Nepilns miljons Apes skolai

Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolā sākusies Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas “Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana” īstenošana. Tas nozīmē, ka šī gada laikā skolai jāapgūst teju miljons eiro, lai uzlabotu skolas infrastruktūru, mācību vidi un būtiski papildinātu mācību materiālu tehnisko bāzi.

Projekta realizācija ir sadalīta divos posmos – pamata ēkā, kura celta 1939. gadā, un piebūvē, kuras projekts tika realizēts 2002. gadā. “Dažādi materiāli, dažādi sienu biezumi, dažādi stili un dažādi laikmeti, bet jāatrod vienojošs tehniskais un vizuālais risinājums. Tas šobrīd ir būvnieku lielākais izaicinājums,” sarunu iesāk skolas direktore Dina Meistere.

Visi plānotie ieguldījumi ir sadalīti trīs blokos. Pirmais paredz telpu pārbūvi un atjaunošanu, kurā iekļaujas iekšējo inženiertīklu pārbūve, tai skaitā ūdensvada un kanalizācijas, ventilācijas, elektrotīklu sistēmas atjaunošana. Otrais bloks saistīts ar ergonomiskas mācību vides veidošanu, uzlabojot un atjaunojot mācību telpu aprīkojumu, mēbeļu un apgaismojuma modernizēšanu. Trešais – ierīkos trauksmes apskaņošanas sistēmu un modernizēs IT jomu.

Visā skolā – ventilācija

Vērienīgākie darbi ir saistīti ar ventilācijas ierīkošanu un atjaunošanu. “Skolas piebūvi cēla pārmaiņu laikā, un ventilāciju it kā ierīkoja, bet būtībā tās darbība nekad nav bijusi efektīva, tad pārbūves rezultātā daļa no sistēmas vispār tika atvienota. Vēl viena būtiska nianse – šajā ēkā atrodas Dizaina un tehnoloģiju kabinets, kurā apstrādā koku. Vairākus gadu desmitus šis kabinets bija citā ēkā dažu simtu metru attālumā no skolas, bet, mainoties normatīvajiem aktiem, bērnu skaitam un paredzētajām stundām, tika pieņemts lēmums pārcelties. Telpas atradām, zēni un meitenes ievingrina roku praktiskās darbībās, bet ventilācijas jautājums nebija atrisināts,” stāsta skolas direktore.

Ventilācijas sistēmu atjaunos arī pamatēkā jeb skolas vecajā korpusā. “Pozitīvi, ka visās klašu telpās logi ir atverami, līdz ar to vairāk izmantojam dabīgo ventilāciju. Tomēr projekta ietvaros arī šajā korpusā ventilācijas sistēmu pārskatīs un veiks nepieciešamos darbus, lai tā vienlīdz labi darbotos visā skolā,” stāsta direktore.

Uzlabos 22 klašu telpas

Kopumā paredzēts veikt uzlabojumus 22 mācību telpās. “Darbi būs dažādi, darot to, kas konkrētā telpā nepieciešams, – mainīs apgaismes ķermeņus, grīdas segumu, veiks kosmētisko remontu vai tikai apmēbelēs. Liels ieguvums būs materiāltehniskās bāzes atjaunošana, piemēram, gandrīz visus kabinetus aprīkos ar interaktīvajiem ekrāniem, tāpat paredzēti pasākumi skaņas absorbēšanai. Dažas klašu telpas tiks pie jauniem galdiem, krēsliem, skapjiem. Katru gadu, atbilstoši budžeta iespējām, esam remontējuši, nomainījuši, atjaunojuši infrastruktūru, mēbeles, aprīkojumu, tāpēc visās jaunas nevajag,” stāsta D. Meistere.

Visu lielākais prieks – projekta laikā skolā izveidos plašu ķīmijas, bioloģijas, ģeogrāfijas un dabaszinību laboratoriju. “Līdz šim skolā modernas laboratorijas nebija, klases telpa tika pielāgota praktiskajiem darbiem. Mēs esam ļoti gandarīti par šādu iespēju uzlabot STEM jomas priekšmetu apgūšanu, jo pētnieciskā darbošanās ir ļoti svarīga un, lai to darītu, vajag radīt atbilstošus apstākļus un vietu. Videi ir ļoti liela nozīme. Tā bērnu var ieinteresēt vai tieši pretēji – atgrūst. Mums ir skaista vīzija, kāda laboratorija varētu izskatīties,” saka D. Meistere.

Mācībām netraucē

Darbi ir tikai sākušies, un šobrīd strādnieki demontējuši pirmā stāva tualetes. “Remontēt skolas ēku ir sarežģītāk kā citu iestādi, jo vispirms jāgādā par bērnu drošību. Domājam, kā organizēt bērnu pārvietošanos no viena korpusa uz otru, tas nav viegli, bet viss ir izdarāms. Strādnieki ir ļoti pretimnākoši un ievēro laiku, kad trokšņot nevar, skaļākus darbus veic pēcpusdienā. Nenoliedzami, tas viss nedaudz sarežģī viņu darbu, bet esmu pārliecināta, ka visās situācijās izdosies rast kompromisus,” stāsta direktore. Mācību procesu nav plānots pārtraukt. “Protams, lielākie darbi notiks vasarā, bet jāsāk jau šobrīd. Atlikt vai kaut ko gaidīt nevaram, jo viss jāizdara līdz šī gada beigām,” saka D. Meistere.

Plānots apgūt vairāk nekā 900 000 tūkstošus eiro, kas vairākreiz pārsniedz skolas kopējo gada budžetu. “Bez šī finansējuma, domāju, ka visus darbus neizdarītu nekad, bet tas viss ir ļoti svarīgi. Jā, attīstāmies un darām, bet pašvaldības budžets ir ierobežots. Šis ieguldījums ir ļoti, ļoti būtisks. Protams, daudz esam jau darījuši ar pašvaldības finansējumu, bet katrs pats var rēķināt, vai un kad mēs tādus darbus varētu izdarīt,” neslēpj D. Meistere.

Bez vidusskolas

Finansējums piešķirts skolām, kuras reorganizētas no vidusskolām par pamatskolām. Smiltenes novadā tādas ir divas skolas – Raunā un Apē, ko reorganizēja pirms trīs gadiem. Pēdējais 12. klases izlaidums Apes skolā svinēts 2021. gadā, un D. Meistere uzskata – šajā situācijā atteikties no vidusskolas statusa bija pareiza izvēle. “Lēmumu nepieņēmām pēkšņi un steigā. Pēdējos gados vidusskolas posmā skolēnu skaits arvien samazinājās un bija kaut kas jādara. Toreiz paši skolā izvirzījām noteikumu, ja 10. klasē nebūs vismaz 12 audzēkņi, klasi nemaz nevērsim vaļā. Tā bija pareiza izvēle. Neatvērām vienu gadu, arī otru ne, un bija skaidrs, ka vidusskolas Apē pagaidām nebūs. Pēdējā gada absolventu skaits – trīs. Runājām ar bērniem, izvērtējām visas iespējas un lēmām reāli. Bez rozā brillēm. Protams, bija žēl, un joprojām kaut kur iekšā gruzd, bet tāda bija realitāte,” stāsta direktore.

Stabils skolēnu skaits

Absolvējot pamatskolu, bērni lielākoties izvēlas doties mācīties uz Smiltenes vai Valmieras vidusskolām, tehnikumiem Valmierā, Priekuļos, Smiltenē, retāk izvēlas turpināt mācīties Rīgā. “Tādēļ vien, ka Apē vidusskolas posma vairs nav, neviens bērns nepaliek neizglītots. Tas nav iemesls. Jā, ne vienmēr bērni ir gatavi sākt mācīties skolā, kas nav blakus mājām, bet iemesli tam visdrīzāk ir citi. Kopš skolā nav vidusskolēnu, 9. klases audzēkņi ātrāk kļūst atbildīgāki un patstāvīgāki, līdz ar to ir gatavi mācībām ne savā pilsētā. Lielākoties gan izvēlas tuvējās izglītības iestādes, lai brīvdienās varētu atbraukt uz Api,” stāsta direktore.

Skolēnu skaits skolā vidusskolas posma slēgšanas dēļ nav būtiski mainījies. “Kopš 2013. gada tas ir mainījies maz. Vidēji skolā mācās 134 bērni, šogad – 124. Ir prognoze, ka nākamgad bērnu skaits varētu palielināties. Kā būs tālāk, šobrīd nezinām. Problēmu risināsim tad, kad tāda būs, bet tagad runāt un domāt par to, kā būtu, ja būtu, ir nevajadzīga enerģijas tērēšana. Zinām vien to, ka turpmākos trīs gadus viss būs labi. Skolas mērķus izvirzām katriem trīs gadiem, un šobrīd bažu par nākotni nav. Viss notiek tā, kā tam ir jānotiek,” saka direktore.