Laura Felša
Atsaucoties uz publikāciju “Kas sagaida ģimenes ārstu prakses laukos”, uzrunājām sarunai topošo mediķi alūksnieti Lauru Sabīni Taurmani, kura cita starpā vērtē medicīnas sistēmu Latvijā un to, kādēļ jaunie mediķi neizvēlas darbu reģionos.
Kopš 2011. gada Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju saņēmuši 56 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes pamatstudiju studenti, starp kuriem arī alūksniete Laura Sabīne Taurmane. Kā saka pati jauniete – šī stipendija ir kā spārni, kas studiju laikā tiek iedoti medicīnas studentam, lai paceltos vēl augstāk savās zināšanās un iespējās.
Vienlaikus divās programmās
Laura dzimusi Valmierā, bet augusi un skolas gadus aizvadījusi Alūksnē. Viņai uz priekšu virzīties palīdzējis tieši malēnieša spīts un mūspuses cilvēka dzīves ziņa un gars. Laika gaitā gan esot zaudējusi šīs puses raksturīgo izloksni.
Laura sauc sevi par patrioti. “Manī ir ļoti spēcīgs latviskais kodols, pat slimnīcā, ejot pie pacientiem, vienmēr pie baltā virsvalka man ir piesprausta sarkanbaltsarkana sudraba piespraude,” stāsta medicīnas studente, kura studē Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) paralēli divās pilna laika klātienes studiju programmās. “Esmu 5. studiju gadā Medicīnas fakultātē studiju programmā “Medicīna” un 2. studiju gadā Zobārstniecības fakultātē studiju programmā “Zobārstniecība”. Esmu izvēlējusies profesiju, kurā vajadzīgs kā ārsta, tā zobārsta grāds,” viņa skaidro un atzīst, ka studijas apvienot nav viegli. “Latvijā nav daudz tādu studentu, kas šīs abas programmas ir studējuši paralēli, vēl jo mazāk tieši sieviešu, kas droši vien saistīts ar slodzi, ko tas prasa,” saka Laura.
Viss notiek tā, kā tam jānotiek
Pirmā interese par medicīnu parādījusies jau agrā bērnībā, augot pie vecvecākiem. “Ļoti daudz savas bērnības spilgtāko brīžu esmu aizvadījusi pie omītes un opja Mārkalnes pagasta “Lāčplēšos” – mierpilnā lauku vidē meža ielokā kopā ar dabu un dzīvniekiem. Vēl tagad atceros, cik ļoti iemīļota spēle mums trijiem bija daktera prakse,” viņa stāsta un spilgti atceras vecvecāku dāvanu – ārsta rotaļu komplektu, kurā bijis viss nepieciešamais.
Nopietnāka interese par medicīnu sākusies pamatskolā, kad parādījās tādi mācību priekšmeti kā bioloģija un ķīmija. “Būtu melots, ka neizskatīju arī citus variantus turpmākajam profesionālajam ceļam. Īpaši laikā, kad mācījos Alūksnes mākslas skolā, apdomāju arī daudz radošākas profesijas, kas pavisam nav saistītas ar veselības jomu. Vienmēr esmu bijusi sava ceļa meklētāja, kam patīk izaicinājumi, un par labu manai izvēlei nostrādāja fakts, ka ģimenē neviens nav saistīts ar darbu veselības aprūpē. Tas šķita kaut kas nepazīstams, mazliet biedējošs, bet tajā pašā laikā arī aizraujošs,” saka Laura. Pēc Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas absolvēšanas kārotajā budžeta vietā RSU Zobārstniecības studiju programmā netika, jo konkurss togad bija lielākais vēsturē. “Protams, ka pārdzīvoju, bet zināju, ka ārste gribu būt jebkurā gadījumā, tāpēc iestājos Medicīnas fakultātē, kur tiku budžeta grupā. Atceros, ka pēc iestāšanās konkursa neveiksmes mana ķīmijas skolotāja Inese Ločmele uzrakstīja, lai atceros mūžīgi šos vārdus – “viss notiek tā, kā tam jānotiek”. Tagad uz to atskatoties, jāsaka, ka tā arī ir. Esmu ļoti pateicīga tam, ka viss notika tieši tā, kā tas notika,” atzīst alūksniete.
Iespaidīgs zinātnes projekts
Šobrīd Laura ir projekta vadītāja RSU International Student Conference “Health and Social Sciences” 2025 (Starptautiskā studentu konference “Veselības un sociālās zinātnes”). “Tas ir universitātes Studējošo pašpārvaldes organizēts pasākums, kas jau ilgstoši tiek dēvēts par lielāko studentu organizēto konferenci Baltijā un Ziemeļeiropā. Šī ir iespēja kā veselības aprūpes, tā arī sociālo zinātņu studējošajiem prezentēt savus pētījumus, uzstājoties ar mutiskajām prezentācijām vai stenda referātiem. Konference ir iespēja studentiem ne tikai prezentēt savus atklājumus, bet arī praktiski piedalīties daudzās darbnīcās, ekskursijās un klausīties ārvalstu un vietējo ārstu, zinātnieku un nozaru profesionāļu vieslekcijas,” viņa stāsta un piebilst, ka paralēli studijām darbojas arī pašpārvaldē – šīs vasaras sākumā viņa tika ievēlēta par šī lielā zinātnes pasākuma projekta vadītāju. “Tas lielākoties bija, pateicoties aizvadītā gada aktīvajai iesaistei zinātnē un pavasarī saņemtajam Latvijas Studentu apvienības apbalvojumam “Gada students 2023”. Konference notiks 2025. gada 24. un 25. martā augstskolas starptautiskās zinātnes nedēļas (Research week) ietvaros. Bez šaubām varu teikt, ka tas ir lielākais solis, ko jebkad esmu spērusi, jo ikdienā vadīt komandu, kuru veido vairāk nekā 40 dažādu studiju programmu studenti, nav joka lieta,” pastāsta Laura. Viņa uzsver, ka šajā projektā nav viena, ir liela organizatoru komanda, tajā skaitā viņas asistente Kristīne Berķe. “Mums ir arī lieliska draudzība, jo abas esam no šīs puses, – Kristīne ir no Vecstāmerienas. Medicīnas studijas no cilvēka prasa ļoti daudz, tāpēc draugiem šajā ceļā ir svarīga nozīme,” viņa uzsver.
Svarīgi gatavoties eksāmeniem
Tiem, kuri vēlas savu dzīvi saistīt ar medicīnu, Laura iesaka to rūpīgi izvērtēt. “Galvenais, neskriet līdzi studiju tendencēm vai vecāku gribai. Svarīgi jau skolas laikā izkopt sevī pašpārliecību un prasmi plānot savu laiku, jo studiju ceļš nebūs viegls,” iesaka alūksniete. Medicīnas nozare pieprasa drosmi un uzcītību. “Neviens neko neiedos rokās, pašam jācīnās par sevi katru dienu. Vidusskolas periodā ļoti svarīgi ir nopietni gatavoties centralizētajiem eksāmeniem, piedalīties mācību priekšmetu olimpiādēs, sevišķi bioloģijā un ķīmijā un veidot savu skolēnu zinātniski pētniecisko darbu dabaszinātņu, medicīnas vai veselības aprūpes sekcijā,” iesaka studente un uzsver, ka konkurss uz medicīnas vai zobārstniecības programmu ir ļoti liels, var nepietikt arī ar salīdzinoši augstiem procentiem eksāmenos. Vēl kāds svarīgs ieteikums no Lauras puses: pirms iestāšanās sazināties ar savas skolas absolventiem, kas studējuši vai vēl studē šajā studiju programmā. “Mēs esam ļoti atvērti jebkādiem jautā-
jumiem, arī tiem, kas saistīti ar pētniecisko darbu izstrādi. Visi esam bijuši kādreiz tieši tajā pašā punktā, tāpēc nekautrējieties uzmeklēt mūs sociālajos tīklos, uzrakstīt un pajautāt,” aicina Laura.
Tie alūksnieši, kuri iestājas Medicīnas fakultātē, cenšas viens otru pieskatīt. “Priecājamies par otra sasniegumiem studijās, kā arī sveicam viens otru ar šo lielo notikumu dzīvē
– ārsta grāda iegūšanu. Kad uzsāku studijas, sazinājos ar savas skolas absolventu, tagad jau ārstu – Ernestu Medni. Viņš bija mans studiju mentors sākumposmā, kad viss šķita svešs un biedējošs. Esmu ļoti pateicīga novadniekam par palīdzību toreiz,” uzsver medicīnas studente.
Runājot par novadniekiem, Laura neslēpj prieku arī par Reini Riekstiņu, kurš tagad ir sertificēts urologs un arī saņēma Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju.
Trešo gadu saņem stipendiju
Jau kopš pirmā studiju semestra studente regulāri saņēmusi valsts stipendiju, jo uzrādīja vienus no labākajiem studiju rezultātiem savā kursā. “Vienmēr vēlējos iegūt Vītolu fondā administrētu stipendiju. Kad ieguvu vidējo izglītību, bet neieguvu nevienu no tām, ļoti ilgi dzīvoju pašpārmetumos, ka neesmu bijusi pietiekoši laba, lai iegūtu stipendiju,” atceras Laura. “Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendijai medicīnā” pirmreizēji pieteikusies 2022. gada pavasarī kā Medicīnas fakultātes 2. studiju gada studente. “Pēc visām konkursa atlases kārtām un intervijas, izlasot atbildi no fonda, ka esmu apstiprināta kā stipendiāte, no prieka apraudājos, jo šo stipendiju saņem tikai paši labākie medicīnas studenti Latvijā,” pozitīvās atmiņās dalās medicīnas studente. Tas nebija tikai finansiāli svarīgs atspēriena punkts – atgūta arī ticība savām spējām, jo bija laiks, kad tādas vienkārši nebija. Šis ir jau trešais gads pēc kārtas, kad Laura saņem šo stipendiju, ar ko tiešām lepojas.
Vēlme stažēties ārzemēs
Laura plāno turpināt studijas doktorantūrā un pēc Zobārstniecības fakultātes absolvēšanas arī rezidentūrā, kur bāzes mācību vieta būs Stomatoloģijas institūts un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca. “Nākotnē vēlos praktisko darbu klīnikā savienot ar akadēmisko darbu. Mums ļoti pietrūkst pamatstudiju posmā aizrautīga un augsti kvalificēta mācībspēka. Vēlos mācīt topošos ārstus vai zobārstus, kā arī darboties zinātnē un stažēties ārzemēs, lai iegūtās zināšanas atvestu uz Latviju,” apņēmības pilna ir Laura. Ja tas būs savienojams ar akadēmisko un zinātnisko darbu, Laura nākotnē varētu pieņemt pacientus arī Alūksnē. “Vairāk tomēr esmu lielo pilsētu cilvēks, mani uzlādē dinamiskā lielpilsētas vide un cilvēki, arī plašais kultūras pasākumu piedāvājums. To gan pati es sapratu, tikai dzīvojot Rīgā, jo pirms studijām vairāk sevi asociēju kā lauku cilvēku, bet tas bija tāpēc, ka vienkārši nebiju dzīvojusi citur,” vērtē alūksniete.
Jāmotivē atgriezties
Uz jautājumu, kāpēc tik maz jauno speciālistu atgriežas Alūksnē, Laura uzsver, ka ārstu skaits Latvijā vispār ir viens no zemākajiem Eiropā, un ārstu trūkst ne tikai reģionos, bet arī lielajās universitāšu slimnīcās. “Jaunais ārsts savās pamatstudijās Rīgā aizvada sešus gadus. Pēc tam tikai ir rezidentūras apmācība, kas vidēji ilgst četrus līdz sešus gadus. Bieži vien jau pamatstudiju laikā tiek dibinātas ģimenes, līdz ar to pārcelšanās jautājums ārpus Rīgas vairs nav viennozīmīgs,” viņa secina. Jāņem vērā tas, ka jaunie ārsti joprojām nestrādā tikai vienā darba vietā, lielā daļā gadījumu ārsti strādā vairākās slimnīcās, arī privātajā sektorā, kas ir saistīts ar atalgojumu. “Šajā ziņā joprojām atpaliekam ne tikai Eiropas līmenī, bet arī no savām kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Domājot par jauno ārstu piesaisti, jādomā plašāk, ir jāmotivē atgriezties ne tikai jaunos speciālistus, bet ģimenes,” uzsver medicīnas studente.
Reizām kļūst par dakteri Klaunu
Laura iesaistījusies arī biedrībā “Dr. Klauns”. “Drīzumā pievienošos profesionālu medicīnas klaunu saimei, jo šobrīd izeju daudzpakāpju apmācības procesu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Pirmos studiju gadus strādāju šajā slimnīcā vairākās nodaļās, tajā skaitā arī hematoonkoloģijā,” pastāsta alūksniete. Dežūras laikos no malas novērojusi dakteru klaunu darbu, un viņai ļoti iepatikās tas, kā, piemēram, viņi no ķīmijas nomocīta bērniņa spēj radīt smaidu un ticību sev. “Medicīnas klaunādes pozitīvā ietekme ir zinātniski pierādīta, nerunājot par to, ka daktera klauna klātbūtnē jebkura procedūra un medicīniskā manipulācija ir daudz vieglāk pārdzīvojama. Kad uzlieku sarkano degunu, es it kā pārslēdzos citā frekvencē, kas man kā topošajam ārstam ļoti daudz iemāca,” stāsta topošā ārste un uzsver, ka tas ir viņas iekšējais aicinājums. Lai apgūtu medicīnas klaunādes metodi, tas prasa ļoti daudz brīvā laika.
Nezaudēt cilvēcību
Runājot par medicīnas sistēmu kopumā, Laura visvairāk problēmas redz rezidentūras konkursa noteikumos. “Lai gan ir pozitīvi, ka tiek mudināts rakstīt zinātniskos rakstus, tas rada lielu spiedienu uz studentiem. Manuprāt, tas liek veidot “mākslīgu” zinātni – students veido rakstu, jo tas ir kā punkts darāmo darbu sarakstā. Tomēr jāsaprot, ka zinātnei medicīnā ir jābūt vairāk kā vaļaspriekam studijās, kas ļauj paplašināt redzesloku sev un apkārtējiem, tam jānāk no sirds, nevis piespiedu kārtā,” uzsver alūksniete. Viņasprāt, valstī noteiktā “punktu” sistēma rada nevajadzīgu konkurenci starp uz vienu rezidentūras programmu kandidējošiem studentiem. Jau studiju laikā cilvēki redz savus kursabiedrus kā konkurentus, aizmirstot, ka viņi cits citam ir topošie kolēģi, ar kuriem diendienā būs jāveido veiksmīga sadarbība savā un, pats galvenais, pacientu labā. “Šāda cīņa par vietu rezidentūrā pamazām liek topošajam ārstam zaudēt cilvēcību, kas ir galvenā pamatīpašība, kas nošķir labu ārstu no vienkārši ārsta. Lai šo spiedienu mazinātu, nepieciešams nodrošināt vairāk studiju vietu attiecīgajās nozarēs,” uzskata medicīnas studente.
Maza saujiņa ezera krastā
Lielākās vērtības dzīvē Laurai ir izglītība, veselība, tēvzemes mīlestība, ģimene. “Bez izglītības un labas veselības cilvēks nevar tikt uz priekšu nevienā sfērā, un tikai ar šiem diviem lielumiem var pretendēt uz savas dzīves labākās versijas sasniegšanu. Ja nav viena vai otra, tad galā rezultāta nebūs,” viņa pauž pārliecību. Laurai ir 11 gadus jaunāka māsa, kura šobrīd aktīvi aizvada savu skolas laiku Alūksnē. “Daudz runājam par to, kāpēc vispār ir jāmācās un kāda tam ir vērtība. Ceru, ka ar savu piemēru man izdosies mazajai māsai parādīt to, cik vērtīga ir izglītība un tiekšanās pēc tās,” cer Laura un citē Borisu Teterevu: “Izglītība ir visa labā pamats.” Sarunas noslēgumā Laura Alūksnes novada iedzīvotājiem vēl saglabāt savu autentiskumu un lepoties ar šo vietu. “Mēs vien tāda maza saujiņa esam ezera krastā. Tieši tāpēc jābūt nelokāmiem un gudriem, lai pie mums brauktu kā jaunie ārsti, tā jaunie pedagogi un citi speciālisti. Kamēr būs konkurētspējīga izglītība pamatskolas un vidusskolas posmā, pieejama veselības aprūpe, tikmēr viss būs kārtībā. Turpiniet radīt, mācīties un saglabājiet nelokāmo malēniešu mugurkaulu jautājumos, kas skar novada nākotni,” vēl medicīnas studente.
Reklāma