Rada telpām stāstus un jaunas dimensijas

Alūksnē ir cilvēki, kuru darbi un idejas pilsētai piešķir jaunas krāsas un noskaņu. Viena no viņiem ir dizainere Nadīna Ladusa, kura ar savu radošumu un talantu spēj pārvērst telpu par stāstu, radot vizuālo harmoniju gan interjerā, gan grafiskajā dizainā.

Pēc desmit gadu pieredzes nozarē viņa joprojām ir pilna jaunu ideju un aizrautības. Šis gads Nadīnai iezīmē nozīmīgas pārmaiņas – viņas darbnīca no rūpnieciskā rajona pārcēlusies uz pilsētas centru, tapis arī jauns uzņēmuma nosaukums – “N21”. “Ja riekstu nekodīsi, tad kodolu nedabūsi,” – šis teiciens ir viņas moto, kas raksturo gan profesionālo ceļu, gan attieksmi pret izaicinājumiem.

Lielāku atpazīstamību Nadīna ieguva, īstenojot Alūksnes lauku partnerības projektu, kurā tapa inovatīvas velosipēdu uzlīmes, kas toreiz vēl tikai sāka iegūt popularitāti.

Šis projekts bija jauns un unikāls, piesaistot gan vietējo, gan plašāku sabiedrību. Tomēr pati autore uzsver, ka uzlīmju izgatavošana bija tikai redzamākā viņas darba daļa. Jau no paša sākuma darbības pamatā vienmēr bijis dizains – gan reklāmu, gan telpu vizuālais noformējums.

Šobrīd N. Ladusa strādā pie dažādiem dizaina projektiem: veido izstāžu ekspozīcijas, iekārto telpas un izstrādā to plānojumu, gan funkcionālo, gan estētisko pusi. Paralēli tam izstrādā reklāmas dizainus un vizuālos materiālus, pati izgatavojot uzlīmes, apdrukājot T-kreklus un aplīmējot skatlogus. Ja top jauns zīmols, Nadīna palīdz veidot tā identitāti – no logo izstrādes līdz telpu iekārtošanai, radot pārdomātu un vienotu vizuālo tēlu. “Tas ir tas, kas man patiesi patīk un ko esmu studējusi, – dizains ir mana sirdslieta. Īpaši interesanti ir strādāt ar lieliem projektiem, kas bieži aizņem pat gadu, jo tajos varu radīt kaut ko patiesi unikālu un atstāt paliekošu vērtību,” atzīst Nadīna.

Darbi runā paši par sevi

Alūksnes novadā redzamākie interjera dizaina projekti ir kafejnīca “Pajumte”, ģimenes atpūtas vieta Annā “Bānīša brīnumzeme”, Apes zobārstniecība “Medline”, Nadīna veidojusi arī telpu navigācijas elementus Alūksnes novada administratīvās ēkas gaiteņiem, savukārt Jaunannā “Gustiņa” cehā iekārtojusi degustāciju telpu. “Ne vienmēr viss jārada no jauna. Reizēm klientam jau ir iegādātas mēbeles un citi priekšmeti, un mans uzdevums ir tos salikt kopā, radot vienotu, harmonisku interjeru,” stāsta Nadīna. Viņai izveidojusies arī veiksmīga sadarbība ar muzejiem – viņas radīti ekspozīciju projekti ir muzejos Alūksnē un Jaunlaicenē. Dizainere atklāj, ka šobrīd Alūksnes muzejā top jauna ekspozīcija, kas būs veltīta Aleksandram Pelēcim. “Neesmu no tiem, kam patīk publiski runāt par savu darbu. Tomēr apzinos, ka mūsdienās tas ir svarīgi, – sociālajos tīklos jādalās ar paveikto, jo tieši tā šodien strādā bizness. Ja neesi aktīvs sociālajos tīklos, var šķist, ka tevis nemaz nav,” saka Nadīna.

Klienti Rīgā un citviet

Lai gan darba bāze ir Alūksne, klienti ir ne tikai no šejienes, bet arī no citām pilsētām, tostarp Rīgas. “Arī mazajā Alūksnē var veiksmīgi darboties šāds uzņēmums. Interjera projekts nav nedēļas vai mēneša darbs – lielākoties tas aizņem vismaz gadu. Tie, kuri paši ar to nav saskārušies, var domāt, ka viss notiek ātrāk, taču realitātē tas ir komplicēts process. Viss nav atkarīgs tikai no manis – jāstrādā ciešā sadarbībā ar celtniekiem, iestādēm un citiem speciālistiem. Ja man ir interjera projekts, tas kļūst par manu darba ikdienu visa gada garumā. Mana darba specifika ļauj strādāt attālināti – jā, dodos uz objektiem klātienē, bet darbu pie datora varu veikt no jebkuras vietas, tāpat kā nosūtīt failus un sarunāties tiešsaistes sapulcēs,” stāsta Nadīna un atklāj, ka viņai šobrīd ir dizaina projekts objektam Rīgā, Babītē.

Vai vienmēr izdodas īstenot visu, ko dizainers izdomā? “Ne vienmēr. Reizēm, piemēram, veicot demontāžas darbus telpās, atklājas neparedzēti momenti, kas liek mainīt plānus. Tāpat gadās, ka paši klienti izlemj, ka vēlas kaut ko citādāk. Nekad neuzspiežu savu viedokli – man ir svarīgi sadzirdēt klientu vēlmes, jo viņiem būs jāpavada laiks šajā telpā, nevis man. Viņiem jājūtas ērti. Kompromisu mēs vienmēr atrodam, lai gan jāsaka, ka tādu situāciju ir bijis pavisam maz, jo klienti man ir uzticējušies.”

Ja patīk pašai, patiks klientam

Nadīnai ir svarīgi, lai izstrādātais dizains vispirms patiktu viņai pašai. “Ja neesmu pilnīgi pārliecināta, es nenodotu skici klientam. Ir bijušas reizes, kad viss ir gatavs, bet ir sajūta, ka pietrūkst kāda sīkuma vai kaut kas nav kārtībā, tāpēc palūdzu pagarinājumu. Skici rādu, kad esmu pilnīgi pārliecināta. Ja man nekut vēders par to, ko redzu savā uzmetumā, tad kaut kas nav labi. Ja ko vajag pamainīt, darām to jau procesa laikā,” stāsta Nadīna. Visvairāk atsauksmju viņa dzirdējusi par “Pajumtes” dizainu. “Klientam jeb kafejnīcas īpašniekam dizains patika, taču no apmeklētājiem esmu dzirdējusi dažādus viedokļus. Interesanta nianse, ko daudzi pat nezināja, – tualetē uz sienām bija uzlīmētas zelta ķirzaciņas, kas gan ātri pazuda, jo apmeklētāji tās paņēma līdzi. Par tām saņēmu visvairāk atsauksmju, jo tas bija kaut kas neordinārs un atšķirīgs. Cilvēkiem tās lika smaidīt,” atceras Nadīna.

“Pajumtes” pārbūve bija Nadīnas pirmais vērienīgākais dizaina projekts. “Patiesībā es vēl līdz šodienai nezinu, kurš mani ieteica šim darbam. Jā, iepriekš bija sadarbība ar muzeju un dažādi mazāki projekti, taču šis bija kaut kas īpašs, kas prasīja radīt dizainu kafejnīcai pilsētas centrā. “Pajumtei” iepriekš nebija otrā stāva – tas man pavēra jaunas iespējas interjera dizainā. Pirms tam biju strādājusi tikai ar privātām telpām, bet šis bija mans pirmais publiskais projekts. Tas bija liels izaicinājums, esmu ļoti pateicīga par uzticēšanos un pateicīga cilvēkam, kas mani ieteica šim projektam,” teic viņa.

Jābūt iekšējai sajūtai

Vai katrs var kļūt par dizaineru? “Krāsu un kompozīcijas izjūtu var iemācīties, bet tam ir jābūt cilvēkā. Bieži vien, ienākot jaunā telpā, es to vispirms ar skatienu “noskenēju”. Smejos, ka man acīs pašas no sevis zīmējas kompozīciju līnijas. Redzu variantus, kur kas jānovieto. Diemžēl nespēju izvairīties no telpas vērtēšanas ar dizainera skatījumu – tas notiek automātiski. Pieļauju, ka arī citu profesiju pārstāvjiem ir līdzīgi. Labai gaumei ir jābūt, bet ar to vien nepietiek, ir jāmācās un jāpilnveidojas. Man bieži jautā, kā es saliku konkrētās krāsas kopā. Vienkārši intuitīvi jūtu, kas ar ko būs kopā. Taču saprotu, ka tas ir daudzo gadu darbs, kas šo spēju ir attīstījis. Svarīgi ir uzticēties sev. Reizēm, kad lēmums jāpieņem ātri, varu sākt šaubīties, un tieši tāpēc man nepatīk darīt lietas steigā. Man vajag laiku, lai izvērtētu visus aspektus un nianses. Ja mani steidzina, nejūtos komfortabli. Tad naktīs neguļu, bet tā vietā domāju, lai varētu mierīgi izlemt,” stāsta Nadīna un neslēpj, radošā jomā strādājot, ir grūti ievērot konkrētu darba laiku. Bieži vien darbs turpinās arī ārpus ierastajām darba stundām, jo iedvesma un idejas ne vienmēr nāk noteiktā laikā.

Kādas ir šī brīža dizaina tendences?

Pelēkā krāsa ir nomainīta ar smilšu toņiem, tomēr pelēkais joprojām saglabā savu aktualitāti. Agrāk populārās rakstainās un puķainās tapetes ir aizstājušas vienkāršākas, smalkākas formas. Pieaug interese par dabīgiem un pārstrādātiem materiāliem, kas ne tikai rada harmoniju ar dabu, bet arī veicina ilgtspējīgu pieeju. Minimālisms šobrīd ir pieprasīts, un tas nozīmē, ka kruzuļi un vizuļi ir nomainīti ar lakoniskākiem un atturīgākiem risinājumiem. Dizainā tiek spēlēts ar dažādiem elementiem – apdares materiāliem un to tekstūrām, interjera elementiem, mēbelēm un apgaismojumu. “Ir labi sekot modei un aktuālajiem virzieniem, taču esmu par to, ka projektam jābūt tādam, lai tas derētu arī pēc desmit gadiem, – tam jābūt ilgmūžīgam (timeless). Protams, krāsu varēs atsvaidzināt, bet dizains nedrīkst nogurdināt cilvēku. Vienmēr aktuāli būs zemes toņi, kas ļaus justies brīvi, labi, komfortabli un neradīs stresu,” saka dizainere.