Alūksnē parakstās vilku skaita ierobežošanai

Janvārī laikrakstā publicējām rakstu “Vilki uzbrūk arvien biežāk”, kas sabiedrībā izraisīja lielu ažiotāžu. Arī citviet Latvijā iedzīvotāji ziņoja par vilku klātbūtni un uzbrukumiem. Pagājušajā nedēļā Alūksnē varēja parakstīt trīs novadu – Alūksnes, Gulbenes un Balvu – kopēju vēstuli par nepieciešamību ierobežot vilku skaitu.

Vēstuli tālāk nogādās Latvijas Republikas Ministru kabinetam, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Saeimas tautsaimniecības komitejai, Zemkopības ministrijas Meža departamentam, Valsts meža dienestam, Mednieku asociācijai.

Alūksnē parakstu vākšanas iniciatīvu organizēja alūksnietis Dzintars Salaks, kura paša aitu saimniecība cietusi no vilku uzbrukumiem. “Regulāri notiek vilku uzbrukumi, un šo dzīvnieku uzvedība ir kļuvusi nekontrolējama. Vilki apdraud gan mājdzīvniekus, gan savvaļas dzīvniekus, īpaši aitu ganāmpulkus, mājas suņus un meža pārnadžus. Šie incidenti rada nopietnus ekonomiskos un emocionālos zaudējumus vietējiem iedzīvotājiem,” stāsta alūksnietis Dzintars Salaks. 2022. gadā Valsts meža dienests Alūksnes, Balvu, Gulbenes novados reģistrējis 10 vilku uzbrukumus, 2023. gadā – 25, 2024. gadā – 26. Patiesais vilku uzbrukumu skaits varētu būt lielāks, jo daļa iedzīvotāju par to neziņo Valsts meža dienestam. Kā akcentēts vēstulē –
vilki apdraud ne tikai mājlopus, bet arī iebrūk privātīpašumos, padarot apdraudētu māju īpašnieku drošības sajūtu. Māju suņu bojāeja ir kļuvusi par ikdienu. Tāpat arī apdraudēta savvaļas dzīvnieku populācija, jo vilki intensīvi medī pārnadžus mežā, tādējādi izjaucot dabisko līdzsvaru.

Piedāvā risinājumu

“Ņemot vērā pašreizējos ierobežojumus vilku medību kvotām, mēs esam nobažījušies par turpmāko situācijas attīstību. Pieaugot vilku populācijai, mēs aicinām veikt šādas darbības – pārskatīt un grozīt esošo vilku aizsardzības plānu – jāpalielina atļauto nomedījamo vilku kvota, lai atjaunotu līdzsvaru starp plēsējiem un pārējo faunu. Kompensēt saimniecībām nodarītos zaudējumus – vilku uzbrukumu radītās sekas jāatzīst par dabas izraisītiem zaudējumiem un jāievieš kompensāciju mehānismi. Ieviešot “vilku nodokli” – veidojot atbalsta fondu no tiem, kas atbalsta plēsēju populāciju saglabāšanu, lai segtu radītos zaudējumus un nodrošinātu līdzsvaru starp interesēm,” vēstulē pausto akcentē Dz. Salaks.

Vai visur vienādi?

Vēstulē ierosināts – teritorijās, kur vilku populācija ir lielāka, medību limits varētu pārsniegt 300 vilkus sezonā (balstoties uz mednieku iesniegtajiem datiem). Savukārt teritorijās, kur pēdējo deviņu gadu laikā saskaņā ar pētījuma datiem nav nomedīts neviens vilks, limits nebūtu jāpiemēro. Vienādi likumi nevar tikt attiecināti uz visu Latvijas teritoriju, jo sugu populācija dažādos reģionos atšķiras. Pieaugot vilku skaitam, proporcionāli palielinās arī vilku uzbrukumu skaits. Tādēļ vēstulē ierosināts Latvijā katrā virsmežniecībā un mežniecībā noteikt atļauto nomedījamo vilku skaitu.