Nekas tik labi nepārbauda un vienlaikus nesaliedē kā vasaras nometne, tādēļ Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā (ABJC) norisinājās nometne “Piedzīvojumu mednieki” Ukrainas un Latvijas bērniem. Tajā piedalījās 28 jaunieši – 14 latvieši, divi Alūksnē dzīvojošie ukraiņu bērni un 12 Smiltenes novadā dzīvojošie ukraiņu bērni vecumā no 7 līdz 18 gadiem. Jau otrajā nometnes dienā, kuras aktivitātēm pieslēdzās “Alūksnes un Malienas Ziņas”, varēja redzēt, kā dažādu valstu, kultūru un valodu pārstāvji vienojušies vienā “valodā”, ko sauc par prieku un aizrautību.
Nometnes vadītājs Nikolajs Rakovs pastāstīja, ka vasaras pasākums notiek ar mērķi nodrošināt atbalstu Ukrainas bērnu un jauniešu socializācijai un emocionālajai labbūtībai, kā arī latviešu valodas praktizēšanai un prasmju pilnveidei, komunicējot un sadarbojoties gan savā starpā, gan ar Latvijas bērniem un jauniešiem daudzveidīgās radošajās norisēs un izglītojošās aktivitātēs – kultūrizglītībā, vides izglītībā, tehniskajā jaunradē, sportā, veselīga dzīvesveida un drošības jautājumos.
Nometnei ir ļoti bagātīga programma. Jau iepazīšanās dienā pirmais sadarbības treniņš bija dalībnieku kopīgi gatavotais nometnes karogs, kam sekoja visas pārējās aktivitātes: intelektuālās spēles, teātra sports – improvizācijas spēles, nometnes logo gatavošana no dabas materiāliem, vienas dienas pārgājiens ar āra dzīves prasmju apguvi, āra aktivitātes un sportiskas spēles, ugunskura zupas gatavošana, lāpu gājiens un daudz kas cits. “Piedzīvojumu mednieki” devās arī ārpus Alūksnes, apmeklējot aktīvās atpūtas parku “Ežu šķūnis” Valmieras pusē un atrakciju parku “Bānīša brīnumzeme” Annā. Svarīgi, ka bija iespēja arī vienu nakti palikt teltī. Nometnes vadītājs ir Nikolajs Rakovs, nometnes pedagoģe –
Sandra Buliņa, kā arī ukrainiete Natalia Yushchenko.
Nometnes organizēšanu atbalsta Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību. Nometnes organizatori skaidro, ka atbalsta apjoms nometņu rīkošanai pašvaldībā piešķirts atbilstoši Ukrainas bērnu un jauniešu skaitam pašvaldībā, un arī šajā nometnē atbalsta apjoms plānots, bērnu skaitam sadaloties aptuveni līdzvērtīgi pusi uz pusi vietējiem un Ukrainas bērniem. Ja pašvaldībā Ukrainas bērnu skaits ir neliels, izdevumus par Ukrainas bērnu dalību nometnē sedz, iesaistot tos blakus esošo novadu organizētajās nometnēs, tāpēc Alūksnes nometnē piedalās arī Smiltenes novadā dzīvojošie Ukrainas bērni.
SANDRA BULIŅA, nometnes pedagoģe: “Pateicoties daudzajām projektu iespējām, ir iespēja ukraiņiem, kuri šeit raduši patvēruma vietu, organizēt dažādu veidu integrācijas pasākumus un mijiedarbības iespējas ar vietējiem. Šīs iespējas jāapgūst, un ABJC, tostarp mazpulku organizācija, to cītīgi dara. Tas ir ļoti svarīgi, jo, darbojoties kopīgajos pasākumos, mēs redzam arī rezultātu. Tieši runājot, – šie bērni nāk no kara, un nav viegli viņus atvērt lietām un procesiem, kas mums šķiet pašsaprotami. Piemēram, ukrainiete Jaroslava tikai pamazām iesaistījās, kopā meklējām viņai piemērotākās aktivitātes, bet nu jau ir redzams progress. Nometnes ir svarīgas jebkuram bērnam, jo ne vienmēr vecākiem ir pietiekami laika, lai vasaras pavadītu ar bērnu, pamācītu iekurt ugunskuru, uzsliet telti. Redzu, ka tas daudziem ir piedzīvojums. Savstarpējā komunikācija, sadarbošanās kāda darbiņa paveikšanai, valodas treniņš – tie visi ir svarīgi ieguvumi. Te skan vairākas valodas – latviešu, ukraiņu, krievu, angļu, mums ir arī viena meitene no Anglijas, kura Latvijā pavada brīvlaiku… Starptautiska vide! Vairāki Apes ukraiņi jau runā latviski, par to milzīgs prieks, un tas iedvesmo arī pārējos.”
RĒZIJA BUKALDERE, nometnes dalībniece no Alūksnes: “Nometnes piedāvājums, tostarp nosaukums “Piedzīvojumu mednieki” izklausījās interesanti, tādēļ pieteicos, un jau pirmā diena ir sevi attaisnojusi – te ir ļoti aizraujoši. Gatavojām nometnes karogu, piedalījāmies stafetēs, pūtām lielos ziepju burbuļus, gatavojām sev cukurvati, mācījāmies iekurt ugunskuru… Man patīk nometnes, kur var aizdoties arī ārpus pilsētas, novada. Tāpat ir interesanti iepazīties ar ukraiņu bērniem, kaut gan komunikācija nerit viegli – es nesaprotu krievu valodu, bet neesmu dzirdējusi, ka viņi runātu angliski. Vēl jau gan nometne tikai pusē.”
DIĀNA DJAČENKO, nometnes dalībniece no Alūksnes: “Man patīk iepazīties ar jauniem cilvēkiem, un nometnes tam ir piemērotas, katru gadu kaut kur piedalos. Labprāt iepazinos ar ukraiņiem, ir interesanti parunāt ar vienaudžiem no citām valstīm, šajā gadījumā varam vairāk uzzināt par ukraiņiem, kuru brīvības cīņas atbalstām. Man ir viegli komunicēt, jo protu krievu valodu – tētis ir ukrainis, un dziļāk ir arī baltkrievu saknes. Kaut varētu domāt, ka ukraiņu vienaudži būs noslēgtāki, ņemot vērā to, kas notiek viņu dzimtenē, īstenībā viņi no mums neatšķiras – ir tikpat jautri, priecājas, visur labprāt piedalās, ir atraktīvi, labprāt draudzējas. Tādēļ šādas nometnes, kur viņi var labi justies, ir ļoti svarīgas.”
JAROSLAVA BARABAŠ, nometnes dalībniece, ukrainiete, trīs gadus dzīvo Alūksnē: “Alūksnē dzīvoju jau trīs gadus un man te patīk – te ir skaisti, plašas iespējas, visi ir draudzīgi gan skolā, gan citur. Ukraiņus šeit ciena. Šeit ierados no Dnipro apgabala Ukrainā kopā ar mammu, tētis, māsa, vecvecāki ir Ukrainā, mamma šeit strādā. Atgriezīsimies, kad situācija Ukrainā uzlabosies. Kad tikko ierados, trīs mēnešus mācījos Alūksnes vidusskolā, tad attālināti ukraiņu skolā, un tagad atkal atsākšu mācības klātienē 7. klasē. Tas viss ir ļoti grūti, bet cenšos. Latviešu valoda gan man vēl cītīgi jāmācās. Brīvajā laikā man patīk zīmēt, šīs prasmes es pašmācības ceļā attīstu, lai nākotnē ar to varētu pelnīt naudu. Alūksnē esmu izmēģinājusi darboties vairākos pulciņos, jo ukraiņiem šeit ir dotas daudzas bezmaksas iespējas. Arī šajā nometnē man patīk, īpaši tādēļ, ka esmu iepazinusies ar trim ukraiņu meitenēm, ar kurām varbūt izveidosies draudzība. Mums ir daudz, ko pārrunāt.” Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Reklāma