Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” dabas aizsardzības plāna izstrādi, kas ietver arī daļu no Virešu un Gaujienas pagastiem un mazu gabaliņu Grundzāles pagasta Smiltenes novadā. Informatīvajā sanāksmē Vidagā iedzīvotājiem bija iespēja iepazīties ar šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vērtībām, dabas aizsardzības plāna izstrādes procesu, iesaistītajiem ekspertiem un plānoto dabas izpēti. Plāns tiek rakstīts nākamajiem 12 gadiem, tāpēc šī ir vietējo iedzīvotāju iespēja paust savas domas un ieteikumus.
Dabas aizsardzības plāna izstrādi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka gan plānošanas procesu, lai tas būtu atklāts un pieejams visiem ieinteresētajiem, gan arī tā saturu, tostarp, apsaimniekošanas mērķus un pasākumus, kas jāiekļauj plānā. Iepriekšējo plānu izstrādāja laika posmam no 2007. gada līdz 2017. gadam, vēlāk pagarināja līdz 2022. gadam, tomēr šobrīd tas vairs nav spēkā, un tā atkārtota pagarināšana nav atļauta. Tādēļ vienīgā iespēja ir izstrādāt jaunu plānu, kas pašlaik tiek darīts.
Ieteikuma raksturs
Kādēļ nepieciešams izstrādāt dabas aizsardzības plānu, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Lelde Eņģele. “Šī teritorija ir liela un sarežģīta, ar ciemiem, purviem, mežu biezokņiem, kā arī gan privātajām, gan valsts zemēm. Tas nozīmē, ka šeit pastāv ļoti dažādas intereses, un dabas aizsardzības plāns ir iespēja tās saskaņot, lai gan saimniekiem, gan teritorijas aizsargājamajām vērtībām būtu labāk. Dabas aizsardzības plāns nav juridisks dokuments, drīzāk tā ir rokasgrāmata labākai saimniekošanai. Tās ir ieteikuma rakstura vadlīnijas, kuras neizpildot, nav paredzētas sankcijas. Bet kādēļ vajadzīgi šie ieteikumi, ja tiem nav likuma spēka? Pirmkārt, plāna izstrādes laikā tiek atjaunota informācija par dabas vērtībām, kas būs noderīga gan saimniekiem, gan teritorijas apmeklētājiem. Plānu izmanto valsts iestādes, sniedzot saskaņojumus un atļaujas. Turklāt plānā iekļauto pasākumu īstenošanai var piesaistīt finansējumu no dažādiem fondiem, sākot ar Latvijas Vides aizsardzības fondu un beidzot ar Eiropas līmeņa atbalstu,” norāda speciāliste. “Iepriekšējā dabas aizsardzības plāna rezultātā “Ziemeļgaujai” tika izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un zonējums ar atšķirīgām prasībām katrā zonā. Laiks ir pagājis, un tagad vērtēsim, vai zonējums un prasības atbilst situācijai dabā un apsaimniekošanas vajadzībām,” skaidro L. Eņģele.
Viedokļi var atšķirties
Plāna izstrādē ir iesaistīti dažādu jomu eksperti, kuri pavisam drīz dosies dabā un līdz rudenim izpētīs teritorijā esošās dabas vērtības. Pirmie ekspertu atzinumi būs šī gada novembrī. Dabas aizsardzības plāna izstrādei organizē arī konsultatīvo grupu, kurā piedalīsies gan valsts iestāžu pārstāvji, gan var pieteikties ieinteresēti privāto zemju īpašnieki. Ir gan ierobežots pieteikšanās laiks, un to var izdarīt divu nedēļu laikā pēc šīs informatīvās sanāksmes. Virešu gadījumā – līdz 9. aprīlim. Ja viss veiksies raiti, nākamgad jūnijā paredzēta plāna sabiedriskā apspriešana, kad jebkurš vēl varēs sniegt komentārus un priekšlikumus, lai tos iespēju robežās iekļautu plānā. Plāns jāapstiprina līdz 2027. gada sākumam.
L. Eņģele prognozē, ka plāna izstrādes laikā būs diskusijas par vairākām tēmām. “Piemēram, runājot par bioloģiski vērtīgajiem zālājiem, visiem ir skaidrs, ka jāturpina apsaimniekošana kā līdz šim, un te saskan saimnieku un dabas aizsardzības intereses, tad ar mežiem situācija varētu būt citādāka un te var atšķirties viedokļi. Meži parasti grib, lai tos liek mierā, tad tur veidojas dabas vērtības, bet īpašnieki grib saimniekot un gūt ienākumus. Daļēji gan tas jau ir atrisināts iepriekšējā plāna laikā, pēc tam apstiprinot “Ziemeļgaujas” individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. Lielākās dabas vērtības jau ir iekļautas regulējuma režīmā vai dabas lieguma zonā. Jautājums vien ir par atbilstošām kompensācijām. Šobrīd maksājums nav īsti adekvāts,” neslēpa L. Enģele. Runājot par upi Gauju un tās pietekām, speciāliste saka, ka Gauja dzīvo savu dzīvi un aktīvi veido vecupes arī mūsdienās, bet pietekās problēmas var radīt bebri un koku sagāzumi. “Ja iedzīvotājiem ir zināmas konkrētas vietas, kur ūdeņos vajadzētu kaut ko darīt, lai labāk būtu pašai upei, lašiem un arī laivotājiem un iedzīvotājiem krastos, droši sakiet, jo vietējie šīs vietas zina vislabāk,” aicina L. Eņģele.
Norāda uz problēmām
Plānā var iekļaut arī tūrisma attīstību, paredzot infrastruktūras izveidi. “Pastaigu takas jau ir izveidotas, bet var domāt par jaunām. Virešu pagastā jau ir Vizlas, Tilderu un Randatu takas, bet tas neliedz domāt par jaunām atpūtas un skatu vietām pie Gaujas. Var paredzēt arī citu ne ar tūrismu saistītu infrastruktūru,” skaidroja L. Eņģele. Smiltenes novada pašvaldības pārstāvji interesējās, kādas būs iespējas piedalīties projektu konkursos, laikā, kad plāns vēl nav apstiprināts, jo nereti, lai saņemtu finansējumu, nepieciešams spēkā esošs plāns. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji norādīja, ka katrs projektu konkurss jāvērtē individuāli – katram projektu konkursam ir savi nosacījumi un, iespējams, ir tādi, kur pietiek ar to vien, ka notiek plāna izstrāde.
Virešu pagasta iedzīvotājs Ivars Kalniņš interesējās, kā ir ar Tirziņas upes tīrīšanu, kas ietek Gaujā, – vai to drīkst tīrīt? Iepriekš darbi tika veikti līdz “Ziemeļgaujas” robežai, bet tālāk tie nav turpināti. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji norādīja, ka dzirdētais tiks ņemts vērā, uzsverot, ka hidrologi, kopā ar zālāju un mežu ekspertiem, izvērtēs meliorācijas sistēmas ietekmi uz ainavu un dabas vērtībām. “Tomēr jautājums par regulēto upju tīrīšanu paliek. Svarīgs ir arī iedzīvotāju viedoklis par to, kāda būtu vispiemērotākā tīrīšanas metode un kur un cik daudz būtu nepieciešams tīrīt. Pašlaik nevaru sniegt papildu komentārus, jo neesmu bijusi uz vietas. Ir svarīgi saprast, vai aizsērējusī upe traucē saimniekot vai nē, un vai tiešām ir nepieciešams izmantot bagarmašīnu. Ar upju tīrīšanu jābūt ļoti uzmanī-
giem,” teica L. Eņģele.
Andris Gavars vērsa uzmanību uz mežu apsaimniekošanas jautājumu, norādot piemēru, ka valsts mežos “Ziemeļgaujas” teritorijā tika veikta kailcirte, savukārt privātajiem mežu īpašniekiem ir stingri ierobežojumi. Vienīgā atšķirība starp šiem mežiem ir robeža – vienā pusē kailcirte nav atļauta, bet otrā – ir. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti paskaidroja, ka atšķirība varētu būt saistīta ar zonējumu, kas nosaka atļauto kailciršu veikšanu. Pārvaldes darbinieki solīja situāciju izpētīt. Sanākušie arī pievērsās jautājumam, ka pēc nesen veiktās dabas skaitīšanas dažām pļavām vairs nav bioloģiski vērtīgo pļavu statusa. L. Enģele norādīja, ka šobrīd ir īstais brīdis šo situāciju labot, ekspertiem apsekot diskutablās vietas un veikt nepieciešamās izmaiņas.
Dabas un kultūras vērtību bagātība
“Ziemeļgaujas” teritorijā ir ne tikai dabas vērtības, bet tā ir arī ainaviski gana krāšņa. “Vēl pirms ainavu apvidus izveidošanas šeit ir bijuši noteikti vairāki valsts nozīmes dabas pieminekļi – gan ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie atsegumi, gan arī dendroloģiskie stādījumi un aleja. Viens no atsegumiem ir Valmieras novadā, Rāmnieku atsegums, bet lielākā atsegumu bagātība ir tieši Smiltenes novadā, kur ir gan Gaujienas dolomīta atsegums, arī Jaunžagatu krauja un Žagatu klintis Virešu pagastā. Vietējiem iedzīvotājiem labi pazīstami ir Randatu klinšu un Tilderu kraujas atsegumi, kas kļuvuši par iecienītu apskates vietu, pateicoties izveidotajām pastaigu takām. Šie dabas veidojumi ir ne tikai unikāli, bet arī svarīgs objekts apmeklētājiem,” norāda L. Enģele. Turklāt arī pašā Vidagā var lepoties ar dolomīta atsegumiem un vērtīgiem lapegļu stādījumiem.
“Ziemeļgaujā” ir arī mazākas aizsargājamas vērtības – mikroliegumi, kas izveidoti, izstrādājot iepriekšējo dabas aizsardzības plānu. Šie mikroliegumi ietver krastmalu un citus mežus, lielus kokus (saskaņā ar toreizējiem normatīviem – biokokus), parkveida zālājus un arī putnus, tostarp medņu riestu vietas. Teritorijā ir reģistrēti daudzi dižkoki, kā arī atrodas Valsts nozīmes kultūras pieminekļi un citi kultūrvēsturiski objekti. “Teritorija ir ārkārtīgi bagāta ar dabas vērtībām, un tā pamatoti ieguvusi Eiropas Savienības aizsargājamo dabas teritoriju tīkla “Natura 2000” statusu. Pievienojoties Eiropas Savienībai, mūsu aizsargājamās dabas teritorijas tika iekļautas vienotā savienības aizsargājamo teritoriju tīklā, un katrai teritorijai ir jārūpējas par labvēlīgu aizsardzības stāvokli sugām un dzīvotnēm, kas ir svarīgas visai Eiropai. Tās ir sugas un dzīvotnes, kas noteiktas Eiropas Savienības Biotopu un Putnu direktīvās,” skaidro pārstāve.
“Ziemeļgaujā” ir konstatēta 31 dzīvotne un 61 suga, kas ir nozīmīga visā Eiropā, sākot ar augiem un beidzot ar putniem un zīdītājiem. “Tomēr jāpiemin, ka plāna laikā būs jāprecizē informācija par trīs dzīvotņu sastopamību, jo tās rakstos ir minētas, taču bez norādes uz konkrētām vietām dabā – dūņainas Gaujas krastmalas ar īpašu augāju, meža ganības, kā arī jānoskaidro, vai Pukšu purvā ir tikai kvalitatīvi purva biotopi vai arī tādi, kas prasa atjaunošanu,” skaidro L. Enģele. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve teic, ka Gauja ir ne vien ainaviski skaista upe, bet tur dzīvo arī vairākas aizsargājamas un dabas daudzveidībai ļoti nozīmīgas sugas, piemēram, lasis, lielā gaura, sikspārņi, spāres, biezā perlamutrene, zivju dzenītis, strauta un upes nēģi, ūdrs. Savukārt Ziemeļgaujas pļavās un ganībās aug aizsargājamās dzegužpuķes, krustlapu drudzene, dzīvo ķikuts, grieze, baltais stārķis un daudzas citas sugas.
Liela “Ziemeļgaujas” vērtība ir meži – ir liela dažādība un sastopami desmit Eiropas Savienības nozīmes biotopi. Ievērojamākais – Cirgaļu iekšzemes kāpu masīvs Zvārtavas pagastā, ir arī boreālie meži, kas ir veci skujkoku vai jauktu koku meži, kas dzīvo savu dzīvi un bagātīgi ar kritalām, līdz ar to tur patīk mitināties dažādām dzīvajām radībām. Teritorijā plaši sastopami ir arī purvainie meži. Teritorijas mežos dzīvo dažādu sugu pūces un dzeņi, dzilnas, sila cīrulis, mednis, zivju ērglis un citi. Mēdz ieklīst arī lāči, piemēram, Cirgaļu mežā novēroti lāči.
Vērts zināt!
■ Aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” dibināts 2004. gadā un iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000” tīklā. Tā ir viena no dabas vērtībām bagātākajām teritorijām Latvijā, kur īpaša loma ir Gaujas ielejas parkveida pļavu un ganību ainavai. Dažādie mežu, zālāju, ūdeņu, purvu un atsegumu biotopi ir dzīvotnes daudzām retām un aizsargājamām sugām. Teritorijas platība – 21 749 hektāri.
■ Aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Valmieras novada Brenguļu, Kauguru, Trikātas, Valmieras, Jērcēnu, Plāņu pagastos un Strenču pilsētā, Valkas novada Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastos, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastos.
■ Izteikt viedokli un priekšlikumus par ainavu apvidus turpmāko attīstību aicina līdz 30. aprīlim, rakstot Dabas aizsardzības pārvaldei (Baznīcas iela 7, Sigulda, LV-2150 vai pasts@daba.gov.lv). Jautājumus varat uzdot pa tālruni 26102617 vai rakstīt uz e-pastu lelde.engele@daba.gov.lv.
