Smiltenes novadā 2024. gada notikumus var salīdzināt ar kaleidoskopu, kurā var ieraudzīt daudz krāsainu un arī kādu melnbaltu notikumu, teic Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Astrīda Harju. Visiem raibumiem un notikumiem pa vidu pašvaldībā mainījās vadība – no amata atkāpās domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš un septembrī par priekšsēdētāju ievēlēja A. Harju.
Centrs “Trapene” mainīs statusu
Iepriekšējais gads Smiltenes novadā iesākās ar daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centra “Īve” atvēršanu, kas ir lielākais sociālo pakalpojumu centrs Vidzemē. Divās no jauna uzbūvētās ēkās nodrošina grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu (16 vietas), notiek darbošanās specializētajās darbnīcās, savukārt gan pieaugušajiem, gan bērniem tur ir dienas aprūpes centrs un var saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. A. Harju stāsta, ka visu centra pakalpojumu nodrošināšanai pašvaldībai izmaksas ir augstas, taču cilvēkiem šie pakalpojumi ir ļoti vajadzīgi. Ieguvumi ir vairāki, un ģimenēm tas ir būtisks atspaids, jo vecāki var atgriezties darba tirgū, gan arī iegūt sev atelpas brīžus no ikdienas aprūpes,” teic A. Harju.
Smiltenes novadā darbojas četri sociālās aprūpes centri, trīs no tiem ir pašvaldībai piederoši, tostarp viens Trapenē. “Lai uzlabotu un pilnveidotu iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, izveidojām jaunu Smiltenes novada pašvaldības kapitālsabiedrību SIA “Gatartas pakalpojumu aģentūra”, kas darbojas uz “Gatartas pansionāts” bāzes un šobrīd virzās arī uz sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu. Sociālās aprūpes centrs “Trapene” turpinās strādāt kā pašvaldības iestāde, bet, īstenojot ēkas energoefektivitātes projektu, tas nākotnē varētu būt SIA “Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcas” struktūrvienība,” stāsta A. Harju.
Iedzīvotāju padome – attīstībai
Pērngad Smiltenes novada pašvaldības vadība viesojusies pilnīgi visos novada pagastos un pilsētās, lai ar iedzīvotājiem un pagastu pārvaldēm runātu par iedzīvotāju padomju veidošanu, kā arī rudens pusē, lai rezumētu gada slēgumu un ieceres nākamajam gadam. Padomes ievēlētas gandrīz visos pagastos, Apē un Smiltenē. Diemžēl izpalikusi Virešu pagastā, tomēr A. Harju nešaubās, ka to izveidos. “Virešu pagasta kopiena ir stipra, tomēr iedzīvotāju padome ir juridisks instruments, lai varētu izdarīt vairāk, virzītu savas idejas. Formāts, katrā teritorijā sava padome, ir nozīmīgs – katra strādā savas vietas labā, to attīstot un stiprinot. Šobrīd padomes darbojas ļoti aktīvi, un tas ir svarīgi, lai veidotos savas vietas lokālpatriotisms un kopības sasaiste ar novadu. Iedzīvotāju padome ir arī palīgs pagasta pārvaldniekam,” stāsta A. Harju.
Lai arī līdzdalības budžets pašvaldībās obligāti jāievieš tikai no 2025. gada, Smiltenes novadā tāds ir jau divus gadus un arī pērn par pašvaldības līdzekļiem īstenotas iedzīvotāju idejas. “Ideju netrūkst, un arī balsotāji ir aktīvi. Ja sākumā šķita, ka uzvarēs vietas ar lielāko iedzīvotāju skaitu, izrādās, uzvar aktīvākie un saliedētākie. Piemēram, pērngad finansējumu saņēma arī nelielais Trapenes pagasts,” atklāj A. Harju. Smiltenes novada iedzīvotāji ir darbīgi, to pierāda talka Jāņukalna estrādes sakopšanai. Nesaņemot projekta finansējumu smilteniešiem nozīmīgās kultūrvietas atjaunošanai, iedzīvotāju padome uzrunāja pašvaldību un kopīgi tika organizēta talka, lai to atjaunotu pašu spēkiem. Notiek arī ziedojumu vākšana sadarbībā ar “Alūksnes un Apes novada fondu”.
Reorganizē un optimizē
Notikušas vairākas reorganizācijas, piemēram, apvienotas pagastu pārvaldes, pašvaldības iestādes pārceltas uz citām telpām, tā samazinot apsaimniekošanas izdevumus. Piemēram, atbrīvota pagasta pārvaldes ēka Trapenē. Vairākas ēkas nodotas atsavināšanai, tomēr ar pārdošanu neveicas tik raiti. “Skatoties, kas notiek apkārt, jāteic, ka arī citas pašvaldības pārdod ēkas un … tirgus ir pārpildīts ar pašvaldību piedāvājumiem,” teic A. Harju. Optimizācija notikusi arī kultūras nozarē – pagastos ar mazāku apjomu viens kultūras darbinieks veic darbu divos pagastos, piemēram, viens vadītājs ir Trapenes un Virešu kultūras namiem. Tas gan nenozīmē mazāk pasākumu un aktivitāšu – finansējums atstāts iepriekšējā līmenī. Savukārt bibliotekāriem papildus uzticēts arī klientu apkalpošanas centra vai pagasta sekretāra, lietveža darbs. Kā pozitīvu piemēru A. Harju min biedrības “Cerību spārni” sociālā uzņēmuma “Visi Var” veikala atvēršanu Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra telpās. Pašvaldības darbiniekam tā ir iespēja papildus apgūt arī citas prasmes.
Vieta jādod jauniem spēkiem
Gandrīz četri mēneši kā pašvaldības domes priekšsēdētājai A. Harju bijuši dinamiski. “Man kā priekšsēdētājai nav atbrīvotā vietnieka, vadu finanšu un arī sociālo komiteju, līdz ar to ir ļoti daudz darba. Kad man vaicā, kas ir visgrūtākais, atbildu, ka tās ir divas stundas, ko katru dienu pavadu ceļā Ape-Smiltene-Ape.” Runājot par pašvaldību vēlēšanām, A. Harju saka, ka pašvaldības domē ir jāienāk jauniem, zinošiem un advancētiem cilvēkiem, kuri grib strādāt savam novadam. “Esmu gatava dalīties savās zināšanās, kā sākt darīt un veidot sarakstu, bet esmu pilnīgi pārliecināta, ka tālāk viņi paši tiks galā. Jaunā paaudze ir citāda – ar citu skatījumu un pieeju. Varu būt sarakstā, bet ne kā pirmais numurs. Vieta jādod jauniem spēkiem,” tā A. Harju.
Smiltenes novadam šovasar apritēs četri gadi kopš tā izveides. Kāds ir bijis šis laiks? “Kā pašvaldībā sauklis izvēlēts – “Smiltenes novadā sanāk!”, un jāteic, ka lielā daļā jomu tiešām sanāk. Novadu var salīdzināt ar ģimeni, un, kā ikvienā ģimenē, arī novadā kaut kas sanāk labāk, kaut kas nē, bet visi grib būt partneri, tomēr reizēm pa kādam rūgtumam gadās,” neslēpj A. Harju un teic, ka daudz rūgtuma gada nogalē ir saistībā ar divu pagastu, Virešu un Grundzāles, apvienošanu.
Gads nebūs viegls
“Novadu reforma valstī kopumā sevi nav attaisnojusi, un tam ir daudz faktoru, un visbiežāk tie ir tieši ārēji faktori, nevis cilvēciskas savstarpējās attiecības un deputātu balsojums. Piemēram, šobrīd ir ļoti grūti sabalansēt budžetu, ieņēmumu bāze nepalielinās, bet izdevumu gan, jo palielinās minimālā alga, algas skolotājiem, pieaug pakalpojumu cenas. Savukārt, iedzīvotāju ienākuma nodoklis nepalielinās, nākamgad arī pārpildes nebūs. Budžets ir jāsaliek ļoti pārdomāti, jo nav vairs ko optimizēt, nebūs vairs ko pārdot. Budžetam ir jābūt tādam, lai tas atbilstu izpildei, nevar likt neplānotus ieņēmumus. Veicot visas reorganizācijas, algu fondā uz 2025. gadu ietaupām 670 000 eiro. Ietaupītais gan turpat algu fondā paliks. 2025. gads nebūs viegls. Ne tikai Smiltenes novadam, bet arī citām pašvaldībām,” saka A. Harju.
Lai arī gads nesolās būt viegls, Smiltenes novads nav atteicies no atbalsta programmām – visas saglabājuši un visām finansējumu paredzējuši, piemēram, uzņēmējdarbībai, iedzīvotāju iniciatīvām, biedrībām, reliģiskām organizācijām, reemigrācijai, jauniešu stipendijām un citam. Tāpat arī vairākas pērnā gada prioritātes būs aktuālas šogad, piemēram, turpināsies pašvaldības ielu un ceļu sakārtošana, ēku energoefektivitātes paaugstināšana, skolu tīkla attīstība, iesākto un jauno investīciju projektu finansēšana, atalgojuma palielināšana darbiniekiem. Tomēr ir divas jaunas prioritātes un abas saistītas ar kultūras jomu – skolēnu dziesmu un deju svētki un Smiltenes pilsētai piešķirtais tituls “Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2025”.
Vērienīgi projekti
“Lielākais izaicinājums – vērienīgie projekti, kur pašvaldībai jāparedz līdzfinansējums. Piemēram, atpūtas kompleksa bērniem rekonstrukcijai un centra laukuma pārbūvei Smiltenē. Pašvaldībai jānopērk autoostas ēka, tā jānojauc un jāuzbūvē jauna. Raunas un Apes skolās uzsākta mācību vides sakārtošana, Apē siltina sociālā dienesta un mūzikas skolas ēku, pārveido apkures sistēmu. Trapenē turpināsies Bormaņmuižas parka labiekārtošana, Vidagā sakārtos laukumu pie kopienu centra,” stāsta A. Harju.
Daudz raižu pašvaldībai sagādā dzīvojamā fonda trūkums. “Esam “Altum” pieteikušies zemas īres maksas dzīvojamās mājas būvniecībai. Aizķeršanās ir ar sadārdzinājumu, paredzot pagrabstāvā patvertni. “Altum” liek palielināt pašvaldības līdzmaksājumu, kas jau iepriekš bija viens miljons eiro,” stāsta A. Harju. Dzīvojamā fonda problēma pašvaldībai gan ir jārisina, jo trūkst dzīvojamās platības. “Bezdarbs ir zem 3 %, kas nozīmē, ka darbinieki tiek pievesti vai paši brauc no citām vietām, jo nav dzīvojamā fonda,” stāsta A. Harju.
Pirms 10 gadiem Apē īstenoja projektus par abu Apes pievedceļu rekonstrukciju. Šogad virsma jāatjauno, jo to paredz Eiropas programma. Priecīga ziņa saistībā ar ceļiem – nākamgad paredzēta autoceļa A2 posma rekonstrukcija no Grundzāles līdz 186. kilometram –
vietai, kur savienojas Smiltenes un Alūksnes novadi.
Reklāma