SIA “Vizuālā diagnostika” medicīnas centrā Gulbenē svinīgi atklāts datortomogrāfijas kabinets, kurā nomainīta un uzstādīta jauna, moderna augstākās klases “Canon Medical Systems” 160 slāņu datortomogrāfijas iekārta “Aquilion Lightning SP 80” ar īpašiem, inovatīviem datortomogrāfijas tehnoloģiju risinājumiem.

SIA “Vizuālā diagnostika” datortomogrāfijas kabineta izveidē ieguldījusi 400 000 eiro un papildinājusi pieejamo datortomogrāfijas izmeklējumu klāstu ar jauniem izmeklējumiem. Šī iekārta piedāvā izmeklējumus, atbilstoši jaunākās paaudzes tehnoloģiskajiem standartiem, nodrošinot pacientiem komfortu, samazinātu starojuma devu un augstākās kvalitātes attēlus.

SIA “Vizuālā diagnostika” valdes loceklis, SIA “Veselības centrs 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds norāda, ka SIA “Vizuālā diagnostika” ir veikusi ļoti nozīmīgu investīciju atbilstoši tam, ko bija solījuši. “Mēs solījām, ka mainīsim datortomogrāfijas iekārtu, un esam to izdarījuši. Un esam izdarījuši to ar uzviju, jo esam uzlikuši mazliet labāku iekārtu, nekā bija plānots. Gulbenei ir paveicies, jo ir uzstādīta iekārta, kādu parasti izvieto reģionālās slimnīcās. Tuvumā nekā līdzīga nav. Šī ir vērtīga investīcija gan materiālā izpratnē, gan iedzīvotāju veselības ziņā. Ceru, ka tas priecē arī ģimenes ārstus un uzlabos arī viņu darbu. Kā zināms, svarīga ir savlaicīga un veiksmīga ārstēšana. Tas, ka notiek investīcija, lielā mērā ir mana kolēģa Ivara (SIA “Vizuālā diagnostika” valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis – red.) nopelns. Viņš uzskata, ka ir jāatbalsta reģioni. Pateicoties viņam, lielā mērā šīs investīcijas arī notiek,” teica M. Rēvalds.

Laikraksts “Dzirkstele”

Jelgavas kapsētās uzstādītas videonovērošanas kameras

Jelgavas kapsētās jau vairākus gadus tiek ieviesta kapu atkritumu šķirošanas sistēma: plastmasas, stikla un citi sadzīves atkritumi ir jāizmet konteineros, savukārt lapas un zari – īpaši norādītās lapu novietnēs.

Šķirošanas mērķis ir atdalīt bioloģiskos atkritumus no sadzīves atkritumiem, tādējādi samazinot sadzīves atkritumu izvešanas apjomus un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.

Lai Jelgavas kapsētu apmeklētājus par to informētu, pagājušajā gadā tika uzstādītas informatīvas norādes, kas šogad ir papildinātas, īpašu uzmanību pievēršot lapu novietnēm. Papildus lapu novietnēs ir pieejami arī atkritumu maisi, kur paredzēts izmest svecītes, plastmasas dekorus, stieples un citus nepārstrādājamos kapu atkritumus.

Kaut arī informācijas par atkritumu šķirošanu netrūkst, kapsētu pārziņi un citi darbinieki regulāri konstatē, ka iedzīvotāji nevēlas pārnēsāt bioloģiskos atkritumus lielos attālumos un tāpēc lapas mēdz izmest sadzīves atkritumu konteineros tuvumā, kur novietots transportlīdzeklis. Ikvienam kapsētas apmeklētājam ir svarīgi apzināties, ka sašķiroti atkritumi ne tikai saudzē dabu, bet arī samazina apsaimniekošanas izmaksas, kas tiek segtas no kopējā pašvaldības budžeta.

Iepriekšējos gados Jelgavas kapsētās bija izvietoti lielie septiņu kubikmetru konteineri bioloģiskajiem atkritumiem, taču iedzīvotāji tajos meta būvgružus un nešķirotos sadzīves atkritumus, tāpēc atkritumu apsaimniekotāji tiem piemēroja tarifu kā par sadzīves atkritumiem. Lai uzlabotu atkritumu šķirošanas kvalitāti, ir mazliet mainīta kārtība, proti, ir izveidotas lapu novietnes bioloģiskajiem atkritumiem. Lai kaut nedaudz disciplinētu apmeklētājus un uzraudzītu kārtību kapsētās, pie atkritumu laukumiem ir uzstādītas videonovērošanas kameras.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Smiltenē slēdz vienīgo grāmatu veikalu

Vēsturē aizgājusi kāda vairākām smilteniešu paaudzēm nozīmīga ēra – vairāk nekā 100 gados skaitāms laiks, kad Smiltenes centrā varēja ieiet veikalā un nopirkt grāmatas.

Oktobra beigās Smiltenē ir slēgts pilsētā vienīgais grāmatu veikals, kurā tirgoja arī kancelejas preces un rotaļlietas. “Bēdīgas sajūtas. Man ir arī žēl, ka vairs nevaru piepildīt to, ko biju apsolījusi cilvēkiem. Bija pasūtījumi pēc konkrētām grāmatām,” stāsta vēl veikalā satiktā pārdevēja Velga Biseniece, liekam preces kastēs atpakaļ sūtīšanai. Viņa šajā veikalā nostrādāja četrus gadus, darbā Velgu pieņēma SIA “Smiltenes grāmata”, kas, pēc “Lursoft” pieejamās informācijas, ir Rīgā reģistrēts uzņēmums.

Sazinoties “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka veikals ir slēgts pavisam, iemesls tam – izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Tas, ka grāmatas ir dārgas un cilvēki lasa arvien mazāk, ir vispārzināms fakts, līdz ar to bizness grāmatu tirdzniecībā ir riskants. Arī šajā gadījumā privātuzņēmējam no veikala apgrozījuma bija jāspēj segt maksu par telpu nomu un komunālajiem pakalpojumiem, jāmaksā alga pārdevējai. Pavisam bez pircējiem veikals nav bijis, – jā, kancelejas preces cilvēki pirkuši citās tirgotavās, kur tās maksājušas lētāk, bet arī grāmatām, īpaši bērniem paredzētajām, zināms noiets bija, neraugoties uz cenu. “Pirka cilvēki, kuri izlasījuši konkrētu grāmatu bibliotēkā un grib tādu arī mājās. Bērnu grāmatas “gāja” visu laiku. Pirka arī grāmatas par psiholoģiju un ezotēriku, ārstniecības augiem, ceļojumiem, vēsturi, arī biogrāfijas,” teic Velga Biseniece.

Tie smiltenieši, kuri no “Ziemeļlatvijas” uzzināja par grāmatu veikala slēgšanu, zināmā mērā pirmajā brīdī bija pat šokēti, – tik ļoti Smiltenē ir pierasts pie šī veikala.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Veselības centri kļūst par slimnīcas filiāli

Bauskas novada Vecumnieku un Iecavas veselības centri, pievienojoties pašvaldības SIA “Bauskas slimnīca”, kļuvuši par tās filiālēm, veidojot vienotu novada veselības aprūpes iestādi.

Bauskas slimnīcas vadītāja Margarita Epermane saka: “Šis ir solis uz priekšu, jo tā visa ir Bauskas novada veselības aprūpes ekosistēma, kas aptver visus pakalpojumus – sākot no primārās veselības aprūpes līdz izmeklējumiem, diagnostikai, stacionārajiem pakalpojumiem. Tas veido kopīgu sistēmu, kur nav tikai Bauska, tikai Iecava vai Vecumnieki, – tie esam mēs, un šis ir viens vesels Bauskas novads, kurā sniedz pakalpojumus mūsu iedzīvotājiem.” Reorganizācijas mērķis ir sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.

Vecumnieku filiālē pašlaik pieejama ultrasonogrāfija vēderam, vairogdziedzerim un prostatai, ginekologs ar ultrasonogrāfijas izmeklējumiem, rentgena izmeklējumi un divi podologi. Drīz darbu sāks audiologopēds, kuru varēs apmeklēt par valsts finansējumu. Par kvotām drīz varēs pieteikties arī pie podologa. Iecavas veselības centrā var saņemt endokrinologa, ginekologa, ķirurga, neirologa un arodārsta konsultācijas. Diagnostikas nodaļa piedāvā ultrasonoskopiju, ehokardiogrāfiju, rentgena izmeklējumus, elektrokardiogrāfiju, spirogrāfiju un kardiotokogrāfiju, savukārt rehabilitācijas nodaļa – fizikālās un rehabilitācijas ārsta, masiera, logopēda, fizikālās terapijas un haloterapijas pakalpojumus. Filiālē var pieteikties šādām jaunu speciālistu konsultācijām: dermatologs, ultrasonogrāfijas speciālists, pneimonologs, neiroķirurgs, bērnu neirologs, ginekologs un dzemdību speciālists, kā arī urologs.

Bauskas slimnīcā kopā ar filiālēm strādā 250 darbinieku, no tiem Iecavas filiālē – 40, bet Vecumniekos – desmit speciālistu.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Ievāc pirmo nozīmīgo ozolzīļu ražu

“Latvijas valsts mežu” veidotajā ozolu plantācijā, kas kuplo netālu no Jaunjelgavas, šoruden ievākta pirmā nozīmīgā raža –
438 kilogrami ozolzīļu, kas izaugs par vērtīgiem stādiem.

Jaunjelgavas plantācija ir 6,9 hektāru platībā, un tajā aug 530 selekcionētu parasto ozolu. Ozoliem laba zīļu raža ir reizi četros vai piecos gados. Iepriekšējā šajā plantācijā bija pirms sešiem gadiem, kad savākti 112 kilogrami zīļu. Šī gada apjomīgā raža ļāva zīles ievākt no koku zariem, nevis zemē nokritušās, tādējādi nodrošinot vairāk derīgo sēklu, un tas ir arī vienkāršāks process.

Salasītās zīles vispirms nogādā čiekurkaltē, kur tās žūst noteiktā temperatūrā. Pēc tam zīles pāršķiro, izlasot bojātās, bet veselajām noņem cepurītes. Tad tās gatavas doties uz kokaudzētavu, kur iesēj dobēs atklātā laukā. No Jaunjelgavas zīles nonāks “Latvijas valsts mežu” Valmieras kokaudzētavā, lai no tām izaugtu ap 50 000 selekcionētu ozolu stādu. Tie jau būs izaudzēti no uzlabota materiāla, salīdzinot ar to, kas iegūts no mežā augošiem kokiem. “Latvijas valsts mežu” apsaimniekotajos mežos ozoli aizņem mazāk par vienu procentu, bet to skaitu pēdējā laikā cenšas palielināt. Pēdējo četru gadu laikā visvairāk ozoli valsts mežos iestādīti 2022. gadā – 14,75 hektāru kopplatībā, ik gadu atjaunojot ap pieciem hektāriem.

Pretī ozolu audzei kuplo uzņēmuma veidotā Japānas lapegles plantācija, kur šogad arī ievākti čiekuri. To sēklas un stādi nāk no privāta stādījuma Latvijā. Savukārt lauka tālākajā malā aug duglāzijas – skuju koks ar maigām skujām, smaržu un citādākiem čiekuriem, nekā citām eglēm. “Latvijas valsts mežu” mērķis ir izaudzēt duglāziju stādus eksporta tirgiem.

Laikraksts “Staburags”