Rūpnīcas “Baltic Dairy Board” teritorijā “Vilvi group” vadība un iesaistītās personas ar simboliskas kapsulas iemūrēšanu atklāja jaunas siera ražotnes būvniecību Bauskā. Kopējās investīcijas plānotas 50 miljonu eiro apmērā.

Mūsdienās “Vilvi group” ir viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs, kurā ietilpst uzņēmumi no Lietuvas un Latvijas. Uzņēmuma galvenie eksporta tirgi ir Eiropas Savienības valstis un Āzija. Tīrā peļņa 2023. gadā bija 14,6 miljoni eiro jeb par 15 procentiem lielāka nekā 2022. gadā, kad tīrā peļņa bija 12,7 miljoni eiro.

Jaunās rūpnīcas platība plānota 8000 kvadrātmetri, plānota automatizēta un robotizēta mūsdienīga siera ražotne, kas radīs vairāk nekā simts jaunas darba vietas. Plānots, ka jaunajā rūpnīcā dienā pārstrādās vairāk nekā 500 tonnu piena un saražos aptuveni 50 tonnu siera. Darbus veiks Latvijas būvnieks “Mapri Būve”.

Bauskas novada domes priekš-
sēdētājs Aivars Okmanis norādīja, ka tās būs lielākās investīcijas Bauskas pilsētā, kas bijušas šajā gadsimtā.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Valkā nav finansējuma iekšpagalmu sakārtošanai

Ik pa laikam valcēnieši, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, sociālajos tīklos ievieto fotogrāfijas un diskutē par katastrofālo māju iekšpagalmu un pieguļošo ielu stāvokli. Diemžēl Valkas novada pašvaldības vēlmi darīt kaut ko lietas labā pašā saknē “nocērt” nepietiekamās budžeta iespējas.

“Arī novada pašvaldības vēlme ir pēc iespējas vairāk radīt skaistu un sakārtotu vidi, labot ielas un labiekārtot daudzdzīvokļu māju iekšpagalmus, bet finansiālā trūkuma dēļ ir rūpīgi jāizvērtē prioritātes un jānodrošina pamatvajadzības,” uzsver novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Leitis.

2023. gada maija beigās pēc ievēlēšanas pašreizējā novada pašvaldības politiskā vadība un valdošā koalīcija nāca klajā ar paziņojumu, ka viens no viņu prioritārajiem darbiem būs samilzušo problēmu saistībā ar daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu katastrofālo stāvokli risināšana. Viens no pirmajiem darbiem – tika uzsākta iedzīvotāju aptaujāšana un vēlmju apzināšana saistībā ar Ausekļa ielas un Tālavas ielas iekšpagalma renovāciju.

“Ausekļa ielas un Tālavas ielas iekšpagalma renovācija pašlaik ir projektēšanas stadijā. Projektēšanas darbi rit lēnāk, nekā iepriekš plānots, darbu veicēja (ārpakalpojums) lielās noslodzes dēļ. 2024. gada Valkas novada pašvaldības budžetā trūkst finansējuma iekšpagalmu sakārtošanai, tāpēc renovāciju, visticamāk, varēs uzsākt nākamgad,” skaidro I. Leitis.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Jelgavā policisti dežurēs pie skolām

Tāpat kā citus gadus, arī šogad, sākoties jaunajam mācību gadam, dežūras pie skolām uzsāks Jelgavas pašvaldības policija sadarbībā ar Valsts policiju.

Divu nedēļu garumā tiks pievērsta īpaša uzmanība ceļu satiksmes noteikumu ievērošanai pie izglītības iestādēm, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība. Sākoties jaunajam mācību gadam, skolās darbu atsāks arī pašvaldības policijas Patruļpolicijas nodaļas inspektori, lai nodrošinātu kārtību un skolēnu drošību izglītības iestādēs un to teritorijā.

Savukārt 26. augustā pašvaldība pie divām Jelgavas izglītības iestādēm, kur pastāvīgi nav noteikts ātruma ierobežojums, uzstādījusi zīmes maksimālā braukšanas ātruma ierobežošanai līdz 40 kilometriem stundā. Ierobežojumi būs spēkā līdz 16. septembrim. Pagaidu ceļa zīmes maksimālā braukšanas ātruma ierobežošanai līdz 40 kilometriem stundā, izbūvēti ātrumvaļņi, kas maksimālo braukšanas ātrumu ierobežo līdz 30 vai 20 kilometriem stundā arī citviet pilsētā, informē pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība”.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Aizkrauklē nemaksātājiem atslēgs karsto ūdeni

No šī gada 1. septembra SIA “Aizkraukles siltums” sadarbībā ar SIA “Lauma A” sāks atslēgt karstā ūdens piegādi tiem Aizkraukles iedzīvotājiem, kuriem līdz tam laikam būs izveidojies ilgstošs parāds. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Bricis pastāstīja, ka kopējā aizkraukliešu parādu summa par apkuri un karsto ūdeni ir 388 000 eiro.

Lielākā problēma ir saistībā ar pašvaldības dzīvokļiem, kurus pašvaldība ir izīrējusi. Viņiem ir īres līgums, līdz ar to pret īpašumu nevar vērsties tiesā. Varam vērsties tikai pret personu, ko arī dara. Apkuri atslēgt nevar, lai neizjauktu kopējo sistēmu, bet silto ūdeni var. Tāpēc arī pašvaldībā tika pieņemts šāds lēmums. Daļa to, kuri nojauš, ka viņiem draud karstā ūdens atslēgšana, jau cenšas parādu atmaksāt.

Cik lielam jābūt parādam, lai karstā ūdens piegādes pakalpojumu pārtrauktu?

Lai lemtu par karstā ūdens atslēgšanu, parādam jābūt lielākam par 500 eiro. Bet katrs gadījums ir individuāls. “Skatāmies, kā parāds veidojies — vai tas radies pēkšņi, vai pēdējais pusgads nav maksāts. Ja nav maksāts ilgstoši un cilvēks nav slēdzis vienošanos, tad tā jau ir ļaunprātīga nemaksāšana. Karsto ūdeni mēs reāli varam atslēgt. Tas mazina dzīves kvalitāti un liek domāt arī par pārējām lietām. Parādnieki par elektrību maksā, par sakariem maksā. Lietām, kas atņemamas, spēj atrast naudu. Karstais ūdens arī ir atņemama lieta,” saka E. Bricis.

Laikraksts “Staburags”

Muzeja krājumā — Marijas fon Volfas krūšutēls

Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs ir papildinājis krājumu ar Marijas (sauktas arī par Marisu) fon Volfas (dzimušas Etingenas, 1857-1883) krūšutēlu, kas darināts Romā 1881. gadā.

“Krūšutēla autors ir tolaik (1873-1890) Romā strādājušais igauņu tēlnieks Augusts Veicenbergs (1837-1921), kas iegājis vēsturē kā igauņu nacionālās tēlniecības skolas pamatlicējs un daudzu alegorisku un uz folkloras motīviem balstītu skulptūru autors. 1875. gada 30. septembrī, tikko sasniegusi 18 gadu vecumu, Marisa apprecējās ar Vecgulbenes muižas īpašnieku Johanu Gotlību Heinrihu fon Volfu (1843-1897), kurš iegājis vēsturē kā tā sauktās Sarkanās pils cēlājs, Baltās pils pārbūvētājs, saimnieciskā kompleksa paplašinātājs un muižas parku labiekārtotājs. Abu kopdzīve ilga tikai septiņus ar pusi gadus, jo Marisa sasirga ar tolaik neārstējamu slimību un 1883. gada 20. martā Romā nomira,” stāsta Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja projektu vadītāja Ilze Vanaga.

Krūšutēls tiks iekļauts Vecgulbenes muižai veltītā ekspozīcijā pēc muzeja Oranžērijas renovācijas.

Laikraksts “Dzirkstele”

Smiltenes novada pašvaldībā samazina štatus

Bibliotekārs, lietvedis un klientu apkalpošanas speciālists vienā personā Smiltenes novada pagastos. Viens vadītājs uz Palsmanes kultūras namu un Variņu tautas namu, uz Trapenes un Virešu kultūras namiem, uz Launkalnes un Drustu tautas namiem. Bilskas bibliotēkas Lobērģu nodaļas slēgšana.

Tas viss Smiltenes novadā notiks līdz šī gada 1. novembrim, bet izmaiņas attiecībā uz Trapenes, Virešu, Launkalnes un Drustu pagastu kultūras iestādēm būs jau no 1. oktobra.

Pārmaiņas notiks, jo Smiltenes novada deputāti domes sēdē 22. augustā nolēma veikt grozījumus Smiltenes novada pašvaldības Amatu katalogā, kā arī reorganizēt Bilskas bibliotēku, turpinot strukturālās reformas Smiltenes novada pašvaldībā, kas šogad optimizē savu struktūru un iesaistīto darbinieku skaitu, vērtējot gan pakalpojumu pieprasījumu, gan iespēju ieekonomēt līdzekļus.

Tas vēl nav viss. Smiltenes novada pašvaldība turpina ieviest jau iepriekš apstiprināto vienoto kārtību un normas savu iestāžu telpu un teritoriju uzturēšanai, uz kā pamata tiek pārskatīts un mazināts telpu uzkopšanā un teritoriju uzturēšanā nodarbināto skaits. Šis lēmums skar tādas pašvaldības štata vienības kā apkopēji, sētnieki, teritorijas labiekārtošanas strādnieki, ēku uzraugi, un kārtējo lēmumu par viņu slodžu samazināšanu deputāti pieņēma augusta sēdē.

Veicot visas šīs pieminētās strukturālās reformas, būs cilvēki, kuri Smiltenes novada pašvaldībā zaudēs darbu, taču vietvara uz viņu algas un sociālās apdrošināšanas rēķina ietaupīs budžeta naudu, ko izmantos pašvaldības funkciju īstenošanai.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”