
Mūspuses lauksaimnieki vērtē pērnā gada izdošanos un neveiksmes nozarē un savās saimniecībās, kā arī prognozē, kāda, viņuprāt, varētu būt jaunā 2025. gada sezona.
Ar biškopību kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidus nodarbojas Jaunlaicenes bioloģiskās zemnieku saimniecības “Auguļi” īpašniece Judīte Kaktiņa. Par to jau ne reizi esam stāstījuši mūsu laikraksta slejās, tomēr, zinot nepastāvīgos laika apstākļus, kas ietekmē lauksaimnieku darba rezultātus, jautājām viņai, kāds bijis aizvadītais gads. Viņa atzīst, ka tas īpaši ne ar ko nav atšķīries no iepriekšējiem, tomēr saimniece pie sasniegtā neapstājas, savu darbu modernizē, atjauno darbam nepieciešamās iekārtas un rada jaunus medus produktus.
Savukārt bioloģiskās zemnieku saimniecības “Vārpas” īpašnieks Roberts Zalviņš Mārkalnē saka, ka pērnais gads bijis pieņemams, jo gada nogalē kaut nedaudz, bet paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Tomēr šogad neko “labu” viņš neprognozē – ja nebūs darbaspēka, saimniecība būs jālikvidē, viņš saka.
Piedāvā jaunu produktu
Saimniecībā “Auguļi” savu sējumu nav, tādēļ bites tāpat kā iepriekšējos gados arī pērn vāca medu apkārtējās dabīgajās pļavās, mežos un laukos. “Tādēļ mums nav konkrētu ziedu medus, bet dabīgo lauku pļavu ziedu, mežu monoflorais medus. Tomēr pagājušajā pavasarī medū dominēja pieneņu garšas un smaržas klātbūtne, kas nebija jūtama pirms tam,” stāsta J. Kaktiņa.
“Auguļos” ražo medu, krēmveida medu, ziedputekšņus, propolisu, vaska sveces, bet pērn izmēģināta un uzsākta arī jauna produkta piedāvāšana saviem klientiem – bišu maize medū. “Pastāvīgie klienti ļoti iecienījuši bišu maizi, tomēr vairākiem tā lietošanai šķiet par stipru. Lai iegūtu maigāku produktu, bišu maizi mēģināju sajaukt ar medu, kas to padara maigāku. Tagad tā iet pie sirds arī tiem patērētājiem, kuri to bija iecienījuši, bet uzskatīja par pārāk koncentrētu,” stāsta biškope.
Gada tumšajā laikā un īpaši pirms Ziemassvētkiem produkcijas cienītājiem bija iespēja iegādāties arī “Auguļos” lietās bišu vaska sveces. To liešanai saimniecībā izmanto tikai pašu iegūto vasku, kas ir bioloģisks, bez piemaisījumiem un paliek pāri pēc kāru atjaunošanas. “Pērn bišu vasku vispirms izlietojām pašu saimniecībā, kur to pielietojām kāru atjaunošanai stropos, tikai no pārpalikušā leju sveces. Nosacījums ir tāds, ka vasku nedrīkstam iepirkt no citām saimniecībām, jo esam bioloģiskā zemnieku saimniecība un kāres jāatjauno tikai ar saviem produktiem,” atklāj J. Kaktiņa.
Uzlabo darba apstākļus
Pagājušajā gadā J. Kaktiņa iesniegusi projekta pieteikumu biškopībai nepieciešamā inventāra atjaunošanai. Tas atbalstīts, un daļa no šī projekta jau realizēta. Projekts paredz iekārtu iegādi ērtākam un vieglākam darbam. “Projekta ietvaros iegādājos 3 x 3 x 3 metrus lielu aukstumkameru – būtībā telpu, kurā iespējams uzglabāt rāmīšus ar bišu maizi un citus medus produktus. Vasaras beigas un rudens ir ļoti labvēlīgs periods, lai bišu maizē savairotos vaska kodes. Tās ir ļoti aktīvas un mēdz iedzīvoties galvenokārt bišu maizē. Tagad šī problēma ir atrisināta, jo bišu maize glabājas aukstumkamerā, kur tās netiek tai klāt,” stāsta J. Kaktiņa.
Saimniece nesūdzas par grūtībām ar dokumentiem, kurus nepieciešams sakārtot, lai saņemtu dažādus atbalsta maksājumus. Viņa saka, ka ilgajos saimniecības pastāvēšanas gados par valsts institūciju prasībām biškopjiem ir informēta, bet par novitātēm konsultējas Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra Alūksnes birojā. “Man ir ļoti zinoša grāmatvede, uz kuru vienmēr varu paļauties, tādēļ dokumentācijas kārtošana problēmas man nesagādā,” stāsta biškope.
Iegādāsies medus filtrācijas iekārtas
J. Kaktiņa medu un tā produktus būtībā ražo savām vajadzībām, bet to, kas paliek pāri, realizē jau esošajiem klientiem un piedāvā dažādos tirdziņos Alūksnes novadā. Viņa uzsver – pagājušajā gadā daudzām pārtikas precēm un citam cēlās cenas, bet medus produktiem pārdošanas cena palikusi tā pati. “Medus nav pirmā pārtikas nepieciešamības prece, arī pircējiem vairs nav pirktspējas, lai mēs varētu par saviem produktiem prasīt augstāku samaksu. Tāpat tirgū ir daudz konkurentu, pieaugušas arī degvielas un elektroenerģijas cenas, produktu ražošana ir sadārdzinājusies. Nevaram konkurēt arī ar biškopjiem no Latgales, jo tur ir saimniecības ar plašiem sējumu laukiem, no kuriem bites sanes daudz medus. Līdz ar to viņi var atļauties savu medu tirgū piedāvāt par zemāku cenu,” par problēmām, ar ko nākas saskarties ikdienā, stāsta biškope. Ar eksportu saimniecība nenodarbojas, vienīgi priecājas, ja bērni, draugi un paziņas “Auguļu” medu ved dāvanā saviem draugiem. “Saņemam atgriezenisko saiti, ka Vācijā mūsu medu lietotāji novērtē un ka šādas garšas ir retums. Šāds vērtējums sagādā gandarījumu,” stāsta J. Kaktiņa.
Paplašināties “Auguļi” šogad negrasās. Saimniece turpinās realizēt iesākto projektu, kas paredz vēl arī medus filtrācijas iekārtas un bišu dravas uzkopšanas tehnikas iegādi. Tāpat savu produkciju piedāvās tirdzniecības vietā pie “Maximas” Alūksnē un būs arī šur tur novada tirdziņos.
50 pret 50
Mārkalnes bioloģiskās zemnieku saimniecības “Vārpas” īpašnieks Roberts Zalviņš stāsta, ka viņa saimniecība “karājas uz diedziņa”. Pagājušajā gadā saimniecībā bija vidēji 50 slaucamas govis un jaunlopi. Kā veicās ar saimniekošanu? Viņš atbild, ka 50 pret 50, – nekas labs un nekas slikts. Kā neveiksmi darbā viņš nosauc darbaspēka trūkumu, bet par veiksmi uzskata to, ka pērn oktobrī kaut nedaudz, bet paaugstināta bioloģiskā piena iepirkuma cena.
Nākotne neskaidra
Saimnieks atzīst – nākotne nav skaidra, vienā momentā saimniecība var arī likvidēties. Lai gan palīdz ģimenes locekļi – dzīvesbiedre Iveta un dēls Ingus, kā arī zinošā grāmatvede Ginta Aizpuriete –
saimniecībā trūkst darbaspēka. “Ja man nemaksā par saražoto produkciju, nevaru pieņemt darbā cilvēkus un samaksāt viņiem darba algu. Nav arī vairs darbspējīgu cilvēku pagastos, un tas ir likvidēto skolu rezultāts. Jaunās ģimenes dodas projām. Līdz pagājušā gada oktobrim piena iepirkuma cena nebija mainījusies, toties veikalā gan redzam, kā cenas pārtikas produktiem aug. Tirgotāji un starpnieki grib pelnīt, bet ko darīt ražotājam, zemniekam, kuram izdevumi tikai pieaug? Spilgts piemērs ir pagājušajā gadā izdotais cenrādis par jaunajiem Pārtikas un veterinārā dienesta maksas pakalpojumiem. Lopkopim ir tik daudz dzīvniekā jāiegulda, lai saņemtu tikai šī dienesta pakalpojumus, kur vēl viss pārējais… Vai jūs domājat, ka tas beigās atmaksājas?” saka R. Zalviņš.
Kur tu liksies – maksāsi!
Saimnieks pagājušā gada lauksaimnieku protestos pret nozares politiku, kas notika pie Saeimas Rīgā, nepiedalījās. “Būtu braucis, protestējis, bet Alūksnes novadā nebija neviena lauksaimnieka, kurš to organizētu. Valdība uzskata – kur tu, zemniek, liksies, maksāsi. Jā, maksāsim, līdz saimniecība būs jālikvidē un jādodas peļņā uz ārzemēm, kā to dara daudzi,” saka R. Zalviņš.
Saimniecība “Vārpas” pērn savām vajadzībām audzēja arī graudaugus. “Tomēr arī šajā jomā nekā laba nebija. Raža atkarīga no laika apstākļiem. Mēs Ziemeļvidzemē nevaram iegūt astoņas vai divpadsmit tonnas graudu no hektāra, kā tas ir Kurzemē. Mūsu laikapstākļu ietekmē labi, ja ir divas, trīs vai piecas tonnas, bet, lai tos izaudzētu, jāiegulda daudz,” stāsta saimnieks.
R. Zalviņš saka, ka šogad turpinās piena lopkopību, bet līdz brīdim, kamēr būs iespēja piesaistīt darbiniekus. “Arī šajā jomā valsts politika nav atbalstoša. Jaunā paaudze tagad tiek audzināta pēc citiem standartiem nekā mēs savulaik. Skolēniem skolā ir visatļautība, kas, manuprāt, ir ļoti, ļoti nepareizi. Tas ietekmē jauno cilvēku izpratni par turpmākajām darba gaitām – izglītības daudziem no viņiem nav, bet nopelnīt vēlas tūlīt un daudz,” novērojis R. Zalviņš.

Reklāma