Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Reģionu ziņas

Augstskolā atklāts zivju pētniecības centrs

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātē Jelgavā maijā atklāts Zivju apstrādes biotehnoloģiju studiju un pētniecības centrs, ziņo LBTU.

Centrs ir izveidots analogi ražošanas uzņēmumam. Tajā atrodas laboratorija ar 60 eksperimentālām zivju apstrādes un pārstrādes iekārtām, ar kurām var veikt visus tehnoloģiskos procesus, ap 35 laboratorijas iekārtām un aprīkojumiem mikrobioloģijas un fizikālķīmiskās laboratorijas izejvielu un produktu kvalitātes izvērtēšanai, kā arī telpa gatavo produktu degustācijai. Tā vajadzībām pārbūvētas, pielāgotas un aprīkotas telpas divu stāvu līmeņos 1810 kvadrātmetru platībā.

Centrs kalpos kā zināšanu pārneses vieta starp zinātni, izglītību un industriju, turklāt tai līdzīgs Baltijā nav atrodams, norāda universitāte. Centrs būs ne vien vieta, kur veikt zinātniskos un praktiskos pētījumus, bet arī izglītojoša vieta sabiedrībai. Tas apvienos studentus, zinātniekus, uzņēmējus un nozares ekspertus, lai radītu inovatīvus, eksportspējīgus un nozarei būtiskus produktus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

LaikrakstsZemgales Ziņas”

Pazudusi piemiņas plāksne

Gulbenietis, atvaļinātais ģenerālmajors Juris Zeibārts. atklājis, ka no Vecgulbenes muižas manēžas sienas pazudusi 2008. gadā uzstādītā piemiņas plāksne, kas bija veltīta Latvijas Brīvības cīņām un Latvijas valsts dibināšanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Plāksni savlaik uzlika Gulbenes pilsētas dome, saskaņojot to ar toreizējo vēsturiskās ēkas īpašnieku. Bijušais Zemessardzes komandieris J. Zeibārts interesējas, kāpēc tā noņemta un kur tā pašlaik atrodas.

“Dzirkstele” sazinājās ar pašreizējo Vecgulbenes muižas manēžas saimnieku SIA “A.S.I.M.” valdes priekšsēdētāju Ainaru Melderu, kurš atklāja, ka nezina, kur plāksne palikusi. Iespējams, remonta laikā to kāds paņēmis.

Manēžas ēka ir privātīpašums, kuram pirms kāda laika nomainījies saimnieks. Plāksne tika izvietota, kad šim īpašumam bija citi saimnieki. Ar A. Melderu plāksnes atrašanās uz fasādes nav saskaņota. “Nelieku un viss,” viņš saka un piebilst, ka komercdarbībai plāksne, kura apliecina, ka Gulbeni atbrīvoja no boļševikiem, finanšu pienesumu nedod. Viņš uzskata, ka minētās plāksnes atrašanās pie manēžas, kurā ir viesnīca un restorāns, nebija īsti vietā. Viņš gan solīja “Dzirkstelei”, ka pameklēs, kur varējusi palikt noņemtā plāksne.

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Dārgais laikrakstam sacīja – arī muzejam vietējās sabiedrības pārstāvji devuši ziņu par plāksnes pazušanu. Viņa uzskata, ka tā ir jāatrod. “Būtu pareizi, ja tā tiktu atdota muzejam, bet vēl pareizāk būtu, ja šī plāksne atgrieztos savā vietā, kur tā bija stāvējusi iepriekš,” teica V. Dārgais.

Laikraksts“Dzirkstele”

Labdarības tirgū savāc rekordlielu summu

Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā Smiltenē notika ikgadējais labdarības pasākums “Balta, balta mana sirds”, kurā tradicionāli tika vākti ziedojumi Smiltenes novada bērniem ar īpašām vajadzībām.

Pasākuma programma piedāvāja daudz dažādu aktivitāšu, kurās ieeja bija par ziedojumu. Kopējā saziedotā summa šajā un iepriekš notikušajos 2024. gada labdarības akcijas pasākumos ir rekordliela ‒ 3802,30 eiro. Arī šogad būtisku pienesumu labdarības akcijai deva labdarības tirdziņš, kurā par ziedojumiem varēja iegādāties dažādus iedzīvotāju rokdarbus. Pirmo reizi ar savu atsevišķu stendu akcijā iesaistījās vairākas Smiltenes novada bibliotēkas, atklājot gan bibliotekāru, gan apmeklētāju vaļaspriekus, kuru “augļus” varēja iegādāties par ziedojumiem.

Laikraksts“Ziemeļlatvija

Pirmais valsts aizsardzības dienesta izlaidums

Piektdien, 31. maijā, militārajā bāzē “Ādaži” notika svinīgā izlaiduma ceremonija – 245 valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma karavīri noslēdza 11 mēnešu ilgo dienestu.

Karavīrus sveica Nacionālo bruņoto spēku vadība, tuvinieki un valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Ministru prezidente Evika Siliņa un aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Aizsardzības ministrs sacīja: “Jaunie karavīri šodien ieies Latvijas vēsturē kā pirmie, kas kā brīvprātīgie pieteicās aizsardzības dienestā. Tādēļ šis izlaidums ir drosmes un pašaizliedzības paraugs citiem. Daudzi spers soli tālāk. Man ir patiess gandarījums, ka gandrīz puse jauniešu izvēlējušies turpināt dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos un kļūs par profesionālā dienesta karavīriem.”

Aizsardzības ministrija aicina jauniešus līdz šā gada 15. jūnijam brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienestam, lai 11 mēnešu ilgās apmācības uzsāktu 2025. gada janvārī. Šajā iesaukumā plānots iesaukt 210 personas.

Aizsardzības ministrija atgādina, ka karavīram, kurš dienesta izpildei pieteicies brīvprātīgi un pildīs 11 mēnešu dienestu Nacionālo bruņoto spēku vienībā, ikmēneša kompensācija ikdienas izdevumiem plānota 600 eiro apmērā, savukārt valsts aizsardzības dienestā obligātā kārtā iesaukto ikmēneša kompensācija ikdienas izdevumiem – 300 eiro apmērā. Atvaļināšanās kompensācija pēc dienesta beigām – 1100 eiro. Minētās summas ir neto jeb summas, ko dienesta veicējs saņems uz rokas.

“Latvijas Avīze”

Aizkraukles novadā šogad izlemts četru skolu liktenis

Aizkraukles novada dome šogad lēmusi jau par ceturtās skolas reorganizāciju. Pavasarī pieņemts lēmums par Pērses sākumskolas slēgšanu, atstājot vien pirmsskolas grupu. Maija domes sēdē pieņemts lēmums par Neretas un Jaunjelgavas vidusskolas reorganizāciju un tika sāktas diskusijas par Pļaviņu vidusskolas turpmāko pastāvēšanu.

Aizkraukles novada domes ārkārtas sēdē nolemts reorganizēt arī Pļaviņu vidusskolu. Jaunajā mācību gadā 10. klasi tajā neveidos un pēc pāris gadiem tā kļūs par pamatskolu. Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa norāda, ka kopumā skolēnu skaits skolā ir stabils, taču tieši vidusskolas posmā pēdējo septiņu gadu laikā tas samazinājies no 74 skolēniem līdz 40. Devītklasnieku veiktā aptauja liecina, ka turpināt mācības Pļaviņu vidusskolā vēlas 11—12 skolēni, kas nozīmē, ka nākamajā mācību gadā visās trijās vidusskolas klasēs būtu nedaudz vairāk kā 30 skolēnu. Minēta arī demogrāfiskā situācija, kas nav iepriecinoša. Kā arī sarežģītā vidusskolas mācību progamma, kas ne visiem, kuri izvēlas turpināt mācības vidusskolā, tomēr ir pa spēkam. Pirms lemt par skolas reorganizāciju, notikušas sarunas ar skolotājiem, vecākiem, konsultācijas ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālistiem. Ministrijas skatījumā, Pļaviņu vidusskola nav ilgtspējīga, toties pamatskola — stiprināma un attīstāma. Lai stiprinātu pamatskolu, plānots pieteikties Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumam reorganizēto izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai. Aizkraukles novads varētu pretendēt uz 1,8 miljoniem eiro, kuriem pašvaldībai jānodrošina līdzfinansējums 21 % apmērā. Lai varētu iesniegt pieteikumu, lēmums par skolu reorganizāciju bija jāpieņem līdz 31. maijam. Tāpēc jautājumā par Pļaviņu skolu dienu pirms šī termiņa tika sasaukta ārkārtas sēde.

Laikraksts“Staburags”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.