Civilā aizsardzība ir pasākumu kopums, kurus īsteno valsts un pašvaldību institūcijas un sabiedrība, lai nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību, kā arī īstenotu atbilstošu rīcību katastrofas un katastrofas draudu gadījumā, tostarp – militāro draudu gadījumā, kas nu jau divus gadus saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā ir aktuālākie no visiem. Cerībā uz to, ka civilās aizsardzības pasākumi nekad nebūs jāpielieto, mums tomēr jābūt informētiem, un katram iedzīvotājam jāzina, kā viņam potenciālo draudu gadījumā rīkoties.

Alūksnes Kultūras centrā notikušajā konferencē iedzīvotājiem “Sabiedrības iesaiste civilās aizsardzības sistēmā”*, kas norisinājās ar mērķi informēt iedzīvotājus par civilās aizsardzības jautājumiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes daļas komandieris Gints Ilva pastāstīja par patvertņu apsekošanu un sagatavošanu Alūksnes novada teritorijā. Viņš vērsa iedzīvotāju uzmanību uz to, ka pašlaik Alūksnes novadā pārbaudītas tikai pašvaldības īpašumā esošās ēkas.

Lai patverties var ilglaicīgi

“Patvertne nav vienkārši pagrabs, kur mēs ikdienā glabājam kartupeļus. Tai ir jābūt vietai, kur mēs varētu patverties un uzturēties ilgstoši – no dažām dienām līdz pat vairākiem mēnešiem. Patvertne nav tikai vieta, kur īslaicīgi ieskriet, patveroties no, piemēram, gaisa uzlidojumiem militāra apdraudējuma gadījumā, – šim īslaicīgajam nolūkam der jebkura būve ar noturīgām būvkonstrukcijām. Turpretī patvertnei jāatbilst vairākiem nosacījumiem, lai tajā varētu patverties ilglaicīgi,” skaidro VUGD pārstāvis.

Iekšlietu ministrija un VUGD ir izstrādājis vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai vai atjaunošanai ēkas pazemes stāva daļā. Proti, paredzēts, ka patvertnes var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos, piemēram, dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietās. “Piemērotākās ēkas patvertnēm ir tās, kuras ir uzbūvētas no dzelzsbetona, blokiem vai ķieģeļiem, tomēr jāņem vērā, ka dzelzsbetona konstrukcijas būtiski zaudē savu izturību augstas intensitātes ugunsgrēku gadījumos. Patvertnēm jāatrodas netālu no iedzīvotāju uzturēšanās vietām, lai nodrošinātu cilvēku nokļūšanu patveršanās vietā iespējami drīzā laikā no ziņu saņemšanas par apdraudējumu,” stāsta G. Ilva.

No 60 piemērotas 12

Vadlīniju ir daudz. Patvertnes telpas nedrīkst būt aizkrautas un nedrīkst citādi tām ierobežot piekļuvi, tām jābūt atbrīvotām no atkritumiem, būvgružiem, konstrukcijām, kas varētu radīt papildu apdraudējumu cilvēkiem, uzturoties patvertnē. Patvertni nedrīkst izveidot siltummezglā vai citās tehniskajās telpās. Tai jābūt vismaz divām izejām, jāparedz iespēja iekļūt ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos patstāvīgi vai ar līdzcilvēku atbalstu. Patvertnei ir jābūt aprīkotai ar elektrību un apgaismojumu, jābūt aprīkotām ar piespiedu ventilāciju, paredzot tās darbības nodrošināšanu arī elektrības apgādes pārrāvuma gadījumā. Jāparedz aizsardzība pret iegruvumu, ko var izraisīt daļēji vai pilnīgi sabrukušas ēkas gruveši. Aizsardzību nodrošina, papildus atbalstot patvertnes griestus. Patvēruma vietu vēlams aprīkot ar krēsliem, soliem, lai nodrošinātu sēdvietas visiem patvertnē esošajiem cilvēkiem, gulēšanai piemērotām vietām, kā arī izveidot pārtikas rezervju glabātuves…

“No pašvaldības īpašumā esošajām 60 ēkām un to pagrabiem, kuras potenciāli pilnībā vai daļēji būtu izmantojamas kā patvertnes, 12 tika atzītas par daļēji atbilstošām, divas – par atbilstošām,” stāsta G. Ilva. Viņš skaidro, ka atsevišķos gadījumos ēka šķietami atbilst visām prasībām, bet tai ir puspagrabs ar logiem, kas neatbilst. Tāda, piemēram, ir ģimnāzijas internāta ēka.

Ēkas, kas pilnībā atbilst patvertnes prasībām, ir Alūksnes Kultūras centrs Brūža ielā 7 un Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes ēka Uzvaras ielā 1 – abām uzstādīti arī atbilstoši marķējumi jeb patvertnes zīmes. Savukārt 12 daļēji atbilstošās ēkas ar lielākiem vai mazākiem finansiālajiem ieguldījumiem ir iespējams izveidot par pilnībā atbilstošām.

Vai var patverties privātmājas pagrabā?

G. Ilva uzsver – krīzes situācijā katram cilvēkam, pirmkārt, jābūt savam plānam, kas balstās uz vispārējām civilās aizsardzības vadlīnijām. Līdz ar to, katram ir arī jānoskaidro, vai viņa privātmājas pagrabs ir piemērots patvertnes prasībām.

“Jānovērtē būvkonstrukcijas vai jālūdz to izdarīt kādam speciālistam. Pamatjautājums ir šāds: cik ilgi jūsu pagrabā iespējams uzturēties un vai tur varēs nodrošināt patvertnes vadlīnijās minēto. Privātmāju pagrabi lielākoties būvēti pārtikas uzglabāšanai, tātad vēsi, bez apkures iespējas, tādēļ jāsaprot, vai tur iespējams uzturēties ilgstoši, nevis tikai pārlaist kādu riska momentu,” skaidro VUGD pārstāvis.

Arī daudzdzīvokļu nami ir privātais dzīvojamais sektors un maldīgi domāt, ka par tiem kāds parūpēsies pašu iedzīvotāju vietā. “Daudzdzīvokļu namu pagrabi pagaidām nav apsekoti, taču tajos, kuros esmu bijis, jāsaka, ka tie nav atbilstoši patvertnes prasībām. Lai tos sakārtotu atbilstošā līmenī, jāiegulda līdzekļi, un par to jālemj iedzīvotājiem pašiem,” skaidro G. Ilva.

Viņš informē, ka ar lūgumu pārbaudīt un novērtēt daudzdzīvokļu nama pagraba atbilstību šādam nolūkam var vērsties pie sava nama apsaimniekotāja, kuru attiecīgi VUGD var konsultēt un pagrabu novērtēt, balstoties uz noteiktajām vadlīnijām par patvertņu piemērotību. Tāpat izskanēja ieteikums daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, kuri apsver nama renovāciju, tāmēs paredzēt arī pagraba pielāgošanu patvertnes vajadzībām.

Kad jādodas uz patvertni?

Ja izslēdzam situāciju, ka mūs pamodina sprādzienu skaņas, par apdraudējumu uzzināsim, izdzirdot trauksmes sirēnas. 164 visā Latvijas teritorijā uzstādītās iekārtas VUGD ik pa laikam testē. Taču, ja tās skan bez iepriekšēja brīdinājuma, jāreaģē ir uzreiz – jāieslēdz radio vai televīzija, kur atbildīgās iestādes ziņos par notikušo. “Trauksmes sirēnu pārbaudes liecina, ka attālākajos novada punktos iedzīvotāji tās nedzird, tādēļ tur apdraudējuma gadījumā jāpaļaujas arī uz vietējiem klientu apkalpošanas centriem, kas šo informāciju iedzīvotājiem nodos. “X” stundas gadījumā iedzīvotājus plānots apziņot arī ar īsziņu palīdzību. Lai veicinātu iedzīvotāju informētību par to atrašanās vietas tuvumā esošajām patvertnēm, pašlaik tiek strādāts pie tā, lai lietotnes “112 Latvija” sniegtās iespējas papildinātu arī ar informāciju par tuvāko atrašanās vietu un ieteikumiem,” stāsta G. Ilva. Savukārt, ja nedarbojas komunikācijas līdzekļi, spēkā apziņošanas metode no cilvēka uz cilvēku. Tas nozīmē, ka atbildīgo dienestu pārstāvji ar transportu izbrauc uz novada nostūriem un apziņo nomaļos iedzīvotājus.

Iedzīvotājiem daudz jautājumu

Ieteikumi izskanēja arī no iedzīvotājiem, kuri informēja atbildīgos dienestus par viņiem zināmajām vietām, kas varētu atbilst patvertņu prasībām. Izrādās, padomju laikos plaši pagrabi speciāli šim nolūkam izbūvēti Pils ielā 21, kur pirmajā stāvā atrodas pasta nodaļa. VUGD pārstāvis uzsvēra, ka apsekošanas darbi ārpus pašvaldības īpašumiem vēl priekšā.

Atbildīgie dienesti saņēma arī citus jautājumus par patvertnēm un evakuāciju, piemēram, vai apdraudējuma gadījumā māmiņa var pamest savu darba vietu, lai dotos pie sava bērna. Tika saņemts skaidrojums, ka šādās situācijās ir jādomā par jauno paaudzi, un likumā noteikts, ka apdraudējuma gadījumā prioritāri jāevakuē bērni un māmiņas, kam ir bērni vecumā līdz 16 gadiem.

“Protams, sekojot notikumiem Ukrainā, redzam, kā evakuācija notiek pēkšņa apdraudējuma gadījumā – ne visi pagrabi, ko Ukrainas civiliedzīvotāji izmanto patvērumam, ir šim nolūkam pilnībā atbilstoši, taču cilvēki ārkārtas gadījumos izmanto tādas telpas, kādas ir pieejamas. Taču Ukrainas sāpīgajās mācībās esam daudz ko uzzinājuši, mācījušies, un tas mums “X” stundā noderēs,” komentē Gints Ilva.

Vidzemē – puse pārbaudīto atbilst

Sandra Vējiņa: “Plānots, ka apmēram 4500 apzināto objektu apsekošana noslēgsies novembrī.”

Veicot valsts un pašvaldību ēku pagrabu un pagrabstāvu apsekošanu Vidzemē, nedaudz vairāk kā puse pārbaudīto pagrabu un pagrabstāvu atbilst vai daļēji atbilst patvertnes vajadzībām, informē VUGD pārstāve Sandra Vējiņa, un šis darbs turpinās. Līdz augusta vidum, pārbaudot 1911 objektus, secināts, ka pilnībā patvertnes vajadzībām atbilst 259 jeb 13,5 % objekti un daļēji atbilst 818 jeb 42,8 %. Šajos objektos var ietilpt 373 tūkstoši cilvēku. Tā kā valsts un pašvaldību pagrabu un pagrabstāvu apsekošanu VUGD amatpersonas veic papildus saviem tiešajiem dienesta pienākumiem, tad plānots, ka apmēram 4500 apzināto objektu apsekošana noslēgsies novembrī. Uzsākts arī darbs pie pirmo patvertņu zīmju izvietošanas uz ēkām, kuras daļēji vai pilnībā atbilst patvertnēm izvirzītajām prasībām. Zīmes uzstādīs pie tām ēkām, kuru pagrabi un pagrabstāvi VUGD apsekošanas rezultātā ir novērtēti kā pilnībā vai daļēji atbilstoši patvertņu vajadzībām un būs publiski pieejami apdraudējuma laikā. “Lai patvertnei derīgās ēkas nodrošinātu ar atbilstošu zīmi, notiek iepirkuma procedūra un plānots, ka tā noslēgsies šī gada beigās. Neliels skaitu zīmju, kuras tika iegādātas vienkāršotas procedūras rezultātā vasaras sākumā, jau ir nodotas pašvaldībām un jau izvietotas uz ēkām, kuras atbilst daļēji vai pilnībā atbilst patvertņu prasībām,” skaidro S. Vējiņa.

Patvertnes ikdienā nebūs pieejamas apskatei

IVARS NAKURTS, VUGD priekšnieka vietnieks: “Sadarbībā ar valsts iestādēm un pašvaldībām turpinās darbs pie iespējamo patvēruma vietu pārbaudes un šobrīd esam gatavi uzsākt arī nākamo posmu – iezīmēt patvēruma vietas pilsētvidē, lai ikviens sev tuvākā apkārtnē varētu apzināt, kur viņam pieejama vieta patvērumam katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā. Bet vēlos uzsvērt, ka patvertnes ikdienā visbiežāk nebūs pieejamas apskatei. Patvertnes īpašnieka uzdevums ir to padarīt publisku tikai apdraudējuma laikā. Ja šobrīd durvis ēkā, kurā ir uzstādīta patvertnes zīme, ir ciet, nevajag satraukties, jo tās tiks atvērtas brīdī, kad būs paziņots par nepieciešamību ikvienam meklēt tuvāko patvēruma vietu. Tāpat aicinu iedzīvotājus nesatraukties, ja tuvākajā apkārtnē pie ēkām neredz izvietotas patvertņu zīmes. Šis darbs ir tikai sācies un plānojam, ka vizuāli dabā vairāk patvēruma vietas būs iezīmētas nākamā gada sākumā.”

Patvertnes prasībām ATBILST:
Alūksnes Kultūras centrs, Brūža ielā 7
Alūksnes novada sociālās pārvaldes ēka, Uzvaras ielā 1
Patvertnes prasībām DAĻĒJI ATBILST:
Sociālās aprūpes centrs “Alūksne” Ošu ielā 5 Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija Glika ielā 10 Ģimnāzijas internāts Glika ielā 13 Ēka Brūža ielā 1 Alūksnes Mākslas skola, Ojāra Vācieša ielā 2 PII “Sprīdītis” Raiņa bulvārī 5 Alūksnes novada muzejs Pils ielā 74 Viktora Ķirpa Ates muzejs Bejas skola Jaunlaicenes tautas nams Mālupes Saieta nams Māriņkalna tautas nams
*no pārbaudītajām Alūksnes novada pašvaldības īpašumā esošajām ēkām

PAR KONFERENCI

23. oktobrī Alūksnes Kultūras centrā norisinājās konference iedzīvotājiem “Sabiedrības iesaiste civilās aizsardzības sistēmā”. Tā bija kupli apmeklēta – klātienē apmeklējumam bija reģistrējušies 70 iedzīvotāji, tikpat daudz bija pieslēgušies konferences tiešsaistei “Facebook” Alūksnes novada pašvaldības kontā. Atsaucība liela, jo konferencē Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji un atbildīgie dienesti klātesošos informēja par civilās aizsardzības sistēmu un to, kā tajā jāiesaistās iedzīvotājiem – mums katram. Zemessardzes 31. kājnieku bataljona pārstāvji sniedza padomus, kā iedzīvotājiem sagatavoties krīzes situācijām un ko likt 72 stundu somā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis informēja par patvertņu sagatavošanu un drošību mājokļos, savukārt Valsts policijas pārstāvji sniedza būtisku informāciju par izvairīšanos no naudas izkrāpšanas gadījumiem un drošību pierobežā. Pasākumu rīkoja biedrība “Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs” sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību. Konferenci vadīja Santa Harjo – Ozoliņa, biedrības “Alūksnes lauku partnerība” valdes priekšsēdētāja. Šādas konferences plānotas arī turpmāk. Apmeklētāji atzina, ka informācija bijusi vērtīga, saprotami pasniegta un pateicās organizatoriem.