Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes pārstāve Līga Klismeta 31. jūlija rītā laikrakstam “Zemgales Ziņas” pauda, ka pašvaldība turpina apzināt visus vētras un plūdu radītos zaudējumus pilsētā. “To patiesais apmērs gan pašvaldībai, gan privātajiem īpašumiem vēl tikai pieaug, jo pilsētā joprojām ir applūdušas gan ēkas, gan infrastruktūra. Par situāciju pilsētā pašvaldība ir informējusi Ministru kabinetu un pašvaldības pārstāvji piedalījās Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē,” skaidro Līga Klismeta.

Laikraksta “Zemgales Ziņas” uzrunātais apdrošināšanas kompānijas “Balta” pārstāvis Toms Sadauskis raksta, ka līdz 30. jūlija darba dienas beigām bija saņemti vairāk nekā 900 pieteikumu, no kuriem apmēram piektā daļa bija no Jelgavas un Jelgavas novada.

Lielais lietus un vējš ir nodarījis kaitējumu arī labības laukiem. Jelgavas novada Sesavas pagasta “Sniedžu” saimnieks Uldis Vangalis “Zemgales Ziņām” atzīst, ka kvieši uz lauka šobrīd ir sagūluši. Lai novāktu ražu, vajadzīgs saulains laiks. “Labi, ka izdevās laikus nokult rapsi. Gaidām ciemos apdrošinātājus. Pesimisma nav, ir tikai citādāks gads,” secina lauksaimnieks. Viņš piebilst, ka psiholoģiski nav viegli pieņemt, ka tik daudz ir darīts, lai būtu skaisti tīrumi un iegūtu labas ražas, bet daba ar saviem untumiem ievieš ne tik tīkamas korekcijas.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Meža un vides zinātņu fakultātes asociētais profesors Artūrs Veinbergs uzsver, ka mūsdienu apstākļos vētras, lietavas un arī plūdi veidojas lokāli. “29. jūlijā, kad Jelgavā vētrā lūza koki un gāza lietus, Ainažos bija sauss un vējš kokiem notrauca varbūt pāris lapiņu,” saka profesors. Artūrs Veinbergs uzsver, ka lietavu plūdus ietekmē tas, kā ir izveidots un tiek uzturēts ūdensteču tīkls. Profesors piezīmē, ka saistībā ar globālajām klimata izmaiņām ir mainījies arī ūdens dabiskās aprites ritms. Agrāk lielākie plūdi bija pavasara pali, kad strauji kūst sniegs un ledus un no krastiem iziet upes. Līdz šim valstī un pašvaldībās lietotās plūdu risku kartes ir sastādītas, ievērtējot upju iziešanu no krastiem pavasarī palu laikā,” pauž profesors Artūrs Veinbergs.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Gulbenieši pieprasa mērīt mopēdu radītos trokšņus

Iedzīvotāji ar “Dzirksteles” starpniecību ir iesākuši un nebeidz risināt tēmu par to, ka daudziem traucējoši ir Gulbenes ielās vakaros braucošie mopēdisti, jo tie rada lielu troksni. Gulbenieši ziņo laikrakstam, ka šāda trokšņošana reizēm turpinoties pat līdz rīta pirmajiem vai otrajiem gaiļiem. Kāda sieviete, kura gribēja būt anonīma, “Dzirkstelei” teica, ka Gulbenē trokšņaino mopēdistu problēmu nerisina, bet Alūksnē tā sen jau esot atrisināta. Tur esot aizliegti šādi trokšņaini grupu braucieni pa pilsētu.

“Par Alūksnes aizliegumiem attiecībā uz motorizēto transportlīdzekļu kustību un skaņas piesārņojumu – iespējams, šie ierobežojumi ir noteikti vietējās pašvaldības lēmumos. Valsts policijas rīcībā šādas informācijas nav,” “Dzirkstelei” saka Valsts policijas pārstāve Zane Vaskāne.

“Dzirkstele” pārliecinājās, ka Alūksnes novada pašvaldībai nav spēkā esošu saistošo noteikumu, kas reglamentētu sabiedrisko kārtību šajā administratīvajā teritorijā.

Z. Vaskāne arī pauda, ka 22. jūlijā pulksten 21.39 Valsts policija saņēma informāciju, ka Alūksnē, Miera ielā, brauc, pārsniedz pieļaujamo ātrumu un trokšņo 3-4 motorolleristi vienviet. Izbraucot uz notikuma vietu, policisti pārkāpumus nekonstatēja. Tika pārbaudīti mopēdi un to vadītāji.

“Lai uzlabotu satiksmes drošību, arī Gulbenes un Alūksnes novados tiek organizēti profilaktiskie pasākumi sadarbībā ar Ceļu satiksmes direkciju (CSDD),” saka Z. Vaskāne.

“Paaugstināts trokšņu līmenis ir viens no faktoriem, kas negatīvi var ietekmēt citus satiksmes dalībniekus un apkārtnes iedzīvotāju dzīves apstākļus. CSDD sadarbībā ar Valsts policijas kolēģiem regulāri veic tehniskās kontroles uz ceļiem, un transportlīdzekļu trokšņu līmenis ir viens no elementiem, kas tiek pārbaudīts un mērīts. Ir arī jāakcentē, ka ļoti svarīgs ir skaidrojošais darbs un vecāku kontrole par savu atvašu vadīto mopēdu tehnisko stāvokli. Atgādināšu, ka mopēda vadītāja apliecību var iegūt jaunieši no 14 gadu vecuma,” teic CSDD Gulbenes reģiona vadītājs Jānis Raibekazs. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka tīri tehniski nav tik vienkārši izmērīt uz autoceļa braucoša mopēda radīto troksni. Turklāt valstī nav sakārtoti likumi tā, lai mopēda vadītāju varētu sodīt par skaļu braukšanu. Pēc J. Raibekaza domām, mopēdu skaļā darbība ir problēma, kura jārisina ar skaidrošanas palīdzību ģimenēs, skolās un ar valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku starpniecību.

Laikraksts“Dzirkstele”

Godprātīgo nodokļu maksātāju vidū – arī Smiltenes uzņēmums

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus 2023. gadā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveic 21 uzņēmumu. To vidū ir arī Smiltenes uzņēmums SIA “Madara ‘89 grupa”.

Tradicionālais VID apbalvojums arī šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem, izceļot to kā ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi labklājīgai, spēcīgai un drošai Latvijai, uzsver VID Sabiedrisko attiecību daļa.

Šogad kopumā 21 balva tiek pasniegta lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem piecos Latvijas reģionos lielo, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu grupā, un lielākajam nodokļu maksātājam Latvijā 2023. gadā, kas ir naftas produktu piegādes uzņēmums SIA “ORLEN Latvija”.

Smiltenes uzņēmums SIA “Madara ‘89 grupa” ir lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā Vidzemes reģionā (atbilstoši VID traktējumam mikrouzņēmumā ir mazāk nekā 10 darbinieku).

SIA “Madara ‘89 grupa” ir mātes uzņēmums lielākajam no veikalu tīklu “top!” pārvaldošajiem uzņēmumiem SIA “Firma Madara ‘89”. Uzņēmumā SIA “Madara ‘89 grupa” strādā vadošie darbinieki.

Šogad VID lielākos nodokļu maksātājus godina jau 26. gadu.

Kā VID atzinību un pateicību par atbildīgo darbu uzņēmumi arī šogad saņem jau tradicionālo un īpaši šim apbalvojumam darināto balvu. Balvā attēlotais koka siluets ir izvēlēts kā sekmīgas uzņēmējdarbības un ilgtspējīgas tautsaimniecības simbols, kas iezīmē ceļu no jaunas biznesa idejas rašanās līdz tās sekmīgai īstenošanai un attīstībai, sniedzot ieguldījumu valsts ekonomikā un labklājībā.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”