Kur turpmāk Alūksnē būs tirgus laukums?

Pēdējos pārdesmit gadus Alūksnes tirgus laukumā, Latgales ielā 3b, sastopama Tamāra Biezbārde, kuru alūksnieši noteikti būs ievērojuši ik dienu tirgojamies ar dārzeņiem, augļiem, slotām, sulām, vilnas zeķītēm un citu. Arī trešdien, 23. oktobrī, Tamāra ar savu piedāvājumu bija tur. Kad viņu uzrunāju, 76 gadus vecā sieviņa klāsta savu sāpi, stāstot, ka drīzumā te vairs tirgus laukuma nebūs. “Kur turpmāk pārdot saražoto produkciju? Tas ir mans dzīvesveids, jo ar tirgošanos nodarbojos jau 46 gadus,” saka viņa. Tikmēr jau pienākusi arī kāda pircēja ar visu ģimeni. Elīna Cīrule (no labās) ir alūksniete, ikdienā dzīvo Rīgā, tomēr mēdz būt arī Alūksnē un labprāt iepērkas tirgū. “Bērnam nepieciešami dārzeņi, tādēļ izmantoju izdevību nopirkt kādu kabacīti, burkāniņu vai ko citu tieši tirgū,” saka viņa. Kur turpmāk būs tirgus laukums Alūksnē?

T. Biezbārde dzīvo astoņu kilometru attālumā no pilsētas kopā ar vīru un dēlu, kuri abi ir invalīdi. “Mums ir sava piemājas zeme, kurā audzējam dārzeņus, gatavojam no tiem produktus, ziemā adu zeķes un braucu to visu pārdot Alūksnes tirgus laukumā. Tas man ir dzīves dzinulis, mans dzīvesveids, jo pensijas ir mazas un tirgošanās ir arī papildu ienākums. Visās pilsētās Latvijā tirgu uzņēmēji organizē uz pašvaldības zemes pašā pilsētas centrā, bet Alūksnes pilsētas dome to savulaik iznomāja, tad pārdeva uzņēmējam. Tagad uzņēmējs lūdzis pašvaldībai atcelt laukumam tirgus statusu. Vai tas nozīmē, ka tirgus tur vairs nebūs? Kur mēs turpmāk tirgosimies, kur īpaši pavasarī pārdosim stādus, ziedus, bet rudenī izaudzēto?” prāto T. Biezbārde.

Visdārgākais tirgus Latvijā

T. Biezbārde uzskata, ka uzņēmējs, kas ir SIA “KR5”, apzināti centies tirgotājus no tirgus laukuma jau laicīgi “atbaidīt”, ievērojami paceļot samaksu par tirgošanās vietu. Kādu brīdi viņa ar saviem produktiem bija iekārtojusies uz tirgus galda pie tautā sauktās mazās “Maximas” ieejas durvīm. “Galdu un solu likvidēja, lai gan, es uzskatu, ka tur bija laba vieta, kur piesēst vecajiem cilvēkiem, lai atpūstos pēc veikala apmeklējuma,” saka viņa. Tad T. Biezbārde pārcēlusies uz tirgus laukumu. “Savulaik dzīvoju Bēnē, Dobeles novadā, un braucu uz tirgu Rīgā, devos tirgoties arī uz Lietuvu, tādēļ varu novērtēt, ka Alūksnē ir visdārgākās tirgus nodevas Latvijā. Tirdzniecības vieta vienam tirgotājam darbdienās maksā 10 eiro, bet piektdienās un sestdienās 15 eiro. Šogad ik mēnesi par tirdzniecības vietu esmu samaksājusi vairāk kā 400 eiro. Salīdzinājumam – Rīgas Centrāltirgū vieta pie tirdzniecības galda maksā 6 eiro,” stāsta T. Biezbārde.

Lūdz atcelt tirgus laukuma statusu

T. Biezbārdes bažas par turpmāko tirgus laukuma likteni savā ziņā ir pamatotas. 3. oktobrī Alūksnes novada pašvaldības dome no SIA “KR5”, kuras valdes priekšsēdētāja, kā liecina “Lursoft” dati, ir Kristīne Švolmane, saņēmusi iesniegumu ar lūgumu laukumam Latgales ielā 3b atcelt tirgus statusu.

“Pašvaldībai nav privilēģiju šo tirgus laukuma statusu atcelt vai neatcelt, jo tirgus nodrošinājums nav pašvaldības funkcija. Ilggadējs tirgus statusa īpašnieks, uzņēmējs ir izteicis vēlēšanos atcelt tirgus statusu, un pašvaldībai nav tiesību viņam to atteikt, jo tirgus ir uzņēmējdarbības veids,” apspriežot saņemto iesniegumu pašvaldības domes Attīstības komitejas sēdē, teica komitejas vadītājs domes priekšsēdētāja vietnieks Druvis Tomsons. Viņš uzsvēra, ka ir sarūgtināts par līdzšinējā uzņēmēja
– tirgus īpašnieka – vēlmi laika gaitā no pienākuma piedāvāt tirgus funkciju “atkratīties”.

Saskaras ar nepatīkamām sekām

“Šis piemērs kārtējo reizi pierāda, ka tagad mums jāsaskaras ar sekām, ko radījuši savulaik izdotie Alūksnes pilsētas domes lēmumi. Viens no tiem noteica, ka pašvaldības zeme, uz kuras atradās tirgus, tiek atsavināta, pārdodot uzņēmējam. Šī ir tā laika pašvaldības domes pārstāvju, kuri tolaik šo lēmumu pieņēma, nolaidība. Man nav pieņemams, ka teritorijā, uz kuras līdz šim varēja tirgoties ikviens iedzīvotājs, vairs to nevarēs,” iesaistoties sarunā, teica pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers.

Viņš norādīja, ka pašvaldībai būs jālemj, kā turpmāk organizēt šo procesu. Vai tirgus notiks uz pašvaldības vai komersanta zemes, vēl nav zināms, bet pašvaldība aicinās pieteikties komersantus, kuri vēlas nodarboties ar tirgus procesa organizēšanu. “Diemžēl uzņēmējs tagad drīkst atteikties no pienākuma uz šīs zemes organizēt tirgu, lai gan viņš to varēja darīt jau gadus piecus vai sešus pēc īpašuma iegādes. Veidot tirgus vietas Alūksnē ir uzņēmēju privilēģija, un jau tagad paralēli šai vietai Latgales ielā 3b, kura ir ar oficiālo tirgus statusu, ir izveidojušās vairākas,” saka Dz. Adlers.

Meklēs iespējas

Deputāts Modris Lazdekalns norāda, ka pašvaldība šajā gadījumā ir sava veida ķīlnieki, taču distancēties no šī jautājuma nevajadzētu. “Lūkojoties vēsturē un arī mūsdienās tirgus laukumi visur Eiropā izveidoti pie rātsnamiem, vietvaras ēkām vai baznīcām. Arī Alūksnes novada pašvaldības ēka celta uz senā tirgus laukuma. Tas Alūksnē bijis arī pie luterāņu baznīcas. Ja uzņēmējs bez tirgus statusa turpinās izīrēt šīs vietas, tad jā, bet pašvaldībai tomēr jāmeklē zemes īpašums, ko izīrēt komersantiem tirgus organizēšanai,” norāda deputāts.

Arī pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis ir satraukts par radušos situāciju. Ko darīs mājražotāji, tirgotāji vai stādu audzētāji, kad nāks pavasaris un viņiem būs sava produkcija jārealizē? “Šis jautājums iedzīvotājiem ir ļoti svarīgs, viņi pieraduši pie šī tirgus laukuma. Pašvaldība savulaik izbūvēja arī stāvlaukumu, lai būtu ērta piebraukšana ar autotransportu. Mēs nedistancēsimies no šī jautājuma risināšanas, jo iedzīvotājiem neinteresē savstarpējie juridiskie jautājumi. Viņiem nepieciešama vieta, kur tirgot savu saražoto produkciju. To redzam arī pēc trešdienās Dārza ielā 8 kupli apmeklētā tirdziņa,” saka I. Berkulis.

Pašvaldība iestāsies par to, lai iedzīvotājiem arī turpmāk šādu iespēju radītu, īpaši pavasarī, kad ir stādu tirdzniecības laiks. Lēmumu par tirgus statusa atcelšanu laukumam nepieciešams vēl apstiprināt domes sēdē.

Nav pesimistiski noskaņota

Tomēr SIA “KR 5” valdes priekšsēdētāja Kristīne Švolmane nav tik pesimistiski noskaņota. Viņa apstiprina, ka lūgums zemes gabalam atcelt tirgus statusu ir iesniegts pašvaldībā, tomēr tas nenozīmē, ka tirgus laukuma Alūksnē vairs nebūs. “Mūsu uzņēmums ar šo uzņēmējdarbības formu gan vairs nenodarbosies, bet laukumu izīrēsim citam uzņēmējam. Kā viņš organizēs savu darbību tur, redzēsim, kad viņš sāks strādāt. Par to savus sadarbības partnerus viņš informēs,” saka K. Švolmane.

Zemei bija noteikts tirgus statuss
AIVA EGLE, novada pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja:
“Tirgus ir tirdzniecības forma, tas nav zemes lietošanas mērķis. Atšķirībā no ielu vai izbraukuma tirdzniecības, katrs tirgotājs pēc atļaujas tirgoties tirgus laukumā nenāk uz pašvaldību, bet vēršas pie tirgus organizētāja. Ministru kabineta (MK) 440. noteikumi nosaka prasības tirgum, tādēļ pašvaldība nekādas papildu prasības vai pienākumus neizvirza. Jebkura persona ir tiesīga ierosināt, ka tā vēlas organizēt tirdzniecību tirgus formā. Pēc MK noteikumiem viņai ir jāsaņem vienīgi saskaņojums ar pašvaldību. Savulaik pašvaldības dome ar savu lēmumu īpašumam Latgales ielā ir nevis saskaņojusi tirgus darbību, bet zemei noteikusi tirgus statusu, tādēļ šobrīd jāpieņem lēmums par tirgus statusa atcelšanu. Citā variantā pašvaldības domei par to vispār nebūtu nepieciešams domes lēmums.”