Pašvaldību budžeti – saspringti

Latvijas Pašvaldību savienība pēdējo gadu īpaši akcentē ļoti saspringto šī gada situāciju pašvaldību budžetos, kas, kā norāda savienība, vairs nevar turpināties, jo pašvaldības ir nonākušas finanšu krīzē.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis norāda, ka valsts pieņemtie lēmumi Ministru kabinetā un Saeimā radījuši pašvaldībām ievērojamas papildu izmaksas. Finansējums no valsts puses nebija paredzēts, līdz ar to pašvaldībām šie līdzekļi bija jārod savos budžetos. Pašvaldību savienība apkopojusi 33 pašvaldību iesniegtos datus par 2023. gada un 2024. gada budžeta izdevumu izmaiņām pozīcijās, kurās izdevumu apmēru noteica pieņemtie valdības vai Saeimas lēmumi. Rezultāti par kopējām finanšu tendencēm pašvaldībās liecina, ka jau šogad 39 % pašvaldību jauno ieņēmumu pieaugums ir mazāks nekā budžetā plānotais jauno izdevumu pieaugums tikai tajās pozīcijās, kurās izdevumu apmēru noteica pieņemtie valdības vai Saeimas lēmumi. “Tā ir arī atbilde, kādēļ pašvaldībām ļoti pietrūkst līdzekļu,” norāda G. Kaminskis.

Jāpalielina algas

Lielākais izdevumu kāpums pašvaldību budžetos ir atlīdzības pieaugums pedagogiem un minimālās mēneša darba algas nodrošināšanai pašvaldību budžeta iestādēs strādājošajiem. “Papētījām datus pašvaldībās, kas ir tālāk no Rīgas, un secinājām, ka visbiežāk darbiniekiem maksā minimālās algas, līdz ar ko minimālās algas palielināšana pašvaldībām ir papildu izdevumi,” pauž G. Kaminskis. Izdevumi pieauguši arī mājokļa pabalsta izmaksai, procentu maksājumiem un apkalpošanas maksai par aizņēmumiem. Pašvaldībām noteiktas jaunas obligātās funkcijas, piemēram, pašvaldības policijas izveide, uzturēšana un atskurbtuvju pakalpojuma nodrošināšana, neparedzot tam finansējumu. Savienības apkopotie dati liecina, ka pēdējo divu gadu laikā valsts jaunpieņemto lēmumu dēļ pašvaldību obligātie izdevumi pieauguši par teju 200 miljoniem eiro, bet rezerves ir izsmeltas un aizņemšanās vairs nav risinājums ilgtermiņā.

Risks zaudēt darbiniekus

G. Kaminskis norāda, ka jau trīs gadus ir meklēts papildu risinājums visām pašvaldībām, lai tās varētu nodrošināt autonomās funkcijas un iedzīvotāji turpinātu saņemt nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu visā Latvijā. “Valstij un pašvaldībai ir jābūt vienā laivā, kas nozīmē – jāstrādā kopīgi un jautājumi jārisina kopīgi. Pēdējos gados pašvaldības pusē finansējums gan ir arvien nepietiekamāks un pašvaldībās vairākas reizes pārskatījuši štatus, mazinājuši izdevumus un vēl joprojām netiek pie normāla rezultāta. Protams, katrai pašvaldībai situācija ir savādāka. Ja jāsamazina darbiniekiem darba dienu skaits, tas nozīmē, ka atalgojums jāsamazina par 25 %, un tā nav normāla situācija un tāda nav pieļaujama,” skaidro G. Kaminskis un norāda uz risku zaudēt labus darbiniekus, kuri dosies meklēt darbu citviet. G. Kaminskis vērsa uzmanību uz netaisnību –
pēdējos četros gados valstij nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 62 %, bet pašvaldībām – par 27 %.

Ņemot vērā esošo situāciju jeb pēdējo gadu politisko lēmumu negatīvo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, savienība norāda – vajadzīgs papildu valsts budžeta finansējums vietējām teritorijām, nodrošinot līdzekļus pašvaldību autonomo funkciju īstenošanai un arī valsts noteikto obligāto izdevumu segšanai. Turklāt nākamgad turpinās palielināties izdevumi, ko ietekmēs minimālās darba algas palielinājums līdz 740 eiro, minimālā ienākuma sliekšņa palielināšana, kā rezultātā palielināsies izdevumi GMI un mājokļa pabalsta nodrošināšanai, līdzdalības budžets.