Par Eiropas Gada koku Latvijā 2024 iedzīvotāju balsojumā atzīts Mēru dižozols Smiltenes novada Bilskas pagastā, – koks aug pie Mēru muižas, kur atrodas Smiltenes novadpētniecības muzejs.

Tas nozīmē, ka 2025. gadā Mēru dižozols pārstāvēs Latviju konkursā “Eiropas Gada koks”. Balsojums konkursā “Eiropas Gada koks” paredzēts februārī (no 3. līdz 24. februārim).

Mēru dižozolu konkursā pieteica Smiltenes novadpētniecības muzejs. Sarunā ar “Ziemeļlatviju” muzeja vadītāja Ieva Miķe atzīst, ka Mēru dižozola uzvara Latvijas mēroga konkursā viņai bija patīkams un necerēts pārsteigums, ņemot vērā, ka koki pretendenti konkursā bija pavisam 17, turklāt vairāki no tiem atrodas Rīgā, kur potenciālo balsotāju lielā iedzīvotāju skaita ziņā ir vairāk. “Smiltenes novadpētniecības muzeja vārdā sakām sirsnīgu paldies aktīvajiem balsotājiem un Mēru dižozola draugiem un atbalstītājiem. Esam lepni un pagodināti, ka Mēru dižozola vārds izskanēs Eiropā. Tad būs jāsaņemas visai Latvijai un jābalso,” teic Ieva Miķe.

Pēc līdzšinējiem datiem, Mēru dižozols tika un tiek uzskatīts par ozolu ar kuplāko vainagu Baltijā. Mēru dižozola varenība pamanīta jau sen, arī dižkoku pētnieks un sargs Guntis Eniņš savā grāmatā “Koki mājas nepamet” tam veltījis atsevišķu stāstu ar nosaukumu “Viskuplākais”.

Informāciju, cik balsu konkursā katrs koks saņēmis, konkursa organizatori publiski neizplata, bet uzsver, ka skaitļi ir korekti un pārbaudīti.

“Eiropas lielajā konkursā balsotāju ir pietiekami daudz, bet Latvijas izvēlē tā nav. Nolēmām, ka skaitļus paturam pie sevis, – tā ir sirsnīgāk un labāk. Atgādinām, ka, balsojot gan Latvijas, gan Eiropas konkursā, ir nepieciešams norādīt precīzu e-pasta adresi, uz kuru balsotājs saņems saiti sava balsojuma apstiprināšanai. Pie mums ar šo nav lāgā, jo apmēram 50 balsis “devās izplatījumā”, – tika nobalsots, bet balsojums netika apstiprināts, vai arī balsotājs norādījis kļūdainu e-pasta adresi,” informē Pauls Rēvelis, konkursa “Eiropas Gada koks” Latvijā organizētāju pārstāvis.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Codes luterāņu dievnamā atjauno altāri

Codes luterāņu baznīcā atjaunots senais altāris, kas, tāpat kā baznīca, būvēts 17. gadsimtā, un visa ēka ar būvelementiem ir valsts kultūras mantojuma piemineklis.

“Baznīcā ir tikpat veca kancele, ķirmji bija iemetušies gan altāra, gan kanceles koka konstrukcijās,” stāsta draudzes priekšniece Vaira Behmane, “viena kanceles kāja gandrīz sabruka, tāpēc lūdzām atbalstu Kultūras mantojuma pārvaldei. Kad naudu piešķīra, vispirms atjaunojām kanceli. Šķīdumu pret ķirmjiem uzreiz ievadīja gan kanceles, gan altāra konstrukcijās. Pēc tam meklējām līdzekļus altāra atjaunošanai. Trīs gadi pagāja, kamēr visu pabeidzām.”

Atjaunošana ritējusi četrās kārtās, pēdējā kārtā izlietoti 12 tūkstoši eiro, pirms tam pa 10 tūkstošiem eiro vairākas reizes, vēsta draudzes priekšniece. Visu atjaunošanas finansējumu piešķīrusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Gan ar kanceli, gan altāri strādāja SIA “Intarsija” speciālists Jānis Ceplis.

“Tā kā darbus pabeidza pirms Ziemassvētkiem, negribējām iesvētīšanu gaidīt līdz pavasarim, tāpēc sanācām kopā svētkos,” gandarīta V. Behmane.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Iegūst titulu “Gada bibliotekārs Zemgalē 2024”

Gada nogalē Ceraukstes bibliotēkas vadītāja Rasma Strautmale apbalvota ar Latvijas Bibliotekāru biedrības Zemgales nodaļas (LBB ZN) Atzinības rakstu un ieguvusi titulu “Gada bibliotekārs Zemgalē 2024”.

Līdz ar titulu saņēmusi arī balvu – mākslinieces Asnates Zuteres gatavotu vitrāžas darbu, kas simbolizē bibliotēku un atvērtību. Atzinībai pieteikt aicināja bibliotekārus, kuri parādījuši vispārliecinošāko, aktīvāko un sekmīgāko bibliotekāra darba sniegumu, kas devis labumu ne tikai vietējai kopienai, bet arī spējis iedvesmot citus bibliotekārus.

Rasma Strautmale apveltīta ar augstu pienākuma apziņu, radošu izdomu, teicamām prasmēm darbā ar visu paaudžu bibliotēkas apmeklētājiem. “Bibliotēka ir izveidojusies par vietējās kopienas centru, kur cilvēki labprāt iegriežas. Jebkuru darbu mēģinu strādāt no sirds, lai katrs apmeklētājs te ir gaidīts. Ja cilvēks šeit ir atnācis un viņam vajag palīdzību, tad cenšos rast risinājumu arī tad, ja tas nav saistīts ar manu darbu. Izstādes bibliotēkā mainu ik pa divām trim nedēļām, lai apmeklētāji būtu ieinteresēti biežāk iegriezties. Ik gadu godinām ievērojamus novadniekus, kuru vairs nav mūsu vidū. Bet uzskatu, ka svarīgi citiem rādīt arī to cilvēku devumu, kuri ir starp mums. Cenšos katru rīkoto pasākumu piepildīt ar noderīgu saturu un sirsnību. Dažreiz pietrūkst laika, bet man ļoti palīdz apkārtējie. Bibliotēkas apmeklētāju skaits pēdējos gados ir audzis,” teic R. Strautmale.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Izveido dabīgās kosmētikas zīmolu

Gulbenes novada vidusskolas jaunietes Amanda Vebruāle un Nadīna Krima nodibinājušas skolēnu mācību uzņēmumu “Dabas elegance” un izveidojušas dabīgās kosmētikas zīmolu. Jaunietes stāsta, ka uzņēmuma izveide balstās uz dažādiem faktoriem, kas ietver skolas aktivitātes, nākotnes profesijas izvēli, kā arī interesi par atbilstošo nozari.

“Lai izveidotu produktus, kas atbilst vajadzīgajai konsistencei un iedarbībai, mums nācās daudz eksperimentēt un izzināt ķīmiskos procesus. Uzsverot vienu no mūsu zīmola pamatvērtībām, atbalstot ilgtspēju, vēlamies aktualizēt produktu iepakojumu, jo izmantojam videi draudzīgus un atkārtoti lietojamus iepakojumus, jo zinām, ka problēma par dabas piesārņojumu ir jārisina. Sadarbojoties ar Gulbenes novada vidusskolu, “Junior Achievement” un “Sunbeam cosmetics” pārstāvjiem, piedalījāmies dažādās konferencēs un veicām ražošanas procesus, iegūstot papildu zināšanas un izpratni par uzņēmējdarbību un aspektiem, ko tā ietver,” stāsta jaunietes.

Iepakojumu dizains ir pašu meiteņu veidots. “Tā izveidē mēs vēlējāmies likt uzsvaru uz zaļiem toņiem, jo viena no mūsu pamatvērtībām ir dabiskums un neitrālas nokrāsas, kas mums asociējas tieši ar zaļo krāsu. Tas arī simbolizē dažādu augu izmantošanu, kas papildina produktu klāsta daudzveidību un veido produktu ražošanas procesa gaitu vēl interesantāku, eksperimentējot ar dažādām krāsu un smaržu variācijām,” stāsta jaunietes.

Produktu izejvielas tiek iegūtas no Latvijas uzņēmuma, un 70 procenti no sastāvdaļām ir Latvijā ražotas. “Mēs ieguldījām daudz laika un enerģijas, lai izgatavotu produktus un sasniegtu tādu rezultātu, kā pašas vēlamies. Viena no sastāvdaļām ir ksantāna sveķi, kas mums sagādāja vislielāko izaicinājumu, taču, izmantojot tieši šo sastāvdaļu, rezultātā mēs iegūstam nepieciešamo konsistenci,” stāsta Nadīna un Amanda.

Iemesls, kāpēc viņas izvēlējās pievērsties tieši kosmētikas ražošanai, atbilst viņu vēlmei studēt kosmetoloģiju, skaistumkopšanu, uzņēmējdarbību.

Laikraksts “Dzirkstele”

Jelgavniece atdzejo pasaulē populāru skotu jaungada dziesmu

Tā ir sena skotu tautas dziesma “Auld Lang Syne”, kas tulkojumā nozīmē “Vecie labie laiki”. Dziesmu latviski atdzejojusi jelgavniece Irēna Hendersone.

“Esmu dzimusi, augusi, studējusi un strādājusi Jelgavā 40 gadus, bet pirms 14 gadiem nācās emigrēt uz Apvienoto Karalisti, Skotiju. Zīmīgi, ka pamatskolā mācījos vienā no pirmajām Agra un Lienes Celmu vadītajām mūzikas novirziena klasēm Jelgavas 4. vidusskolā. Saikni ar dzimteni esmu saglabājusi un latviešu valodu uzturu dzīvu, piedaloties Piejūras pilsētu literārās akadēmijas tiešsaistes nodarbībās. Akadēmijas nodarbību rosināta, atdzejoju pasaulē ļoti populāro dziesmu “Auld Lang Syne”, kas Latvijā vairāk zināma no ārvalstu pārraidēm un mākslas filmām.

Atdzejotāja stāsta – muzikologi šo dziesmu sauc par pašu slavenāko dziesmu, kuru neviens neprot dziedāt. Pārsvarā cilvēki mēģina melodiju dungot līdzi, bet vārdus nezina. Tā sarakstīta seno skotu valodā un ir par draudzības saišu saglabāšanu un atskatīšanos uz pagājušajiem laikiem. Dziesma rada nostalģisku kopības izjūtu. Emigrējot no Lielbritānijas, skoti (arī velsieši, īri un angļi) veicināja dziesmas izplatību visā angliski runājošajā pasaulē. Dziesmu parasti dzied Jaungada sagaidīšanas svinībās, sakot ardievas aizgājušajam gadam. Dziesma bieži skan mākslas filmās, un tā tika izpildīta arī 2020. gada janvāra beigās, kad Eiropas Parlaments ratificēja breksita vienošanos un Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”