Iedzīvotāju padomes – formalitāte vai solis pretim uzticībai

Vairākos Latvijas novados jau pieņemts pašvaldības nolikums par iedzīvotāju padomju izveidošanu, tās jau pulcējušās pirmajās sapulcēs. Alūksnes novadā domes deputāti jūnijā vēl tikai apsprieda jautājumu par nolikuma izdošanu un, lai arī deputātu un iedzīvotāju viedokļi šajā jautājumā ir krasi atšķirīgi, jūnija pēdējā domes sēdē izstrādāto nolikuma projektu pieņēma. Tas paredz, ka novadā jāizveido viena iedzīvotāju padome 16 locekļu cilvēku sastāvā, pa vienam no katras teritoriālās vienības, kuri sarunās ar novada pašvaldību pārstāvētu visus novada pagastus un Alūksnes pilsētu.

Neizslēdz citas aktivitātes

Pašvaldības Centrālā administrācija, strādājot darba grupās, nonākusi pie secinājuma, ka efektīvākais modelis ir veidot vienu iedzīvotāju padomi, nosakot par tās darbības teritoriju visu novadu ar 16 pārstāvjiem. Šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka pašvaldība savā darbā Alūksnes novadu uztver kā vienotu organismu. “Kādam no padomes locekļiem pārstāvot divus vai trīs pagastus, būs pārstāvēti arī iedzīvotāji mazāk aktīvajos pagastos,” uzsver pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja Aiva Egle. Viņa norāda, ka iedzīvotāju padomes izveidošana neizslēdz pārējās pagastu un pilsētas iedzīvotāju aktivitātes, tāpat arī iedzīvotāju, domubiedru grupu sapulces, aptaujas, tikšanās un kopienu svētkus. “Padomes loceklis būs saikne starp teritoriālās vienības iedzīvotājiem un pašvaldību,” skaidro A. Egle.

Mazāks novads, mazāk padomju

“Izstrādājot nolikumu, pašvaldība cenšas “iet pretī” iedzīvotājiem, lai viņiem šis darbs būtu vienkāršāk īstenojams un padomes sāktu reāli darboties,” norāda domes priekšsēdētāja vietnieks Druvis Tomsons. Viņš uzskata, ka nelielo Alūksnes novadu nevar salīdzināt, piemēram, ar Smiltenes novadu, kurā padomes izveidotas katrā pagastā un pilsētā. “Pēc pieredzes zinu, ka cilvēki mūsu novadā nav pārlieku aktīvi, lai vajadzētu veidot vairākas padomes vai ar vienu cilvēku pārstāvētu katru pagastu. Ja pašreiz pieņemtais nolikums neattaisnos cerības, vēlāk varam to mainīt, palielinot padomju skaitu vai pārstāvniecību,” domā priekšsēdētāja vietnieks. Viņš atgādina, ka Alūksnes novads ir viens no mazākajiem valstī. Turklāt, administratīvi teritoriālās reformas laikā tas palika esošajās robežās. Iedzīvotāju padomes, viņaprāt, īpaši nepieciešamas novados, kuri apvienojās ar citiem, un teritorija ir pārāk liela, lai iespējamās problēmas un to risinājumus bez iedzīvotāju iesaistes objektīvi saskatītu novada centrā.

Atšķirīgi pagasti, atšķirīgas intereses

Par šo jautājumu domes komitejās un domes sēdē izvērtās plašas diskusijas, jo deputāti nebija vienisprātis ne par iedzīvotāju pārstāvniecību padomē, ne par padomju skaitu novadā un tās ilgtspējību. Deputāts Laimonis Sīpols uzskata, ka, “saliekot kopā” vienā grupā dažādu teritoriālo vienību pārstāvjus, tās darbības mehānisms būs ļoti smagnējs. “Piemēram, Liepnas, Veclaicenes un Zeltiņu iedzīvotāju intereses būs atšķirīgas. Šaubos, vai visas viņu paustās idejas un vēlmes nonāks līdz novada centram, līdz izpilddirektoram. Mans ieteikums ir veidot vairākas iedzīvotāju padomes mazākām teritoriālajām vienībām, piemēram, tām, kuras vieno kopīgas skolas vai ceļu tīkls, tātad – kopīgas intereses,” domā L. Sīpols.

Viņš uzskata, ka cilvēki ir ieinteresēti attīstīt vietu, kur viņi dzīvo. “Pašlaik pēc nolikuma projekta izriet, ka padomi plānots veidot tā, lai pašvaldībai ar to būtu vieglāk strādāt, nevis otrādi,” domā L. Sīpols. “Izveidojot vienu lielu padomi, iespējams, iestāsies stagnācija,” saka L. Sīpols.

Iedzīvotāji pašvaldībai neuzticas

Arī deputāte L. Langrate uzskata, ka pašlaik izveidotais nolikums rada formālu pieeju iedzīvotāju padomju nozīmībai kopējā sadarbībā. “Šaubos, vai cilvēks no Pededzes pagasta varēs pietiekami aizstāvēt ideju, kas ir interesanta Jaunlaicenē vai Veclaicenē, kaut arī nav tā, ka viena ir atbalstāma vairāk kā cita. Pašvaldība ir tā, kas uzklausīs iedzīvotājus, nevis izvirzīs mērķi,” saka L. Langrate. Viņa vērtē, ka iedzīvotāji pagastos pašlaik ne īpaši uzticas pašvaldībai, tādēļ nav aktīvi sava viedokļa paušanā. “Brīdī, kad vietējie iedzīvotāji noticēs pašvaldības vēlmei sadzirdēt viņu viedokli, viņi kļūs aktīvāki, bet tam nepieciešams laiks,” domā L. Langrate. Viņa uzskata, ka, iepazīstoties ar pašlaik izstrādāto nolikumu, radies iespaids, ka pašvaldības priekšstats par sabiedrības līdzdalību un iedzīvotāju iesaistīšanu pašvaldības darbā un novada dzīvē “klibo”. “Iepazīstoties ar citu novadu pieredzi iedzīvotāju padomju veidošanā, vērtēju, ka mums tā ir atšķirīga. Vai mums vajadzētu izcelties ar ne to labāko pieeju? Vai ar šiem noteikumiem mēs sasniegsim mērķi pašvaldības darbā iesaistīt iedzīvotājus visās teritoriālajās vienībās?” viņa pauž savu viedokli.

Grib plašāku diskusiju

Deputāts M. Lazdekalns norāda, ka, izlasot sagatavoto nolikumu, radies iespaids, ka minētais dokuments izveidots tikai “kā augstākstāvošs normatīvs, kas pašvaldībai jāpilda”. “Gatavojam vienkāršāku normatīvo aktu, lai paši varam vieglāk administrēt? Šobrīd nesadzirdu, kādi iespējamie iedzīvotāju padomju izveides modeļi pašvaldībā ir analizēti. Nevajadzētu pieņemt sasteigtu lēmumu par iedzīvotāju padomju izveidi, par šo jautājumu jāizvērš plašāka diskusija,” saka M. Lazdekalns. Viņam neskaidrs ir arī tas, kā plānots līdzsvarot novada attīstību, ja uzsvērts, ka ir aktīvie pagasti, kuri, pārstāvēti padomē, centīsies vispirms aizstāvēt savas intereses. Deputātam piekrita arī L. Langrate, izsakot priekšlikumu pašlaik apturēt nolikuma tālāku virzību un sagatavot tā noteikumu redakciju atbilstoši iedzīvotāju ieteikumiem.

Savukārt deputāts Jānis Skulte norādīja, ka nevajag jautājumu dramatizēt. “Novada pašvaldībā esam 15 deputāti. Iedzīvotāji nāk pie mums un izsaka savas vēlmes, kuras ikdienas darbā ņemam vērā. Kādēļ, veidojot iedzīvotāju padomes, vairākiem cilvēkiem jāpārstāv Liepnas pagasts tikai tādēļ, ka tur ir vairāk iedzīvotāju? Kādēļ šādā veidā Liepnai jādominē pār Kalncempjiem, kur iedzīvotāju nav tik daudz?” domā J. Skulte.

Konsultatīvs raksturs

Pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis skaidroja, ka padomju mērķis ir iedzīvotāju sasaiste ar novada pašvaldību. “Pagastos arī pašlaik ir dažādas sabiedriskās organizācijas, bet iedzīvotāju padomes tikai paplašinās sadarbību ar pašvaldību, uzklausot tās un aiznesot ideju uz novada centru. Padomei ir konsultatīvs raksturs, tādēļ pie tās atsevišķu jautājumu izlemšanā, kur būs svarīgs iedzīvotāju viedoklis, varēs vērsties arī pašvaldība. Uzskatu, ka jāveido viena iedzīvotāju padome, lai tā varētu darboties vienoti visā novadā. Mums novadā ir daudz biedrību, iedzīvotāju, kuri jau ikdienā vēršas novada pašvaldībā un izsaka savus priekšlikumus. Lai šī sabiedrības daļa vēl vairāk saliedētos, organizējam, piemēram, kopienu svētkus pagastos,” stāsta I. Berkulis.

Loma pārvērtēta

Juridiskās nodaļas vadītāja norādīja, ka šobrīd ir pārvērtēta iedzīvotāju padomes loma. “Padome ir konsultatīva institūcija, bet tās locekļi ir tie, kuri “atnes” līdz pašvaldībai to ziņu, ko ir svarīgi apspriest katrā pagastā vai pilsētā. Nav būtiski, vai to dara trīs cilvēki vai viens – galvenais ir komunikācija,” saka viņa un norāda, ka pašvaldība, izveidojot vienu padomi, vēlas izslēgt iedzīvotāju vēlmi prioritāri lemt par savām interesēm, bet raudzīties uz novadu kopumā.

Domes sēdē deputāti balsojot nolēma pieņemt nolikumu, kurā teikts, ka iedzīvotāju padomi veidos no 16 teritoriālo vienību iedzīvotājiem, bet padomes vēlēšanu ierosināšanai ir nepieciešama vismaz desmit attiecīgās teritoriālās vienības iedzīvotāju rakstveidā izteikta iniciatīva.

Jānis Strakša, Annas pagasta iedzīvotājs:

“Alūksnes novads, salīdzinot ar citiem mūsu valstī, ir neliels. Taču tas nenozīmē, ka jāveido tikai viena iedzīvotāju padome ar pārstāvniecību no katra pagasta un pilsētas. Nedomāju, ka, lemjot par kādu no jautājumiem, kas aktuāls Pededzes pagastā, tajā ieinteresēti būs, piemēram, ilzenieši, kuri dzīvo otrā novada galā. Katrs taču skatīsies, kā vispirms īstenot savas intereses. Ko padomei darīt šādā gadījumā? Sabiedrības interesēs jāpieņem stratēģiski pareizs lēmums, atbalstot iespējamo projektu vienā vai otrā vietā. Tādēļ uzskatu, ka padomes jāveido katrā pagastā. Turklāt, katrā no tām jābūt vairākiem cilvēkiem, kuri pārstāv dažādu iedzīvotāju grupu intereses. Kāds, kurš iestāsies par senioriem, cits par uzņēmējiem, vēl kāds vietējās inteliģences pārstāvis un arī jauniešu interešu paudējs padomē ir nepieciešams.

Pašvaldība norāda uz vienotu novada attīstību. Tad jāmaina arī pašreizējā situācija, kad visa nauda no pašvaldības nekustamā īpašuma pārdošanas nonāk kopējā budžetā. Daļa jāatstāj tajā pagastā, kurā esošais īpašums pārdots, lai pagastam būtu iespēja attīstīties. Laukos sen iecerētie projekti tā arī paliek neīstenoti, jo pašvaldība lielāko daļu naudas tērē it kā novada attīstībai, bet iegulda pilsētā.”