Budžeti apstiprināti bez vajadzības aizņemties

Pašvaldības visā Latvijā 2025. gada budžetu ir apstiprinājušas. “Nekur nav tādu problēmu, kā bija pirms gada, – neviena pašvaldība šogad apgrozāmajiem līdzekļiem nav ņēmusi aizņēmumu, kā pirms tam to regulāri darīja, piemēram, Valkas novada pašvaldība,” atklāj Latvijas Pašvaldību savienības valdes priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Viņš sarunā ar žurnālistiem norāda, ka pašvaldību rīcībā esošās finanses saistās arī ar pašvaldību izlīdzināšanas fonda līdzekļiem, un šogad finanšu izlīdzināšanas kārtība jāmaina.

Sasniegums stabilitātes ziņā

G. Kaminskis saka, ka pašvaldību budžeti ir sabalansēti un stabili. Pašvaldībās norāda, ka “ieslēgts” taupības režīms, bet tas ir pirmais gads, kad arī valsts sāk runāt par līdzekļu samazinājumu. “Brīdī, kad iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcija tika samazināta un pašvaldībām 80 % vietā palika tikai 75 % no ienākumiem, – tas bija ļoti smags lēmums. Pašvaldības funkcijas tajā pašā laikā nemazinājās, bet finanšu līdzekļu ziņā nebija viegli. Turklāt vairāku gadu garumā gan Ministru kabinets, gan Saeima pieņēma lēmumus, kas pašvaldībām uzlika papildu funkcijas, neparedzot tām finansējumu,” saka G. Kaminskis. No laika, kad notika nodokļu reforma, kas atstāja pietiekami lielu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, pagājušais gads bija pirmais, kad valsts pieņēma lēmumu kompensēt šo ietekmi. “Lai gan kopumā bija iedzīvotāju ienākuma samazinājums, bija vienošanās, ka proporcija palielināsies no 75 % uz 78 %, valstij atstājot 22 % no šīs naudas. Finansiālais ienākums nebija liels, bet vismaz stabilitātes ziņā tas bija sasniegums. Vienbrīd Finanšu ministrijā runāja, ka pašvaldībām jāatstāj tikai 30 % no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, pārējo kompensējot ar citiem mehānismiem, bet tas netika realizēts,” saka G. Kaminskis.

Dēvē par pašpalīdzības kasi

Pašvaldību rīcībā esošās finanses saistās arī ar pašvaldību izlīdzināšanas fonda līdzekļiem. G. Kaminskis norāda, ka šogad jāpārskata pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds. “Tas, par ko runājām jau pagājušajā gadā, bija tikai iespēja mainīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda kritērijus. Taču kritēriju maiņa nesniedz papildu līdzekļus nevienā no pozīcijām. Ja mainās finanšu izlīdzināšanas kārtība, beidzot arī valstij “jānāk” ar nopietnāku savu sadaļu, jo nevar būt situācija, ka Rīga šogad šajā fondā jau maksā 138 miljonus eiro. Tikai septiņas pašvaldības Latvijā ir maksātājas, pārējās ir saņēmējas,” atklāj Pašvaldību savienības priekšsēdētājs. Viņš atzīst, ka arī šīm septiņām pašvaldībām līdzekļi nav pietiekoši, lai nodrošinātu pašvaldībai obligāti veicamās funkcijas. “Es pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu pašlaik saucu par pašvaldību pašpalīdzības kasi, kur cits citam piespiedu kārtā piešķir šos līdzekļus. Ja valsts “atnāktu” ar savu daļu, gan Rīgai, gan Pierīgai paliktu vairāk finanšu līdzekļu. Tas skartu arī tās pašvaldības, kurām naudas nepieciešams vairāk, tajā skaitā pierobežas pašvaldības, kuras sarunu rezultātā jau divu gadu garumā saņem papildu finansējumu,” saka G. Kaminskis.

Jāmazina birokrātija

Pašvaldību savienības priekšsēdētājs strādā arī birokrātijas mazināšanas grupā, ko izveidoja ministru prezidente Evika Siliņa. “Jau pirms pieciem gadiem Pašvaldību savienības kongresā aicinājām mazināt valstī birokrātiju. Priecājos, ka beidzot tas ir sadzirdēts. Tomēr, ja šim faktam pienācīga uzmanība būtu pievērsta jau tolaik, domāju, ka arī iespējas naudas izlietošanā varbūt arī būtu citādākas,” saka G. Kaminskis. Viņš uzskata, ka, mazinot birokrātiju, būs iespēja arī palielināt darbinieku skaitu pašvaldībās. Pašlaik, pēc Ieņēmumu dienesta statistikas datiem, visās pašvaldībās darbinieku skaits bijis ar mīnuszīmi.

Pašvaldības uzkrājušas pieredzi

“Šis ir vēlēšanu gads, tādēļ aicināju Eiropas prokuroru nenākt klajā ar vecu informāciju un tādu, kas var ietekmēt pašvaldību vēlēšanas. Tas ir ļoti “jūtīgs” process, kurā vērtē gan administratīvo resursu izmantošanu, gan dažādu problēmjautājumu risināšanu pašvaldībās. Tāpat nevar publiskot informāciju, kurai nav apstiprinājuma, bet ir tikai aizdomas, kas atstāj ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem. Šajā sakarā, sadarbojoties ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, jau esam pašvaldībām snieguši informatīvi izglītojošu pasākumu un plānojam vēl vienu, lai priekšvēlēšanu laikā izbēgtu no nepatīkamiem pārsteigumiem,” saka G. Kaminskis.

Priekšsēdētājs arī atklāja, ka Pašvaldību savienība meklē iespējami labākos variantus, lai iedzīvotājiem nodrošinātu civilo aizsardzību. “Šajā nolūkā jau pirms trīs gadiem rīkojām pašvaldību darbinieku sapulces, kopš tā laika notikušas jau četras šāda veida sanāksmes. Pašvaldības ir uzkrājušas pieredzi, klausoties gan Ukrainas stāstos, kā kara apstākļos ir uzlabota iedzīvotāju drošība, mācāmies un ņemam vērā to, ko izstrādā speciālisti ministrijās, lai iedzīvotāji maksimāli būtu drošībā,” saka G. Kaminskis.