Reģionu ziņas

Nav zaudēta cerība Gulbenei atdot vēsturiskās ērģeles

Ar ērģeļspēli un aizlūgumu 13. jūlijā Gulbenes luterāņu baznīcā sākās zinātniskie lasījumi “Gulbenes vēsturiskais centrs laikā un telpā”. Pasākums noritēja, biedrībai “Krustalīces mantojums” sadarbojoties ar novada vēstures un mākslas muzeju. Pasākuma norisi ar 1750 eiro bija atbalstījusi pašvaldība, ņemot vērā kultūras komisijas lēmumu.

Pasākumu kuplināja Amandas Cirpones ērģeļmūzikas priekšnesumi. Jauniete 2023. gadā absolvējusi Gulbenes mūzikas skolas Ingas Kalniņas vadīto klavierklasi, bijusi dažādu konkursu dalībniece un laureāte. Šobrīd Amanda ir otrā kursa audzēkne Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā.

“Dzirkstelei” Amanda teica – Gulbenes luterāņu baznīcā ērģeles ir spēlējusi ne reizi vien. “Man patīk spēlēt ērģeles. Es izbaudu!” viņa sacīja un piebilda, ka ir bijusi iespēja muzicēt, sēžoties pie ērģelēm, dažādās Latvijas vietās. Katrā no tām šis instruments skanot citādāk.

Draudzes mācītājs Ilgvars Matīss teica – Gulbenes luterāņu baznīca ir tā, kurā katrā dievkalpojumā skan ērģeles. Nesen kāds gulbenietis, kurš nemēdz regulāri apmeklēt dievkalpojumus, piedalījies vienā no tiem un bijis sajūsmināts, ka te skan ērģeles. Teicis – vajag par to stāstīt, lai visi zina.

Mācītājs sacīja, ka šajā dievnamā ērģeles skan, pateicoties mūziķēm I. Kalniņai un Dairai Karolei.

Šodien baznīcā ir 2002. gadā no Zviedrijas atvestās dāvinājumā saņemtās ērģeles, bet īstās šīs baznīcas ērģeles atrodas Kaltenes luterāņu baznīcā Kurzemē. Šīs ērģeles ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis. Ērģeles būvējis ērģeļu speciālists Augusts Martins 1843. gadā, tās sākotnēji uzstādītas Gulbenes baznīcā. 1943. gadā ērģeles pārvestas uz Kaltenes baznīcu. Šīs ērģeles ir vecākais līdz mūsdienām saglabājies A. Martina būvētais instruments – liecina Kārtenes luterāņu draudzes publiskotā informācija.

I. Matīss teica – reiz vajadzētu ieviest vēsturisko taisnīgumu un atgriezt šo instrumentu Gulbenes luterāņu baznīcai. Sarunas šajā sakarā esot bijušas. Taču jāņem vērā, ka savulaik Gulbenes luterāņu draudzes ērģeles tikušas pārdotas, jo bijis iecerēts vietā iegādāties modernākas. “Tas ir sarežģīti,” “Dzirkstelei” teica I. Matīss. Viņš arī neslēpa – vēsturiskās ērģeles neatrodas sākotnējā stāvoklī, var pat teikt, ka tās ir tikušas sabojātas, jo Kaltenes baznīcai tās gluži vienkārši nebija piemērotas – bija par lielu, tāpēc stabules tika apzāģētas.

Laikraksts“Dzirkstele”

Pašvaldība izvērtē un plāno vētras seku likvidāciju

Bauskas novada domē turpinās apspriešana un sēdes par vētras seku likvidāciju. Bauskas pilsētas nodaļas vadītājam Gatim Pauniņam jāmēģina izdomāt, kā efektīvi pilsētvidē novākt ar saknēm izgāztos koku celmus, un tā nav vienīgā problēma.

Prezidenta uzraudzībā

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks informēja, ka notiek cietušo vietu apzināšana. “Sastādām darbu tāmes. Par publisko teritoriju un pašvaldības īpašumiem pēc Ministru kabineta noteikumiem varam saņemt valsts kompensāciju, bet jāsagatavo materiāli par apdrošināšanu, darbu tāmēm, un tas ļaus beigās novērtēt zaudējumu novēršanai nepieciešamo līdzmaksājumu. Šīs nedēļas laikā šis darbs jāpaveic,” informēja A. Mačeks.

Viņš pauda, ka aktualizēts jautājums par koku zāģēšanu, sakārtošanu un savākšanu, par ko līdz šim atbalsts nebija paredzēts. “Jautājums ir pastiprinātā Latvijas Valsts prezidenta uzraudzībā, ceram, ka arī šeit būs atbalsts,” tā A. Mačeks. Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka sacīja, ka līdz nedēļas beigām apkopos arī cietušo koku skaitu. “Visvairāk cieta Bauskas apvienība, daļēji daži koki nogāzti Vecumnieku apvienībā. Bauskas apvienībā vislielākie zaudējumi Ceraukstes, Dāviņu, Gailīšu un Īslīces pagastā, kā arī Bauskas pilsētā,” tā J. Kalinka.

Papildu ekipāžas

Jau ceturtdienas vakarā pilsētvides sakopšanas darbiem piesaistīja papildu sešas uzņēmuma “Vizii Urban” ekipāžas, kuras savu darbu turpināja arī piektdien. “Par šo papildu pakalpojumu būs jāmaksā, apjomu pašlaik aplēšam,” tā A. Mačeks.

Šonedēļ vētras “nedarbus” palīdz likvidēt vairāki uzņēmumi, kā arī Bauskas apvienības pārvaldes darbinieki. “Darbojas SIA “Vizii Urban», piesaistīts “Kvintets M”, strādā “Bauskas novada komunālserviss”, SIA “Kvēle”. AS “Nordeka” atsūtīja automašīnu palīdzībai, kas palīdz zarus izvest,” informē J. Kalinka.

Ir piedāvājumi palīdzēt no kaimiņu novadiem – no Dobeles, Jelgavas, arī Rīgas pilsētas. “Izvērtējam piedāvājumus, jo tas ir par maksu un jāsaprot, ko varam paši,” paskaidro A. Mačeks.

Kapsētās strādā arboristi

Gandrīz visi prioritārie darbi pašlaik saistīti ar kritušo un bojāto koku novākšanu. “Prioritāri jānovāc zari, jāatbrīvo brauktuves un ietves, domājam procedūru lielo koku stumbru aizvākšanā. Bojātos kokus zāģēs malkā, mazāk bojātos var izmantot dažādiem vides objektiem. Jāapzina apjoms, visu malkā nesadedzinās,” pauda A. Mačeks.

Viņš informēja, ka kapsētu teritorijās pašlaik piesaistīti arboristi, kas apseko, vai ir bīstami koki, zari, kas karājas gaisā un var nokrist. “Viņiem arī darba pilnas rokas uz visām pusēm. Kokus, kas pašlaik ir nogāzušies, atstāsim, līdz atradīsim iespēju, kā tos dabūt ārā no kapiem,” tā A. Mačeks. “Ja ir plānotas bēres, tas saskaņojams ar apvienības pārvaldi, kapu turētāju, un tad redzēs, kur var apglabāt,” skaidroja J. Kalinka.

Pašvaldība informē – ja koks ir iešķelts, iešķiebies, būtiski redzams, ka bojāts un bīstams, tad nav jāprasa koku ciršanas atļauja pašvaldībai, bet ir jāfiksē foto stāvoklis pirms nozāģēšanas un var zāģēt. Protams, ja pie koka ir zaļā lapiņa – ja tas ir dabas dižkoks, tad jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

Kultūras centra iniciatīva

Par iespējamo finansiālo atbalstu privātpersonām domē vēl nav lemts. J. Kalinka informē, ka novada saistošajos noteikumos ir paredzēts atbalsts ārkārtas situācijās, bet šādus iesniegumus koordinē Bauskas novada sociālais dienests.

Tuvākās prioritātes, kas ir novada plānā, ir ceļa zīmju atjaunošana, nogāzto apgaismes stabu uzstādīšana, sakara antenu labošana, kā arī pilskalna parka, Plūdoņa muzeja un Karpa dārza sakārtošana.

Pilskalna parka darbu koordinēšanu uzņēmies Bauskas kultūras centra direktors Jānis Dūmiņš. “Kultūras centrs ir pilns apņēmības. Viņi jau strādāja piektdien un brīvdienās, ir piesaistīti papildspēki, ir cerības uz parka sakārtošanu,” pauž novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs. “Deleģējām Jānim Dūmiņam pārņemt koordināciju par estrādes parka sakārtošanu. Varbūt arī uz festivālu “Taste” būs kāds guļošs koka stumbrs, bet festivālu organizēt varēs,” stāsta J. Kalinka.

“Cenšamies strādāt maksimāli iespēju robežās. Pirmā prioritāte ir sestdien plānotais koncerts Viļa Plūdoņa muzejā “Lejenieki” – jādara viss, lai tas notiktu, kā vajag,” tā A. Mačeks.

Laikraksts“Bauskas Dzīve”