Šodien, 12. oktobrī, Alūksnes novada Sabiedrības centrs atzīmē savas pastāvēšanas 12. gadadienu. Sabiedrības centra izveide ir attaisnojusies – vadītāja Dzintra Zvejniece atklāj, ka tagad ik mēnesī tiek reģistrēti vidēji 1000 apmeklējumi un notiek teju 100 dažādu aktivitāšu un pasākumu. Šeit mājvietu radušas vairākas nevalstiskās organizācijas, kur vairums no tām te darbojas kopš centra pastāvēšanas pirmsākumiem un ir apmierinātas ar šo iespēju.

Ieguldījums bija lietderīgs

Ideja Sabiedrības centra izveidei savulaik dzimusi Dz. Zvejniecei. Viņa šo ēku bija iecerējusi kā centru, kur darboties neformālām grupām, aktīviem cilvēkiem, un to īstenot ir izdevies. “Manuprāt, arī nosaukums ir veiksmīgs. Paldies pašvaldībai – šis ieguldījums bija lietderīgs. Ēka ir pilsētas centrā, kur blakām atrodas Bērnu un jauniešu centrs, novada pašvaldības centrālās administrācijas ēka. Sabiedrībai šī vieta ir ļoti nozīmīga, ērta, pieejama. Te darbojas ne vien nevalstiskās organizācijas, ikdienā vēršas dažādi sabiedrības pārstāvji, lai saņemtu pakalpojumus, ziedojumus un paši ziedotu,” gadadienas priekšvakarā saka Dz. Zvejniece. Protams, mājvietu uzturēt nav viegli, jo pašiem jādomā, kā piesaistīt finansējumu komunālo maksājumu segšanai, kas ir aptuveni 8000 eiro gadā. Tādēļ viņa izsaka pateicību pašvaldībai, kas regulāri pērk dažādus pakalpojumus, arī citām organizācijām un cilvēkiem, kuri atbalsta finansiāli un ar savu darbu, lai varētu uzturēt Sabiedrības centra darbību.

Mājo vairāki draudzīgi kaimiņi

Viena no organizācijām, kurai Sabiedrības centrā ir piešķirtas telpas jau no tā pastāvēšanas pirmās dienas, ir Latvijas astmas un alerģijas biedrības (LAAB) Alūksnes nodaļa. “Biedrības biedri vienreiz mēnesī tiekas šajās telpās. Aicinām pie sevis dažādus speciālistus, lai sniegtu informāciju mūsu biedriem, kā vieglāk sadzīvot ar šo slimību un pārvarēt to. Tāpat vienreiz mēnesī visu ēkā esošo biedrību pārstāvji tiekas virtuālajās pusdienās, lai pārrunātu sadzīviskos jautājumus, vienotos par kopīgu tālāko darbību, lai ēku uzturētu un apsaimniekotu,” saka LAAB Alūksnes nodaļas vadītāja Jautra Tatjana Poļaka. “Mūsu biedrību kaut nedaudz, bet finansiāli atbalsta novada pašvaldība. Lai arī līdzekļi nav lieli, kādu daļu no tiem cenšamies novirzīt komunālo izmaksu segšanai. Dzintra Zvejniece mūs regulāri informē par iespējām piesaistīt finansējumu.” J. T. Poļaka ļoti novērtē to, ka biedrības biedriem ir pieejama šāda vieta pašā pilsētas centrā, kur tikties, kur atnākt un risināt sasāpējušas problēmas un uzzināt aktuālāko novadā. “Šim nolūkam mēs izmantojam otrā stāva zāli, virtuvi, traukus, tējas baudīšanai, aiz sevis vienmēr nokopjam,” saka nodaļas vadītāja. LAAB Alūksnes nodaļā pašlaik darbojas 22 biedri, bet vienmēr J. T. Poļaka aicina nekautrēties un pievienoties arī citus, jo slimību pārvarēt kopā vienmēr ir vieglāk nekā vienatnē.

Svarīgi nopelnīt

No pirmsākumiem telpas Sabiedrības centrā ir arī Alūksnes novada Invalīdu biedrībai. Tās vadītājs Edvīns Svars ar iespēju tās izmantot ir ļoti apmierināts. “Spilgtā atmiņā palicis laiks, kad dome sāka biedrībām piedāvāt telpas šajā ēkā. Bijām ļoti apmierināti. Ir ļoti nozīmīgi, ka tagad vairākas nevalstiskās organizācijas darbojas vienā ēkā. Piemēram, ik gadu rīkojam kopīgus Ziemassvētku tirdziņus, kur piedāvājam savus izstrādājumus. Tā mūs pārstāvošajām biedrībām ir arī zināmas reklāmas iespēja, jo cilvēki, kuri šeit iegriežas, saprot, ka invalīdi un pensionāri var ar daudz ko nodarboties, viņi nav sabiedrībai lieki,” saka E. Svars. Invalīdu biedrībā pašlaik ir 272 biedri, bet ikdienā centrā darbojas pārdesmit cilvēku, biedrības valde, kas koordinē biedrības darbu, piesaista ziedojumus, organizē informatīvās dienas, dažādus svētku un invalīdu sporta spēļu pasākumus. “Biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma statuss. Tas ir dokuments, kurš ikvienai šādai biedrībai jāglabā kā acuraugs. Ar to iespējams ziedojumus piesaistīt un lūgt. Pretējā gadījumā tas nevar notikt,” uzsver E. Svars un pateicas tiem cilvēkiem un organizācijām, kuri biedrību atbalsta finansiāli un materiāli.

Viņš ir gandarīts, ka biedrībai nepieciešamās telpas atrodas pašā pilsētas centrā, ikvienam ir ērti pieejamas, nesen vēl arī uzbūvēta piebrauktuve ar ratiņkrēsliem. “Biedrībai ir svarīgi nopelnīt naudu, lai apmaksātu ēkas uzturēšanu, tādēļ kopā ar Dzintru Zvejnieci, Alūksnes un Apes novada fondu un citām biedrībām iesaistāmies konferenču un dažādu semināru organizēšanā, kurus no mums pērk pašvaldība vai citas organizācijas,” saka E. Svars.

Būt informācijas apritē

Gandarīta par iespēju 12 gadu garumā izmantot pašvaldības piešķirtās telpas pilsētas centrā ir arī represēto biedrības “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika. “Tās ir viegli pieejamas, izmantojamas jebkurā biedrības biedriem nepieciešamajā laikā, ir siltas un mājīgas, lai paveiktu mums vajadzīgos darbus,” saka Dz. Mazika. Par brīnišķīgu viņa atzīst arī iespēju ikdienā tikties ar citu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, jo tā ir informācijas aprite, kas nav mazsvarīgi. Žēl tikai, ka represēto cilvēku novadā kļūst arvien mazāk, palikuši aptuveni 30 cilvēki, kur vairāki nāk no Jaunalūksnes un Annas pagastiem, bet tādos lielajos pagastos kā Liepna un Pededze vairs palikuši tikai pa vienam. Daudzi dodas mūžībā, bet citi veselības problēmu dēļ vairs nevar aktīvi iesaistīties biedrības darbā, tādēļ vairāk sadarbība notiek ar represēto pēctečiem.

Atbalsta ar savu darbu

“Esam pieraduši pie telpām novada Sabiedrības centrā un ar tām esam apmierināti,” saka visjaunāko iemītnieku, pensionāru biedrības “Sudrabs”, valdes priekšsēdētāja Gita Tortuze. “Sudrabs” šajās telpās darbojas tikai trīs gadus, bet ļoti novērtē zāli otrajā stāvā, kur var pulcēties biedrības biedri. Pašlaik biedrībā iestājušies 64 biedri, bet trešdienās, kas ir biedru kopā sanākšanas laiks, tiekas vidēji 25, kad biedrība organizē tikšanos ar dažādu iestāžu un organizāciju pārstāvjiem. “Pastāvam tikai no savas biedru naudas. Mūsu biedrību neviens nefinansē, arī naudiskus ziedojumus nesaņemam, ar kuriem mēs varētu norēķināties par telpu uzturēšanu un komunālajiem maksājumiem. Tādēļ pašvaldību, vietējo sabiedrību un dažādu organizāciju pārstāvjus atbalstām ar savu darbu. Piemēram, darinām pūriņus, ko nododam pašvaldībai, dāvināšanai jaundzimušajiem, adījām siltas zeķes ugunsdzēsējiem, glābējiem, ātrās palīdzības mediķiem, 85 zeķu pārus pavasarī aizsūtījām Ukrainas karavīru atbalstam, par to pretī neprasot neko. Tas ir mūsu devums, jo naudas mums nav,” saka G. Tortuze. Arī viņa ļoti novērtē biedrības iespēju atrasties novada Sabiedrības centrā, pieejamo informācijas apriti, iespēju aktīvi darboties tiem, kas to vēlas.

Priekšsēdētājs lepojas

Alūksnes novada pašvaldības un novada Sabiedrības centra sadarbības modeli par veiksmīgu atzīst novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers. “Jāatzīst, ka sākotnēji pašvaldība iniciatīvu izveidot kopīgu mājvietu neformālām grupām novadā vērtēja bažīgi, tomēr to atbalstīt bija pareizs lēmums. Mūsu sabiedrības pārstāvjus tagad vienkopus pulcē ne tikai Dzintra Zvejniece, bet kopīgā ēka. Tagad tur notiek veiksmīga domu apmaiņa starp dažādu organizāciju biedriem, informācijas aprite, vieta, kur arī pašvaldības pārstāvji vienkopus var informēt daļu sabiedrības par vietējām aktualitātēm,” saka Dz. Adlers. Viņš lepojas arī ar to, ka tie pašvaldību un nevalstisko organizāciju vadītāji, kuri no citiem novadiem apmeklē Alūksni, allaž interesējas, kā ir izdevies izveidot tik veiksmīgu pašvaldības un neformālo grupu sadarbības modeli. “Tas ir ne tikai pašvaldības, bet dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvju un, protams, Dzintras Zvejnieces nopelns. Centrs darbojas veiksmīgi, tādēļ pašvaldība no tā pērk arī pakalpojumus, piemēram, semināru un konferenču iespējas. Savukārt šo naudu Sabiedrības centrs var izmantot komunālo maksājumu segšanai un ēkas uzturēšanai, jo organizācijas, kas atrodas telpās šajā ēkā, ir bezpeļņas, kurām finanšu līdzekļu šim nolūkam nav,” saka domes priekšsēdētājs.