Alūksnē diskutē par izglītības attīstību

Alūksnes svētku nedēļā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā (AVĢ) norisinājās nebijis pasākums – pirmo reizi notika “Skolu līderu un skolotāju atbalsta un izaugsmes konference”, kurā piedalījās pedagogi no visas Latvijas. Konferences mērķis – atbalstīt pedagogus un skolu vadītājus, dalīties ar pieredzi un zināšanām, kā arī sniegt motivāciju un iedvesmu pirms jaunā mācību gada. Konferenci rīkoja Neatkarīgā izglītības biedrība sadarbībā ar AVĢ.

Kā, uzrunājot konferences apmeklētājus, teica AVĢ direktore Uva Grencione – Lapseniete, – tas ir liels gods un gandarījums, ka šādu konferenci var noorganizēt Alūksnē un ģimnāzijā. Viņa uzsvēra, ka šīs divas dienas ir iedvesma un atbalsts pedagogiem, lai nākamais mācību gads būtu vēl veiksmīgāks.

Ietekmē iedzīvotāju skaits

Konferencē klātesošos uzrunāja Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis. Viņš akcentēja, cik svarīgas ir šādas tikšanās, kad ir iespēja klausīties profesionāļu lekcijas, gūt jaunu pieredzi. I. Berkulis visus iepazīstināja ar Alūksnes novada skolu tīklu. “Izglītības galvenais mērķis ir ilgtspējība, izaugsme un kvalitāte. Par izglītības sistēmas nodrošinājumu Alūksnes novadā 2021./2022. gadā veica rūpīgu analīzi un situācijas novērtējumu. Kā zināms, Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās. Tāda ir realitāte. Alūksnes novadā salīdzinoši ar 2009. gadu ir būtiski krities iedzīvotāju skaits – par 45 procentiem, un tas ietekmē arī izglītības organizācijas procesus,” informēja izpilddirektors. Viņš pastāstīja, ka pirms skolu reformas pedagogi pārsvarā strādāja nepilnas likmes. “Pašvaldība izvirzīja mērķi – 12 bērni uz vienu skolotāju, lai pedagogs varētu strādāt pilnu likmi, nodrošinot bērniem kvalitatīvu izglītību. Skolu platība bija daudz par lielu esošajam skolēnu skaitam,” par veiktajām reformām stāstīja I. Berkulis.

Viņš apmeklētājiem pastāstīja, ka 2022. gada 5. aprīlī pašvaldība pieņēma lēmumu par kvalitatīvas izglītības funkcijas nodrošinājumu Alūksnes novada teritorijā, izveidojot jaunu izglītības iestādi – Alūksnes vidusskolu, un darbu turpina AVĢ 10. – 12. klases. “Pamatizglītības funkciju nodrošina arī Liepnas un Ziemeru pamatskolas. Ir pagājis pirmais mācību gads kopš skolu reformas, arī vairāki iedzīvotāji, skolēni un pedagogi saprot, ka tas viss tiek darīts dēļ izglītības. Alūksnes novada pašvaldība pieņēma drosmīgu lēmumu, tikpat drosmīgi lēmumi jāpieņem arī valstij,” teica izpilddirektors.

Ne tikai zināšanas

Lekciju “Mainies uz augšu! Kādai jābūt izglītībai, lai tā patiešām nodrošinātu izaugsmi?” vadīja Latvijas Universitātes profesore un grāmatas “Digitālā bērnība” autore Zanda Rubene, kura pēc savas sūtības un aicinājuma ir izglītības filosofs. “Mans uzdevums nav viegls. Ja jūs domājat, ka es zinu, kādai patiešām jābūt izglītībai, tad vienas atbildes uz šo jautājumu nav. Ja es zinātu to vienu vienīgo patiesību, tad man noteikti piešķirtu Nobela prēmiju un visas problēmas būtu atrisinātas,” lekciju uzsākot, teica Z. Rubene. Viņa uzsvēra, ka jautājums “kas ir izglītība” ir tikpat sarežģīts kā jautājums “kas ir cilvēks”. “Jo ilgāk mēs dzīvojam digitālajā laikmetā, jo vairāk ir skaidrs, ka zināšanas vairs nav vienīgais, kas izglītības procesā ir jāapgūst. Ir daudzas problēmas ar eksāmenu rezultātiem, mobingu skolās, trūkst emocionālās inteliģences un sociālās prasmes. Tad uz kuru pusi skolotājam iet, kam pievērst lielāku uzmanību?” retoriski jautāja Latvijas Universitātes profesore.

Digitālā kultūra rada steigu

Runājot par izglītības attīstību, lektore uzsvēra, cik ļoti mainījusies pasaule mūsdienu digitālajā laikmetā. “Cilvēks digitālajā kultūrā ir apmulsis no iespēju pārpilnības un neskaitāmo izvēļu nastas. Steiga rada atkarību, jo tā mēs paspējam, piedzīvojam, iegūstam un nopelnām vairāk. Izzūd robeža starp darbu/mācībām un atpūtu, jo secība aizstāta ar vienlīdzīgumu, rezultātā radot pilnīgi citu laikmeta ātrumu,” teica profesore. Bet kas tad ir izglītība? “Izglītība kā zināšanu, prasmju, attieksmju, kompetenču ieguves process. Izglītība kā rezultāts – ar tās palīdzību, iegūstot diplomu, cilvēks sasniedz noteiktu sociālo pakāpi, statusu sabiedrībā. Izglītība kā sistēma – tautsaimniecības sistēmas daļa, kas veicina cilvēka dzīves kvalitāti, sabiedrības attīstību un ilgtspējību. Izglītība kā personības pilnveides instruments – cilvēka garīgās tapšanas nosacījums,” skaidroja Z. Rubene.

Prast tikt galā ar dzīvi

Lektore norādīja – uz izglītību varam skatīties dažādos veidos. Katrs domā kaut ko citu, teikdams “laba izglītība”. “Jo ilgāk mēs dzīvojam digitālajā laikmetā, jo vairāk ir skaidrs, ka zināšanas vairs nav vienīgais, kas izglītības procesā ir jāapgūst. Daudz svarīgākas pamazām kļūst citas vērtības. Cilvēkam pēc skolas beigšanas jāprot tikt galā ar savu dzīvi, jābūt sociāli atvērtam, jo tas dod iespējas veidot veiksmīgu nākotni,” skaidroja Z. Rubene. Kāds ir izglītības prestižs? Vai augstskolas diploms nodrošina labāku algu cilvēkam pret to, kuram nav tās izglītības? “Mēs visi vēlamies izglītību, un tā vairs nav nekāda ekstra, kā tas bija agrāk. Izglītots cilvēks vairs nenozīmē tikai to, ka viņš prot lasīt un rakstīt,” viņa uzsvēra.

Diploms kā sociālais kapitāls

Ir divas dzīvas formas, kurām kalpo izglītība: “uz priekšu” un “augšup”. ““Uz priekšu” formā izglītība izpaužas kā sociālais kapitāls, sociāli ieinteresēta un darba tirgum atbilstoša. “Augšup” forma pieprasa vērtību hierarhiju, izglītību, kas tiecas uz paraugu,” stāstīja profesore. Viņa daudz domājusi par to, kādai tad īsti jābūt izglītībai. “Patiešām, skolēns pabeidz vidusskolu, bet viņam trūkst sociālajai rīcībspējai nepieciešamo prasmju. Izglītība vērsta uz zināšanām,” pārdomās dalījās Z. Rubene. Izveidojies mīts, ka izglītība var atrisināt visas problēmas, kas izveidojušās sabiedrībā. “Protams, izglītība var daudz ko risināt, bet ne visu. Augstskolas diploms ir sociālais kapitāls, mans profesores amata nosaukums ir sociālais kapitāls – ja es nebūtu profesore, manī daudz mazāk klausītos. Direktori, vietnieki, tie visi ir sociālie kapitāli,” stāstīja profesore.

Šī bija tikai viena no lekcijām bagātīgajā konferences programmā, kurā tās mijās ar radošām aktivitātēm un neizpalika arī ekskursija pa Alūksni konferences viesiem.

INITA LEMBA, Alūksnes mūzikas skolas klavieru skolotāja: “Esmu ļoti apmierināta un priecīga par iespēju piedalīties konferencē. Kopējā atmosfēra bija ļoti pozitīva, pacilājoša, uzmundrinoša un izzinoša. Redzēju afišu, ka Skolu līderu un skolotāju konference būs šeit, pie mums Alūksnē, redzēju lieliskos lektorus, kurus būs iespēja klausīties, un uzreiz pieteicos, jo temati ir šobrīd ļoti aktuāli un mani interesējoši. Ir skaidrs, ka pedagoģiskais process nav tikai mācību priekšmets, ko pasniedz kāds skolotājs. Šis process ir ļoti komplicēts. Tas ietver gan sociālās prasmes, gan psiholoģiju, – saskarsmes jautājumus vienaudžu vidū, darbu ar vecākiem, savas emocionālās labbūtības saglabāšanu un savu robežu noteikšanu, kā arī attiecības darba kolektīvā. Visi šie ir jautājumi, ko mēs mācāmies visas dzīves garumā.
Lielākā vērtība bija lieliskās, aizraujošās profesionāļu lekcijas par to, kā saprast un atrast pieeju darbā ar katru bērnu; lekcijas par bulingu un mobingu; bija iespēja paskatīties uz pedagoģijas aktualitātēm Somijā, dzirdēt viņu veiksmes stāstu un izaicinājumus. Konferences dalībnieki tikās arī interešu grupās, sesijās pedagogiem, skolu līderiem un pedagogiem, kuri strādā mūzikas novirzienā. Konference bija lieliski noorganizēta. Nostiprināju gan zināmas lietas, gan uzzināju jaunas, jo mēs dzīvojam straujā pārmaiņu laikā un mums katram ir jāmainās, jo izglītības procesi mainās nepārtraukti. Nav izvēles – vienkārši ir jābūt elastīgam savā darbā un domāšanā. Ne tikai skolu direktoriem, bet katram skolotājam ir jābūt līderim, jo skolotāja profesija – tā ir ļoti liela atbildība mūsu nākotnes priekšā. Cik labi mēs, skolotāji, būsim, tik laba būs mūsu nākotne. Izglītība ir mūsu visu nākotnes labklājības pamats.”