Likteņdārzā atklāj brīvdabas lūgšanu vietu

Piedaloties četru Latvijas reliģisko konfesiju – katoļu, luterāņu, baptistu un pareizticīgo – pārstāvjiem, ar svētbrīdi Likteņdārzā, Koknesē, atklāta un iesvētīta ekumeniskā brīvdabas kapela, kas iecerēta kā lūgšanu vieta ikvienam.

Šī projekta autors ir arhitekts Andris Kronbergs un SIA “Arhis Arhitekti”, kas ar Likteņdārza attīstību saistīti vairāku gadu garumā. Galvenais simbols šajā vietā ir krusts. Interesants ir arī otrs objekta elements – galds, ko diezgan viegli var uztvert kā altārgaldu. Galda apakšā ir iestrādāti trīs vēja zvani. Trešais elements ir sēdvietas jeb tribīne, kas veidota no rupjiem baļķiem un atgādina plostu.

Kapela iecerēta kā vieta, kur ikviens varēs rast mieru un garīgu spirdzinājumu, nodoties lūgšanām, kā arī tā būtu vieta laulībām, kristībām vai citiem ģimenēm būtiskiem brīžiem. Iespējams, kapela varētu kļūt par iecienītu apstāšanās vietu arī svētceļniekiem.

Laikraksts “Staburags”

Jaungulbenē sāk izgatavot dzīvojamos treilerus

Uzņēmums “Wood OP” no Jaungulbenes, kurā darbojas Pēteris Štokņa un Oskars Kreišmanis, izveidojuši ražotni, kurā izgatavo dzīvojamos treilerus un plāno ražot arī mēbeles bērniem.

Pirmais mini dzīvojamais treilers jau gatavs, bet otrais, kas ir pēc izmēriem nedaudz lielāks, vēl top. Iespējams, tas tālāk aizceļos uz Austriju. Puiši īstenojuši “Leader” projektu “Kokapstrādes uzņēmuma izveide Jaungulbenē” un iegādājušies un uzstādījuši CNC frēzi dažādu formu izgatavošanai gan bērnu mēbelēm, gan dizaina un interjera produktiem. Projekta mērķis bija palielināt jaunā uzņēmuma pamatlīdzekļu skaitu efektīvākai darbu izpildei, pārorientējot to no pakalpojuma sniedzējiem uz eksportējošu kompāniju. Puiši startēja arī Gulbenes novada pašvaldības grantu konkursā “Uzņēmīgi Gulbenes novadā”. Pašvaldības piešķirtais grants – 9601,90 eiro – bija nepieciešams galdniecības modernizācijai – formātzāģa un skaidu nosūcēja iegādei.

Laikraksts “Dzirkstele”

Gulbenes novadā septiņi pagasti bez klientu apkalpošanas centriem

Gulbenes novads plāno ar laiku pagastu teritorijā izveidot vēl sešus klientu apkalpošanas centrus uz esošo bibliotēku bāzes, taču šogad tas nenotiks sakarā ar pašvaldības budžeta saspringto situāciju.

Iespējams, situācija būs labvēlīgāka nākamgad – tādu atbildi novada pašvaldība ir sagatavojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Obligāti centri jāizveido līdz 2026. gada 31. maijam, un valsts dotācijas maksimālais apmērs šim nolūkam ir 7200 eiro. Vajadzēs pašvaldības līdzfinansējumu. Šogad, kad ar 1. oktobri esošo pagastu pārvalžu vietā būs četras pagastu apvienību pārvaldes, klientu apkalpošanas centru vēl nebūs septiņos pagastos: Beļavas, Daukstu, Druvienas, Līgo, Galgauskas, Stradu un Stāmerienas. 1. februārī novadā svinīgi atklāja sešus jaunus klientu centrus – Litenes, Lizuma, Jaungulbenes un Tirzas pagasta bibliotēkās, Rankas pagasta pārvaldē un Lejasciema pagasta pārvaldē.

Laikraksts “Dzirkstele“

Valkas un Valgas 440 gadu svinībās blakus Latvijas – Igaunijas robežai atklāts jauns vides objekts “Tas jāredz”.

“Jaunā vides objekta devīzes “Tas jāredz” pamatā izvēlēts īpašas skatīšanās, labākas redzamības un padziļinātas pētīšanas instruments – šajā gadījumā brilles. Objekta tēla oriģinālais siluets veidots no Valkas un Valgas pilsētu nosaukumu pirmajiem burtiem “V”, kas kopā veido “W” – vēsturisko pilsētas nosaukumu “Walk”. Brilles simbolizē abu pilsētu kopīgu skatu nākotnē, pārliecību un lepnumu par paveikto, košas nākotnes cerību krāsas,” skaidro Valkas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Leitis. Vides objektu pēc A. Blūma dizaina izstrādāja metalurģijas uzņēmums SIA “First Service” no Liepājas. Lai šis vides objekts taptu, tam izmantoti Lielā Labdarības Robežtirgū iegūtie līdzekļi.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Bauskas slimnīcai ambiciozi plāni

Gatavojoties 2025. gadā gaidāmajai Bauskas slimnīcas 190 gadu jubilejai, tā izvirzījusi ambiciozus mērķus un uzsākusi vērienīgus uzlabojumus.

SIA “Bauskas slimnīca” valdes locekle Margarita Epermane atzīmē, ka nodoms ir sagaidīt apaļo jubileju modernizētā veidolā, nodrošinot pacientiem pieejamus, kvalitatīvus un daudzveidīgus veselības aprūpes pakalpojumus. Lai to sasniegtu, slimnīca koncentrējas uz trīs galvenajām prioritātēm: personāla piesaisti, pacientu un darbinieku labbūtību un infrastruktūras attīstību. Rekonstrukcijas darbi slimnīcā sākti jau pagājušajā gadā. Sakārtotas divas palātas ar sešām gultasvietām, labierīcības, ārsta kabinets, pacientu apskates kabinets, pacientu un darbinieku ģērbtuves, operāciju zāle un endoskopiju zāle. Ierīkota arī aprūpes nodaļas darbinieku ģērbtuve, lampas nomainītas pret energoefektīvām, ierīkots nakts apgaismojums un palīdzības izsaukšanas pogas un izveidots pilnībā jauns māsu postenis.

Bijušās ginekoloģijas un dzemdību nodaļas telpās tagad iekārtots pagaidu dienas stacionārs, kuru nākotnē, domājot par attīstību, varētu pārveidot par paliatīvās un aprūpes nodaļu. Plānā ir vēl daudz citu uzlabojumu, jo Bauskas slimnīca virzās uz to, lai būtu vadošā ārstniecības iestāde Zemgales reģionā.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Rok zem upes, lai pieslēgtu Jelgavas pili centrālapkurei

Uzņēmums “Gren” Jelgavā sācis Jelgavas pils pieslēgšanu pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Vēsturiskajā ēkā mājo Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kuras siltumapgāde vairs neatbilst mūsdienu prasībām.

Projektā paredzēts izveidot pieslēgumu pilsētas centralizētās siltumapgādes tīkliem, izbūvēt savienojumu zem Driksas un veikt komunikāciju izbūvi Pils salā. “Gren” projektu vadītājs Rihards Zakrepskis stāsta: “Jelgavas pils pieslēgšana pilsētas centralizētajai siltumapgādei ir mūsu šī gada svarīgākais projekts Jelgavā. Tas ir izaicinošs tieši ēkas novietojuma uz salas dēļ. Citas universitātes ēkas pilsētas centralizētās siltumapgādes tīkliem pieslēdzām jau 2022. un 2023. gadā, bet Jelgavas pils pieslēgšanas projekta plānošana un sagatavošana prasīja daudz vairāk laika. Šobrīd sākam nepieciešamos būvdarbus, lai nākamajā apkures sezonā arī šī universitātes ēka saņemtu siltumenerģiju no “Gren” biomasas koģenerācijas stacijas.”

Pirmie paredzēti būvdarbi, kas saistīti ar pieslēguma izveidi pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Paralēli notiek gatavošanās urbuma veidošanai zem Driksas un pils kanāla, lai izbūvētu savienojumu ar Pils salu. Siltumapgādes sistēmas savienojuma garums zem upes un kanāla būs 245 metri, bet kopējais izbūvējamais jaunā siltumtīkla garums – 692 metri. Būvdarbus pilnībā paredzēts pabeigt līdz apkures sezonas sākumam.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”