” tehnisko pusi izstrādāja “Nemo” filiāles vadītāja Inese Sliņķe. Tieši Inese izstrādāja “Dior” hamaku (pakarināms audekls vai tīkls gulēšanai – red.) paraugus. Pie mums bija arī firmas pārstāvji un auditēja ražotnes atbilstību viņu standartiem, un saņēmām ļoti atzinīgu vērtējumu. Gulbenē tika saražots pasūtījums bez nevienas kvalitātes pretenzijas. Domāju, ka arī Inesei pienākas atzinība, jo bez tehnologa nebūtu reāla produkta,” saka uzņēmēja. Viņa skaidro, ka plašākai publikai nav zināms, ka modes un citās nozarēs zīmoli, jo īpaši lielākie, paši visbiežāk neražo neko. Zīmoli galvenokārt nodarbojas ar reklamēšanu un pārdošanu.

“Mūsu galvenais pircējs pērk tautai tuvākus zīmolus, un līdz šim tieši Gulbenes filiāle ir bijusi galvenā un labākā “66North” aktīvās atpūtas jaku ražotāja. Mums tādi zīmoli ir daudz ērtāki, kuriem ir regulāri un stabili pasūtījumi, jo svarīgākais ir nodrošināt cilvēkiem darbu un samaksāt adekvātu samaksu. Tāpēc “Dior” ir zvaigzne, ko pielikt pie krūts, ar ko palepoties, bet maizi nopelnām bez “glamūra”,” uzsver uzņēmēja.

Pagājušais gads bija veiksmīgākais gads šūšanas uzņēmuma “Nemo” vēsturē. Apgrozījums – 4,4 miljoni eiro, kas ir par 44 % vairāk nekā 2023. gadā.

Laikraksts “Dzirkstele”

Pārdod lauksaimniecības zemi un tehniku

Uzņēmuma restrukturizāciju sākusi Iecavas pagastā bāzētā SIA “Iecavnieks&Co”.

“Esam nolēmuši pārdot uzņēmuma lauksaimniecības daļu, kuru veido 270 hektāri zemes, kā arī tās apstrādei paredzēto tehnikas parku. Šādu lēmumu pieņēmām, lai iegūtu līdzekļus dabīgo krāsu ražotnes “Paint eco” eksportspējas veidošanai, kā arī pārējās ražošanas infrastruktūras uzlabošanai. Uzņēmums nevēlas šim nolūkam izmantot banku aizdevumus, tāpēc finanses attīstībai cer iegūt, restrukturizējot uzņēmumu,” informēja uzņēmuma direktors Dainis Lagzdiņš.

Viņš norādīja, ka lauksaimniecība ir tikai viena no četrām uzņēmuma darbības nozarēm. Bez tās uzņēmums aktīvi strādā graudu pirmapstrādes, eļļas un lopbarības, kā arī krāsu ražošanas jomās.

D. Lagzdiņš skaidro, ka uzņēmumā ražotās dabiskās krāsas jau tagad ir augstas kvalitātes un pieprasījums būtu daudzviet pasaulē, taču jāveic ieguldījumi, lai eksportu varētu uzsākt. Tāpat ieceres ir arī paplašināt produktu klāstu šajā segmentā, piemēram, piedāvājot jau krāsotus dēļus.

Pašlaik “Iecavnieks&Co” kopumā apsaimnieko 450 hektārus, no kuriem 270 hektāri ir pašu zeme, bet 180 hektāri tiek nomāti.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Izbūvē ceļu uz Lūlu akmeni

“Latvijas valsts meži” (LVM) Zemgales reģionā pabeiguši meža autoceļa “Laugaļu pļavu ceļš” būvniecību Mazzalves pagastā.

Jaunais ceļš, kas janvārī nodots ekspluatācijā, uzlabos meža apsaimniekošanu, kā arī nodrošinās apmeklētājiem pieeju pie Lielā Lūlu akmens, kas ir lielākais akmens Aizkraukles novada Mazzalves pagastā. Uzbūvētā ceļa kopējais garums ir 1,045 km. Kopā ar ceļu izbūvētas septiņas nobrauktuves, apgriešanās laukums un plaša maiņas vieta auto novietošanai pie nobrauktuves uz Lielo Lūlu akmeni. Par būvniecības gaitu stāsta LVM Zemgales reģiona vecākais meža infrastruktūras speciālists Bruno Braže: “Meža autoceļa būvniecības darbi ilga četrus mēnešus, ievērojot putnu ligzdošanas perioda ierobežojumus. Būvnieka profesionalitāte un labvēlīgie laikapstākļi ļāva būvobjektu pabeigt laikā.”

Lielais Lūlu akmens ir netālu no Lūlu mājām, tāpēc vietējie mazzalvieši lielo akmeni nodēvējuši tieši šādi.

Laikraksts “Staburags”

Sniegs zināšanas un prasmes uzņēmējdarbībā

Lai sniegtu iespējas attīstīt uzņēmējdarbības prasmes un radīt jaunas idejas biznesā, Vidzemes Augstskola ar pašvaldības atbalstu no 12. februāra līdz 15. maijam organizēs nodarbību ciklu “Biznesa laboratorija 2025”. Nodarbību ciklā dalībnieki varēs veidot sadarbības, piedalīties diskusijās, klausīties iedvesmas stāstus un izstrādāt savu biznesa ideju ieceres.

Apmācību ciklā norisināsies sešas praktiskas un izglītojošas nodarbības: Uzņēmēja motivācija un domāšanas veidi; Inovāciju tipi; Biznesa modeļa izstrāde; Finanšu pārvaldība; Digitālais mārketings un zīmols; Prezentācijas prasmes.

“Daudziem, kuri Biznesa laboratorijā ir piedalījušies iepriekšējos gados, lielākie ieguvumi ir jauniegūtā pieredze, mentoru padomi, idejas un ieteikumi, kas palīdzējuši arī attīstīt un pilnveidot uzņēmējdarbības prasmes, – tās īpaši noderīgas bijušas jaunajiem uzņēmējiem, kas spēruši pirmos soļus savu biznesa ideju īstenošanā. Ļoti iedvesmojoši ir tas, ka pēc pagājušā gada Biznesa laboratorijas pabeigšanas vairāki dalībnieki ieguva atbalstu pašvaldību grantu konkursos uzņēmējdarbības attīstīšanai, kā arī nodibināja savus uzņēmumus,” stāsta Agita Šmitiņa, Biznesa laboratorijas organizatore, Vidzemes Augstskolas Biznesa vadības studiju direktore.

Nodarbībās aicināti piedalīties interesenti no Smiltenes, Limbažu un Cēsu novadiem, kā arī Vidzemes Augstskolas studenti. No Smiltenes novada jau pirmo pieteikuma dienu laikā ir saņemti septiņpadsmit pieteikumi.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Arī Gulbenes pusē vilku uzbrukumi

Saimniecībai Gulbenes novada Kalnienā vilki uzbrukuši piecas reizes, un šajos uzbrukumos cietušas 25 aitas. Vilku uzbrukumu ziņā mājdzīvniekiem Gulbenes novads uz visas Latvijas fona 2024. gadā ierindojies trešajā vietā.

Valsts meža dienesta Medību daļas vecākais referents Ilgvars Zihmanis “Dzirksteli” informē, ka kopumā pagājušajā gadā Valsts meža dienests Gulbenes novadā pārbaudījis informāciju par 8 vilku uzbrukumiem, kas notikuši Stāmerienas, Litenes un Beļavas pagastos. Kopā šajos uzbrukumos cietusi (nogalināta, ievainota, pazudusi) 31 aita, bet Litenes pagastā vilki nogalinājuši govi. Beļavas pagastā fiksēts arī lūša uzbrukums, kurā nogalināta viena aita.“Īpaši var atzīmēt vienu saimniecību Kalnienā, kurai vilki uzbrukuši piecas reizes, bet šajos uzbrukumos cietušas 25 aitas,” saka I. Zihmanis.

Valsts meža dienesta ieskatā reālais vilku uzbrukumu skaits var būt lielāks, jo ne visi cietušo mājlopu īpašnieki ziņo par uzbrukumiem, bet kompensācijas par vilku postījumiem netiek maksātas. Tomēr Valsts meža dienests aicina ziņot par vilku uzbrukumiem, jo tikai oficiāli pārbaudīts uzbrukums tiek atzīts par notikušu. Uzbrukumu statistika ir viens no faktoriem vilku populācijas stāvokļa novērtējumā, kas tiek ņemts vērā pieļaujamā vilku nomedīšanas apjoma noteikšanā. Ziņot iespējams Valsts meža dienesta struktūrvienībās (to var izdarīt arī ar vietējo mednieku starpniecību), kā arī mobilajā lietotnē “Mednis”.

Zemkopības ministrija aicina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju vilku sugas aizsardzības plānā iekļaut Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” 2024. gadā īstenoto pētījumu un veikt tādas izmaiņas vilku medību nosacījumos, kas piedāvātu situācijai atbilstošu vilku populācijas apsaimniekošanas sistēmu, tajā pašā laikā nodrošinot starptautisko tiesisko saistību un sugas aizsardzības plāna pamatprasību izpildi.

Laikraksts “Dzirkstele”

Jelgavā gatavojas ledus skulptūru festivālam

No 7. līdz 9. februārim Jelgava jau tradicionāli kļūs par ledus skulptūru valstību – Pasta salā, publiskajā slidotavā un Jāņa Čakstes bulvārī notiks 26. starptautiskais ledus skulptūru festivāls, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Šogad 35 tēlnieki no 13 valstīm kals un slīpēs 80 tonnas ledus, lai atklātu savu redzējumu par tēmu “Visuma stāsts”. “Apmeklētājiem piedāvājam unikālu iespēju redzēt pasaules līmeņa māksliniecisko jaunradi, kas burtiski uz dažām dienām pieejama līdz ar daudzveidīgu un visiem vecumiem atbilstošu izklaides programmu. Vienlaikus Jelgavas festivāls ir viens no pēdējiem ledus festivāliem Eiropā, kas saglabājis konkursa formātu, tādējādi veicinot veselīgu konkurenci un iespēju tēlnieku radošajai izpausmei,” pasākuma norises raksturo pašvaldības iestādes “Kultūra” vadītājs Mintauts Buškevics.

Pasākuma organizatori atzīst, ka konkurss piesaistījis lielu tēlnieku uzmanību – tajā saņemti 25 komandu un 50 tēlnieku pieteikumi no 21 valsts. Piemēram, pieci tēlnieki strādā pie ledus bāra un fotoskulptūrām, kas festivāla apmeklētājiem ļaus kļūt par daļu no mākslas darba – iekāpt raķetē, ieskatīties zvaigžņu teleskopā, pievienoties Nezinītim uz Mēness un iepazīt daudzus citus tematiskos tēlus.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”