Gaujienas jaunās pils nākotne – vai tai atradīsies saimnieks?

Gaujienas jaunās pils liktenis jau vairākus gadus ir aktuāls jautājums vietējā kopienā. Vēsturiskā ēka, kas savulaik kalpojusi par skolu, pēdējos piecus gadus stāv tukša un neizmantota, raisot bažas par tās turpmāko saglabāšanu un attīstību. Smiltenes novada pašvaldības dome februāra domes sēdē nolēma pili atsavināt, nosakot gana stingrus nosacījumus, lai garantētu tās atjaunošanu un publisko pieejamību. Lai gan tiek gatavota īpašuma izsole, pašlaik nav skaidrs, vai atradīsies pircējs, kurš būs gatavs uzņemties pils atjaunošanu un ievērot pašvaldības izvirzītās prasības.

Gaujienas jaunās pils ēkas pārdošanas iemeslus un ar to saistītos nosacījumus domes sēdē skaidroja deputāts Otārs Putrālis, kuram ir saknes Gaujienā. “Šis jautājums ticis apspriests vairākkārt, un, lai labāk izprastu situāciju, sniegšu īsu pārskatu par notikušo. Pils ēka jau piecus gadus stāv tukša un neizmantota – iepriekš tajā atradās skola, kas tika pārcelta uz ēku “Gaismas”. Pārcelšanas iemesls bija plaisa skolas ēkā, ko izraisīja blakus esošās nogāzes stabilitātes pasliktināšanās,” sēdē skaidroja O. Putrālis. Viņaprāt, pašvaldība pils ēkā varētu veikt ieguldījumu, ja tā būtu nepieciešama kādu autonomo funkciju veikšanai. “Izglītības un kultūras vajadzībām jau atrastas piemērotākas telpas, tāpēc tika pieņemts lēmums par ēkas atsavināšanu. Ēka bez gādīga saimnieka un pielietojuma var aiziet bojā un nenes nekādu pienesumu vietējai ekonomikai. Paredzams, ka jaunais īpašnieks varētu attīstīt šeit jaunus pakalpojumus,” skaidroja deputāts.

Kas jau izdarīts?

“No muižas kompleksa zemes vienības pils ēka un Ledus pagrabs ir nodalīti kā atsevišķa 1,65 hektārus liela zemes vienība. Īpašums novērtēts – tā vērtība noteikta 141 000 eiro apmērā. Pašvaldība centās piesaistīt brokerus veiksmīgākai pārdošanai, taču tas neizdevās, tāpēc šobrīd tiek plānota izsole, lai saprastu potenciālo investoru interesi,” norādīja O. Putrālis. Ņemot vērā pils nozīmīgumu, pašvaldība ir izstrādājusi īpašus atsavināšanas nosacījumus, lai nodrošinātu ēkas saglabāšanu un attīstību. Jaunajam īpašniekam būs jāievēro arī konkrēti termiņi. Ēkai jāsaglabā publiska pieejamība, divu gadu laikā jāveic nogāzes stiprināšana, trīs gadu laikā jāatjauno fasāde, piecu gadu laikā jāinvestē vismaz viens miljons eiro. “Ja šie nosacījumi netiek izpildīti noteiktajā termiņā, pašvaldībai ir atpakaļpirkuma tiesības – tā ēku atpirks nevis par izsolīto cenu, bet par 100 000 eiro. Mērķis nav vienkārši atbrīvoties no pils par jebkuru cenu, bet nodrošināt tās saglabāšanu un attīstību. Ja pirmā izsole neizdodies, pašvaldība turpinās meklēt investorus un strādāt pie nākamajiem risinājumiem. Uzskatu, ka nebūtu lietderīgi turpināt otro, trešo izsoli, ja pirmā būs neveiksmīga,” norādīja O. Putrālis.

Pašiem naudas nav

Gaujienas un Trapenes pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Šepters norāda, ka uz šo jautājumu jāskatās reāli, – ne pašvaldībai, ne pagasta pārvaldei nav tādu finanšu resursu, lai ieguldītu miljonus pils ēkas uzturēšanā un atjaunošanā. “Ikdienas uzturēšanas izmaksas jau tagad ir ievērojamas, nemaz nerunājot par nopietniem renovācijas darbiem. Turklāt ēka šobrīd netiek izmantota pašvaldības funkcijām – tajā atrodas tikai skolas muzejs, bet pārējām telpām nav pielietojuma. Mēs nevaram atļauties uzturēt ēku, kas pati par sevi neko nedod atpakaļ,” saka J. Šepters. Gaujiena savu šarmu pils pārdošanas dēļ nezaudēs – tieši pretēji, tā iegūs jaunu saimnieku, kurš par ēku rūpēsies un nodrošinās tās publisku pieejamību, jo tādi būs pirkšanas noteikumi.

“Vai atradīsies pircējs? Tas jau ir cits jautājums. Iespējams, būs kāds mecenāts, kurš vēlēsies ieguldīt, taču jebkurā gadījumā pārdošana notiks tikai ar stingriem nosacījumiem. Pastāv noteikts laika rāmis, kurā jaunajam īpašniekam būs jāveic ieguldījumi, tāpēc nav pamata bažām, ka ēka tiks pamesta novārtā. Latvijā ir piemēri, kur muižas nopērk, pārdod tālāk un ilgstoši neiegulda līdzekļus, līdz tās kļūst par graustiem. Gaujienas gadījumā šāds scenārijs nav pieļaujams – ja noteiktajā termiņā netiek investēts, pašvaldība ēku atgūs,” saka pārvaldes vadītājs. Runājot par vietējo iedzīvotāju attieksmi pret pārdošanu, J. Šepters uzsver – pili var iegādāties ikviens. “Ja ir vēlme, var apvienoties un kopīgi sakrāt 141 000 eiro, lai to iegādātos. Nekas to neliedz. Bet, kad jautā, kāpēc tas nenotiek, atbilde vienmēr ir viena – nav naudas. Arī pašvaldībai tās nav. Gribēt ir viena lieta, bet finansiālā realitāte – pavisam cita. Jā, var diskutēt par to, ka pili nevajadzētu pārdot, taču tad nepieciešami konkrēti priekšlikumi – kas ar to tiks darīts un kā to finansēt. Ja ir idejas, tās jāliek galdā un jārīkojas!” saka J. Šepters.

Pārdomāts lēmums

Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Astrīda Harju stāsta, ka 2022. gadā Smiltenes novadā tika veikta kultūras mantojuma apsekošana, un jau toreiz tika pieņemts konceptuāls lēmums pili sagatavot atsavināšanai. Pirmais solis bija īpašuma sadalīšana, lai pārdotu tieši pils ēku, nevis visu muižas kompleksu. Izstrādāts arī nogāzes nostiprināšanas projekts, ko jaunajam saimniekam dos līdzi. Trīs gadu laikā pašvaldībai nav radusies pārliecība, ka ēkai būtu jāpaliek tās īpašumā. “Pašvaldībā arvien vairāk tiek domāts par racionālu resursu izmantošanu – ir samazinājies darbinieku skaits, optimizētas veicamās funkcijas, un arī iedzīvotāju skaits turpina sarukt. Mēs nesaskatām nevienu pašvaldības funkciju, kuru varētu attīstīt pilī. Tā ir liela ēka, kuras uzturēšanai un atjaunošanai nepieciešamas ievērojamas investīcijas,” saka A. Harju. Kādā brīdī vietējā kopiena bija aktivizējusies – pilī notika pasākumi, ekskursijas un svētku svinības. “Taču ar to ir par maz. Šādas aktivitātes ir vērtīgas, bet tās nespēj nodrošināt ēkas uzturēšanu,” atzīst A. Harju.

Vai cerība pārdot?

Vaicāta, vai izdosies pārdot vērienīgo īpašumu, A. Harju neslēpj – šobrīd cerības nav lielas. Konkrēts pircējs pašvaldībai pagaidām nav zināms. “Bija investors no Islandes, kurš izrādīja nopietnu interesi. Viņš rūpīgi iepazinās ar pili, apskatīja katru telpu klātienē un fiksēja visas problēmas. Ēku viņš vērtēja ar īsta saimnieka skatienu. Turklāt viņš vada lielu būvfirmu un jau pārvalda līdzīgas viesnīcas citviet. Jautājums tikai – vai mūsu izvirzītie nosacījumi būs viņam pieņemami,” stāsta A. Harju. Interesi izrādījis arī vēl kāds cits potenciālais pircējs, kurš gan vairāk saskatīja iespēju pili izmantot dažādiem projektiem, piemēram, filmēšanai, un, ja iespējams, piesaistīt finansējumu no fondiem. “Līdzīgi jau līdz šim darbojās arī vietējie iedzīvotāji,” piebilst A. Harju.

Viens no pašvaldības izvirzītajiem nosacījumiem ir nodrošināt ēkas publisko pieejamību. “Domē par to daudz diskutējām. Tas nenozīmē, ka pils durvīm jābūt atvērtām 24 stundas diennaktī un ka jebkurš var ienākt jebkurā laikā. Publiskā pieejamība var tikt organizēta ar noteiktām apmeklētāju stundām un ierobežotu piekļuvi – piemēram, privātās telpās nav obligāti jālaiž viesi. Pils var kalpot kā viesnīca vai darboties kāda cita veida radošās industrijas centrs,” skaidro A. Harju.