“Mērnieku laiki” ūdens skaitītāju saimniecībā

Daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem vairs nebūtu jāgādā par ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi un nomaiņu reizi četros gados, turpmāk jauni skaitītāji varētu kalpot vismaz desmit gadus – šādas  regulējuma izmaiņas rosinājusi Ekonomikas ministrija (EM). Taču nozarē iniciatīvu vērtē kā sasteigtu. Lai arī EM līdz ar skaitītāju reformu iedzīvotājiem sola naudas ietaupījumu, nozares speciālistu aprēķini un prognozes liecina par pretējo. 

Turklāt, ja šie noteikumi stātos spēkā, tad iedzīvotājiem varētu būt diezgan grūti orientēties prasību juceklī, – jo nesen jau vieni valdības noteikumi pieņemti, kas nākotnē prasa obligāti uzstādīt attālināti nolasāmos karstā ūdens skaitītājus.

Ekonomikas ministrijas tagad rosinātā ūdens skaitītāju reforma paredz pāreju uz ilgmūžīgākiem un vienreiz lietojamiem ūdens skaitītājiem. Par šādām pārmaiņām regulējumā martā norisinājās publiskā apspriešana. Gandrīz visas apspriešanas gaitā saņemtās atsauksmes ir negatīvas. Ja izmaiņas tomēr tiks apstiprinātas, tās paredzēts iedarbināt jau no 1. maija. Lai arī šis grozījumu projektā ierakstītais datums ir jau pēc trim nedēļām, līdz apstiprināšanai Ministru kabinetā dokuments nemaz vēl nav ticis.  “Šobrīd notiek noteikumu projekta izstrādes process, un tuvākajā laikā projekts tiks nosūtīts starpinstitūciju saskaņošanā. Tāpēc šobrīd nav zināms, kad plānotie grozījumi tiks skatīti valdībā,” informē EM pārstāve Elīna Balgalve.

Ministrija saredz 39 eiro ietaupījumu desmit gados

Saskaņā ar ūdens skaitītāju uzstādīšanas un pārbaudes jeb verifikācijas kārtību daudzdzīvokļu namiem ir divu veidu ūdens patēriņa skaitītāji – mājas ievada jeb kopējais skaitītājs un skaitītāji katrā dzīvoklī. Mūžīgā problēma, kas dažās mājās ir jo īpaši izteikta, ir tā sauktie ūdens zudumi jeb patēriņa starpība, kas veidojas starp ēkas kopējā skaitītāja rādījumu un dzīvokļos uzstādīto iekārtu mērījumiem un kas iedzīvotājiem jāapmaksā. Par mājas kopējā skaitītāja uzstādīšanu un apkopi gādā ūdensapgādes uzņēmums, ar to saistītos izdevumus iekļaujot ūdens tarifā. 

Savukārt ūdens skaitītāji mājas iekšienē jeb dzīvokļos ir iedzīvotāju atbildība, tai skaitā no savas kabatas jāfinansē arī to uzstādīšana un nomaiņa. Dzīvokļu saimnieki patlaban visbiežāk izvēlas lētākos mērītājus, proti, mehāniskos ūdens skaitītājus. Saskaņā ar šābrīža regulējumu šīs iekārtas jāpārbauda ik pēc četriem gadiem. Elektromagnētiskie vai ultraskaņas skaitītāji, kas ir salīdzinoši dārgāki, jāmaina retāk – reizi sešos gados.

Laikā no 2020. līdz 2023. gadam atkārtota verifikācija kopumā veikta 975 809 ūdens skaitītājiem, tas nozīmē, ka caurmērā gadā tiek verificēti vairāk nekā 200 tūkstoši iekārtu. Jāņem vērā, ka prasība par regulāru verifikāciju attiecas arī uz mājas ievada skaitītājiem. Viena parastā jeb mehāniskā dzīvokļa ūdens skaitītāja atkārtota verificēšana, noņemšana un uzstādīšana iedzīvotājam izmaksā aptuveni 20 eiro. Ekonomikas ministrija savos aprēķinos izmanto pieņēmumu, ka vidēji katrā dzīvoklī ir četri ūdens skaitītāji, tātad līdz šim daudzdzīvokļu namā dzīvojošai mājsaimniecībai par ūdens skaitītājiem jāmaksā vidēji 80 eiro četros gados. Balstoties uz šiem skaitļiem, ministrija aprēķinājusi, ka, atsakoties no atkārtotas ūdens skaitītāju verifikācijas reizi četros gados, kā tas noteikts pašlaik, un pārejot uz skaitītājiem ar vismaz desmit gadu derīguma termiņu, desmit gadu laikā uz vienu dzīvokli sanāk 39 eiro ietaupījums (skat. EM aprēķinu). Turpretī nozarē prognozē gluži pretējo – ka ministrijas ierosinātā reforma iedzīvotājiem sitīs pa kabatu.

Desmit gadi – 

un izmetam ārā?

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis publiski paudis, ka ūdens skaitītāju reforma ļaušot ietaupīt gan valsts, gan arī uzņēmēju un iedzīvotāju resursus. Viņa vadītajā ministrijā skaidro, ka ūdens patēriņa uzskaites reformai lielā mērā iedvesmojušas Patērētāju tiesību un aizsardzības centra (PTAC) veiktās ūdens skaitītāju pārbaudes. “Izmaiņas rosinātas, pamatojoties uz PTAC metroloģiskās uzraudzības rezultātiem, kuros konstatēta akreditēto inspicēšanas institūciju negodprātīga rīcība, ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verificēšanā par derīgiem atzīstot nederīgus ūdens patēriņa skaitītājus,” informē Balgalve. Pārbaudēs konstatēti arī gadījumi, kad skaitītāji uzstādīti neatbilstoši ražotāja instrukcijām. “Līdz ar to pie iedzīvotājiem nonāk tādi skaitītāji, kuriem pārsniegta maksimāli pieļaujamā kļūda, kas ir viens no iemesliem, kāpēc veidojas ūdens patēriņa starpības,” viņa piebilst.

Lai novērstu dzīvokļu ūdens skaitītāju atkārtotas verificēšanas gaitā atklātās nebūšanas, EM nolēmusi atteikties no iespējas atkārtoti izmantot šīs iekārtas, kā tas ir pašlaik. Tas nozīmē, ka to atkārtota verificēšana turpmāk vairs nenotiktu. Tad ik pēc desmit gadiem, ja ražotājs nav norādījis citu lietošanas termiņu, skaitītājus nomainītu pret jauniem. Jāatzīmē, ka izmaiņas attiektos tikai uz dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem, bet mājas kopējām mērierīcēm plānots saglabāt līdzšinējo verifikācijas kārtību. 

Turklāt rosinātās izmaiņas paredz, ka dzīvokļos nākotnē jāizmanto skaitītāji ar CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu – taisnstūra rāmī ievietotu lielo burtu “M” un marķējuma piestiprināšanas gada pēdējiem diviem cipariem. Tas nozīmē, ka būs jāizmanto jaunāki skaitītāji un no aprites tiktu izņemtas šobrīd vēl tirgū sastopamās iekārtas ar EEK marķējumu, kas ražotas kopš 1997. gada. 

Pēc reformas jauna skaitītāja izvēlē svarīgs būs gan iekārtas atbilstības marķējums, gan ražotāja dotais mēriekārtas lietošanas termiņš. Tā kā plānotajās regulējuma izmaiņās minēts desmit gadu termiņš, sagaidāms, ka nākotnē apritē būtu tikai tādi ūdens skaitītāji, kuriem ražotājs paredzējis vismaz desmit gadu kalpošanas mūžu. Pēc tam iekārtas paredzēts izmest, nevis verificēt un izmantot atkārtoti kā līdz šim.

Karstajam ūdenim – 

attālinātais skaitītājs

Jāpiebilst, ka gada sākumā valdība jau noteica jaunu pienākumu attiecībā uz karstā ūdens individuālajiem skaitītājiem. Proti, Ministru kabineta noteikumu “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības” grozījumi paredz, ka 2025. gada 12. oktobrī stājas spēkā obligāts nosacījums: “No jauna uzstādītie individuālie skaitītāji, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, ir attālināti nolasāmi.” Tāpat šie noteikumi paredz, ka karstā ūdens skaitītājiem, kas ir uzstādīti pirms 2025. gada 12. oktobra un nav attālināti nolasāmi, “līdz 2027. gada 1. janvārim nodrošina attālinātu nolasāmību vai tos aizstāj ar attālināti nolasāmiem, ja tas ir ekonomiski pamatoti”. Šie noteikumi jau ir stājušies spēkā. Bet saskaņā ar Ekonomikas ministrijas jaunāko ieceri (ja tā tiks valdībā pieņemta) iznāk – ja rudenī uzstādīsit jaunus ūdens skaitītājus ar domu, ka desmit gadus par tiem vairs nav jādomā, vismaz karstā ūdens skaitītājam tomēr var nākties pievērsties jau pēc nepilniem diviem gadiem. 

Skaidrojot, kā tad cilvēkam pareizāk rīkoties, ja skaitītāju maiņa iekritīs starp divām reformām laikā no 1. maija līdz 12. oktobrim vai no 1. maija līdz 2027. gada 1. janvārim un desmitgadīgo karstā ūdens skaitītāju nenāktos mainīt jau krietni ātrāk, EM atbildē “Latvijas Avīzei” atzīmē: “Paredzēts, ka no 1. maija ūdens patēriņa skaitītājiem nebūs jāveic atkārtotā verificēšana bez termiņa ierobežojumiem, tādēļ tas, vai konkrētajā mājā uzstādīs attālināt nolasāmus skaitītājus, ir atkarīgs no tā, kā iedzīvotāji ar pārvaldnieku būs vienojušies, ņemot vērā veikto ekonomisko izvērtējumu.” 

Vēl attiecībā uz nākotnes prasību par attālināti nolasāmām karstā ūdens patēriņa mērierīcēm ministrijā piebilst: “Ja pārvaldnieks varēs ekonomiski pamatot, ka nav iespējams uzstādīt skaitītājus ar attālinātu nolasīšanas funkciju, tad iedzīvotāju kopība varēs vienoties, kādā veidā norēķināties par ūdens patēriņu, piemēram, vai nu turpināt lietot neverificētus skaitītājus, vai pēc deklarēto personu skaita, vai kādā citā veidā.”

Jāsecina gan, ka iedzīvotājiem varētu būt diezgan grūti orientēties manāmajā haosā, kas tiek radīts vienlaikus veiktu vairāku ūdens skaitītāju reformu rezultātā. Ja līdz šim dzīvokļa saimniekam bija jāpatur prātā tikai viens termiņš, kad reizi četros gados ir veicama ūdens skaitītāju verifikācija, turpmāk, veicot skaitītāju nomaiņu, jādomā arī par prasībām, kas stāsies spēkā vēl pēc pāris mēnešiem vai gadiem. Zināma stabilitāte šajā jomā varētu atgriezties pēc kāda laika, kad visu paralēlo reformu prasības būs realizētas, ja vien pa to laiku EM nenāks klajā ar jaunām idejām, piemēram, nosakot arī obligātu prasību par attālināti nolasāmiem aukstā ūdens skaitītājiem.    

Vieni par, citi pret

“Nesaprotu, priekš kāda velna šis tika uzurdīts,” par EM rosināto ūdens skaitītāju reformu teic SIA “Aizkraukles ūdens” valdes locekle Gudruna Vectirāne. “Tas ir pilnīgi aplami un bezjēdzīgi uzjundīts, jo šajā jomā viss ir vairāk vai mazāk stabilizējies. Ir daudz būtiskāki jautājumi, ko valstī risināt. Dzīvokļu ūdens skaitītāji būtībā ir katras mājas iekšējais jautājums, ko jau šobrīd var brīvi izlemt iedzīvotāju kopība.” 

Neapmierinātība un arī gaidas saistībā ar Ekonomikas ministrijas izsludināto ūdens skaitītāju reformu valda namu apsaimniekošanas uzņēmumos. Namu apsaimniekošanas uzņēmuma  “House Manager” vadītājs Rolands Iesaliņš saka: “Mēs neatbalstām tādu risinājumu.” 

Bet SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) valdes loceklis Mārtiņš Paurs atzīst izmaiņu nepieciešamību. Vai pašreiz publiski izskanējušie varianti ir vienīgie pareizie, to gan rādīšot laiks un diskusijas starp nozares spēlētājiem un likumdevēju. “Skaidrs, ka PTAC pētījumā atklātie fakti par it kā verificētiem, taču ārkārtīgi neprecīziem vai pat salauztiem skaitītājiem ir graujoši. Tie parāda, ka jebkādi daudzdzīvokļu namu pārvaldnieku centieni atrast cēloņus neizskaidrojamiem ūdens zudumiem ir lemti neveiksmei jau pašā saknē un ir jāmeklē citi risinājumi,” piebilst M. Paurs.

“Cirks no Ekonomikas ministrijas”

“Tas ir tāds cirks no Ekonomikas ministrijas puses, turklāt diezgan nepārdomāts cirks,” vērtē SIA “OB Serviss” direktors Vladislavs Eidimts. Viņa vadītais uzņēmums ir izveidojis valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” (LATAK) akreditētu laboratoriju, kas līdz ar to ir tiesīga verificēt ūdens skaitītājus. Šādu laboratoriju skaits valstī ir skaitāms uz vienas rokas pirkstiem. Runājot par pārmetumiem laboratoriju lauciņā, viņš uzsver, ka Latvijā, piemēram, atšķirībā no Lietuvas trūkst vienotas metodikas ūdens skaitītāju pārbaudē. Tāpat viņš norāda uz šo jomu uzraugošo institūciju – PTAC un LATAK – atbildību.

Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas (LŪKUA) izpilddirektors Sandis Dejus rezumē, ka par EM ierosinātajām pārmaiņām vajadzīga ministrijas saruna ar nozarēm: “Šie noteikumu grozījumi ir izziņoti bez jebkādas diskusijas. Būtībā tas ir emocionāls, tehniski un ekonomiski nepamatots priekšlikums, kas rada lielu viļņošanos visās saistītajās nozarēs un rada dabisku pretestību esošajam piedāvājumam.” Asociācijas vērtējumā, ministrijas rosinātās izmaiņas nav balstītas situācijas izpētē, trūkst analīzes par reformas iespējamo ietekmi gan uz patērētāju, gan uz ēku apsaimniekotājiem un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem. S. Dejus: “Mēs arī neredzam, ka būtu mēģināts izprast, cik ilgā laikā praktiski dzīvē tādu skaitītāju nomaiņu varētu realizēt. Speciālistu skaits, kas ar savām rokām fiziski to var izdarīt, Latvijā ir absolūti nepietiekams. Līdz ar to šī procedūra varētu ievilkties, kamēr mēs uzliktu visos dzīvokļos skaitītājus, kas potenciāli kalpotu desmit gadus.”

Ietaupījums vai 

sadārdzinājums?

Pretēji EM solījumiem, ka tās piedāvātā ūdens skaitītāju reforma ļaus cilvēkiem ietaupīt, iesaistītajās nozarēs strādājošie prognozē gan ūdens tarifa pieaugumu, gan cenu lēcienu par skaitītāja uzstādīšanas pakalpojumu. Turklāt jārēķinās, ka jauni skaitītāji maksās dārgāk nekā lietotie un atkārtoti verificētie, kādus var izmantot pašlaik. 

“Kā mēdz teikt, ja kāds grib ielīst tavā kabatā, sakot, ka viņš grib ekonomēt, tas nozīmē, ka tev būs jāmaksā trīs reizes vairāk. Tā tas diemžēl izskatās arī šajā gadījumā,” spriež V. Eidimts. Ja grozījumi stāsies spēkā, “OB serviss” laboratorija pārskatīšot savu pakalpojumu cenrādi, jo fiziski vairs nebūšot iespēja darboties par tām pašām cenām. V. Eidimts: “Individuālo ūdens skaitītāju verifikācija pašlaik veido nozīmīgu daļu mūsu pakalpojumu klāstā. Ja tas tiek nogriezts, pieļauju, citi laboratorijas pakalpojumi sadārdzināsies pat piecas reizes.” 

Ņemot vērā, ka komerciālajiem ūdens skaitītājiem verifikācijas prasība netiek atcelta, piemēram, par viena mājas ievada skaitītāja pārbaudi laboratorijā var nākties maksāt 65 eiro tagadējo 10–15 eiro vietā. Ūdenssaimniecības uzņēmums šo izmaksu pieaugumu iekļautu tarifā gala patērētājam.

Namu apsaimniekošanas uzņēmuma īpašnieks R. Iesaliņš prognozē – tagad vienkāršais mehāniskais ūdens skaitītājs kopā ar darbu cilvēkam izmaksā 25–30 eiro, bet pēc reformas šī summa pakāpšoties virs 50 eiro. Tas nozīmē, ka vienai mājsaimniecībai ar četriem ūdens skaitītājiem tas varētu kopā izmaksāt virs 200 eiro (ar diviem ūdens skaitītājiem – virs 100 eiro). Tiesa, mājsaimniecībai ar šādu ieguldījumu būtu jārēķinās retāk – tikai reizi desmit gados, nevis ik pēc četriem gadiem, kā tas ir pašlaik. Iesaliņš vērtē, ka atteikšanās no skaitītāju verifikācijas reizi četros gados vēl vairāk saasinās ūdens patēriņa starpības problēmu, kad iedzīvotājiem jāpiemaksā par mājas kopējo ūdens patēriņu: “Šie grozījumi situāciju tikai pasliktinās, tāpēc ka tad process aizies pašplūsmā. Faktiski desmit gadus skaitītājus nevienam nevajadzēs apsekot. Līdz ar to, zinot arī negodprātīgo iedzīvotāju vēlmi meklēt dažādus “risinājumus”, noteikti būs ļoti daudz skaitītāju, kas desmit gadus vai nu griezīsies lēnāk, vai negriezīsies nemaz. Tad mēs faktiski uzticamies nevis skaitītājam, bet cilvēkam, kas to nolasa,” piebilst arī LŪKUA izpilddirektors S. Dejus. “Aizkraukles ūdens” valdes locekle G. Vectirāne: “Ir dzīvokļi, kur skaitītāji ir uzlikti, bet cilvēki tos nolasa, vadoties pēc sava noskaņojuma, un reālais patēriņš, par ko viņu vietā citi jau ir samaksājuši, atklājas pēc četriem gadiem. Ja tagad tas būs uz desmit gadiem, tad rēķiniet, cik ilgi šādi cilvēki dzīvos “zaļi”.”

Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors S. Dejus atzīmē, ka nozare negribētu, lai rodas situācija, kad par ūdens uzskaiti klienti maksā vairāk nekā par pašu ūdeni. Vienlaikus viņš informē, ka neatkarīgi no skaitītāju reformas tuvākajos gados ūdenssaimniecības tarifi strauji kāps: “Tas ir saistīts ar kopējo situāciju nozarē, kad tuvāko 15 gadu laikā ir jāinvestē aptuveni divi miljardi eiro. Mums vienkārši nav citu resursu kā tikai tarifi, jo Eiropas fondi šobrīd nav paredzēti šādiem mērķiem.”

Ko palīdz attālināti nolasāmie skaitītāji

Runājot par nākotnē noteikto prasību par attālināti nolasāmiem skaitītājiem karstajam ūdenim, “Aizkraukles ūdens” valdes pārstāve uzsver, ka jau pašreizējais regulējums neaizliedz mājām tos izmantot, iedzīvotāju kopībai par to vienojoties. “Mums ir mājas, kuras tos ir izvēlējušās. Tomēr ūdens patēriņa starpības problēmu tas neatrisina – tā saglabājas. Ja nama iedzīvotāji ir godīgi, attālināti nolasāmi skaitītāji ir bezjēdzīga naudas izsviešana, jo par to starpību viņi nesamaksā tik daudz, cik gala beigās būs jāmaksā par pašu attālināto rādītāju nolasīšanu,” piebilst G. Vectirāne.

Savukārt RNP pārstāvis M. Paurs spriež, ka viedo, attālināti nolasāmo skaitītāju risinājums būs labs daudzām mājām, kam ir lieli, neizskaidrojami ūdens zudumi: “Vienlaikus ir svarīgi saglabāt iespēju mājām lemt pašām par vēlmi un nepieciešamību šādu sistēmu uzstādīt. Ja ūdens zudumu jau šobrīd nav un esošā sistēma ir ērta, godīgi un taisnīgi sadala izmaksas par ūdeni dzīvokļu īpašnieku starpā, tad to mainīt nav nepieciešams.”

M. Paurs atsaucas uz Viļņas ūdenssaimniecības uzņēmuma pieredzi, dzīvokļos uzstādot attālināti nolasāmus ultraskaņas skaitītājus. Tā vidējos ūdens zudumus esot izdevies samazināt no teju 20% (kas ir līdzīgi kā šobrīd Rīgā) līdz pat 3%. “Rīgas gadījumā tas nozīmētu dzīvokļa vidējā ikmēneša rēķina samazinājumu par gandrīz trīs eiro, mājās ar lielākiem zudumiem – pat būtiski vairāk. No otras puses, rēķins palielināsies tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas apzināti vai neapzināti ir izmantojuši neprecīzus vai salauztus skaitītājus vai pat ietekmējuši to rādījumus – šāda iespēja vairs nepastāvēs.”

Guntis Ščerbinskis

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikāciju saturu atbild “Latvijas Avīze”.