Agita Bērziņa
Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības. Tā secināts Valsts kontroles lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem. Valsts kontrole 2021. un 2022. gadā revīziju veica piecās pašvaldībās – Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novados.
Meži Latvijā aizņem 3 305 000 hektārus, no kuriem valsts pārvalda un apsaimnieko 1 521 000 hektārus jeb 46 %, savukārt pārējo – 1 784 000 hektārus jeb 54 % – pārvalda un apsaimnieko citi meža īpašnieki, tajā skaitā pašvaldības. Kopumā visu pašvaldību īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir aptuveni 122 714 hektāri jeb 4 % no kopējās mežu platības valstī. Revīzijas izlasē iekļauto piecu pašvaldību mežs aizņem 8596 hektārus jeb 14 % no pašvaldību meža (izņemot Rīgu). Rīcību ar mežu un tā apsaimniekošanu Latvijā regulē meža politika, Meža likums un Ministru kabineta noteikumi, kas vienādi attiecas uz visiem mežu īpašniekiem.
Mežs – zaļais zelts
“Līdz šim pašvaldību veiktās darbības mežu apsaimniekošanā pamatā aprobežojas tikai ar cirsmu izstrādi vai meža īpašumu pārdošanu, un pašvaldības maz vai vispār nav vērtējušas meža ietekmi uz vidi, bioloģisko daudzveidību un meža nekoksnes vērtībām. Iegūtos finanšu resursus izmanto dažādu pašvaldībām svarīgu vajadzību nodrošināšanai, taču primāri neieguldot šos finanšu līdzekļus meža resursu pilnīgā apzināšanā, atjaunošanā un citu meža apsaimniekošanas ciklā nepieciešamo darbību veikšanā, lai gan tas ir svarīgi, lai mežs turpinātu sniegt labumu arī nākotnē,” secināto laikrakstam “Alūksnes un Malienas Ziņas” stāsta Valsts kontroles padomes loceklis, piektā revīzijas departamenta direktors Oskars Erdmanis.
O. Erdmanis atgādina tautā zināmo un plaši lietoto teicienu, ka mežs ir Latvijas zaļais zelts. “Taču mežs par tādu kļūst vien tad, ja to pareizi apsaimnieko. Šodien pašvaldības gūst materiālu labumu no mežiem, kurus audzēja iepriekšējās paaudzes. Mūsu atbildība pret nākamajām paaudzēm ir nodrošināt vismaz līdzvērtīgas kvalitātes mežaudžu atjaunošanu, neskatoties uz šobrīd esošajām prioritātēm un ikdienas vajadzībām pašvaldībās. Finanšu situācija pašvaldībās šodien nav attaisnojums nākamajām paaudzēm atstāt mazvērtīgākas mežaudzes, jo tās nevar būt atbildīgas par šajā laikā pieņemtajiem lēmumiem un to sekām,” teic O. Erdmanis.
Neiegūst iespējami augstāko cenu
Saskaņā ar revīzijas laikā veikto aplēsi, veicot pāraugušo un ciršanas vecumu sasniegušo mežaudžu izstrādi, pašvaldības varētu iegūt 968 800 eiro lielus ieņēmumus, kurus izmantot nepieciešamo apsaimniekošanas darbību finansēšanai – mežu inventarizācijai, robežu sakārtošanai un citām apsaimniekošanas darbībām. Neinventarizētie pašvaldību meža īpašumi 70 – 80 % tika apsekoti ar attālinātajām metodēm un 20 – 30 % apsekoti klātienē – izmantojot dronu un koku mērinstrumentus, tika iegūti dati mērījumu un aprēķinu veikšanai.
Revidētās pašvaldības 2022. un 2023. gadā no meža resursu atsavināšanas ir guvušas ieņēmumus vismaz 5 109 193 eiro, tajā skaitā no 41 cirsmas atsavināšanas 1 655 784 eiro un 87 nekustamo īpašumu, kuru sastāvā ir mežaudzes, atsavināšanas – 3 453 408 eiro. Tomēr pašvaldību meža īpašumi un cirsmas nav pienācīgi novērtētas un pārdotas par iespējami augstāko cenu. Tikai izlasē pārbaudītajos darījumos vien (17 nekustamo īpašumu un 13 cirsmu atsavināšanas darījumos pašvaldību gūtie ieņēmumi ir 2 107 921 eiro) pašvaldībām bija iespējams gūt par vismaz 398 000 eiro lielākus ieņēmumus. Revidentu vērtējumā, viens no iemesliem, kādēļ revidētās pašvaldības, pārdodot meža resursus, negūst lielākus ieņēmumus, ir tāds, ka nevienā no cirsmu pārdošanas darījumiem pašvaldības nav pielīgušas sev tiesības veikt un nekad nav veikušas faktiski izcirstās koksnes apjoma uzmērīšanu, lai pārliecinātos par sākotnējā novērtējuma kvalitāti. Piemēram, vienā darījumā Saldus novada pašvaldībā, nepārliecinoties par cirsmas novērtējuma kvalitāti un nesalīdzinot to ar meža inventarizācijas datiem, komersantam bez atlīdzības faktiski ir nodota koksne 4159 m³ apjomā 163 477 eiro vērtībā.
Neveic kontroles procedūras
Nevienā gadījumā revidētās pašvaldības nebija veikušas kontroles procedūras, lai salīdzinātu pārdoto cirsmu un meža īpašumu sākotnējo novērtējumu, augstāko nosolīto cenu un meža īpašumu tālākpārdošanas cenu, tādējādi gūstot informāciju un datus par īpašumu patieso tirgus vērtību un tendencēm, lai to ņemtu vērā citu īpašumu pārdošanā. Revīzijā konstatēts, ka nosolītās cenas izsolēs ir pat par 268 % lielākas nekā sākotnējais novērtējums, bet pārdotie nekustamie īpašumi neilgā laikā (no nepilna mēneša līdz astoņiem mēnešiem) pēc darījuma tiek tālāk pārdoti pat par 400 % augstāku cenu, vienā gadījumā sasniedzot pat par 172 000 eiro lielāku cenu.
Turklāt revidētās pašvaldības ir pieļāvušas gadījumus, kad īpašumu vērtējumu sagatavošanā nav piedalījies atbilstoši sertificēts vērtētājs, savukārt nevienā nekustamā īpašuma, kura sastāvā bija mežaudze, pārdošanas gadījumā nav veikta augošu koku uzmērīšana (dastošana), kas dod iespēju visprecīzāk noskaidrot patieso mežaudzes vērtību pārdodamajā nekustamajā īpašumā.
Valsts kontrole: “KNAB astoņas reizes administratīvi sodīja pašvaldības aģentūras “Spodra” darbinieku, jo viņš vairākkārt rīkojies interešu konflikta situācijā.”
Problēmas pašvaldībās līdzīgas
Vaicājot par situāciju Alūksnes novadā, O. Erdmanis norāda, ka problēmas visās pašvaldībās ir līdzīgas, bet ir atsevišķas pašvaldības, kurās kāda no lietām bija nedaudz labāk sakārtota, piemēram, Alūksnes novada pašvaldībā ir labāki apsaimniekošanas plāni, tie gan nav pilnīgi, bet meža apsaimniekošanas plānošana notiek. Revīzijā konstatēti arī pārkāpumi attiecībā uz atsavināšanas darījumiem.
Revīzijā secināts, ka Alūksnes novada pašvaldības ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentā nav noteikti konkrēti un izmērāmi mērķi un uzdevumi mežu apsaimniekošanā. Vidēja termiņa attīstības prioritātes “Pieejama, labiekārtota un droša dzīves telpa un gudra dabas resursu apsaimniekošana” īstenošanai rīcības plānā paredzēts atjaunot meža resursus, bet nav norādīts, kas ar meža resursu atjaunošanu ir bijis paredzēts un kādi ir sasniedzamie rezultāti. Revīzijā ņemts vērā, ka Alūksnes novada pašvaldībā ir atsevišķi izstrādāts vidēja termiņa “Mežu apsaimniekošanas plāns 2020. – 2024. gadam”, kurā noteikts konkrētu pasākumu kopums mežu apsaimniekošanas jomā un sasniedzamie rezultāti, turklāt šī plāna izpilde tiek regulāri uzraudzīta un aktualizēta. Alūksnes novada pašvaldība izstrādājusi arī atsevišķu dokumentu inventarizēto meža resursu apsaimniekošanai. Neinventarizēto meža platību inventarizāciju plāno veikt līdz 2037. gadam.
Labais piemērs
Valsts kontroles pārstāvis Alūksnes novada pašvaldības mežu apsaimniekošanas plānu vērtē kā labās prakses piemēru, jo tas kopumā ir vērsts uz visu pašvaldības mežu apsaimniekošanu. Pašvaldība mežu apsaimniekošanu ir nodevusi pašvaldības aģentūrai “Spodra”, kuras vidēja termiņa attīstības stratēģijā viens no darbības virzieniem ir norādīts pašvaldības mežu apsaimniekošana. Veicamajām darbībām ir piesaistīti divi darbinieki – mežzinis un mežstrādnieks. Pašvaldībā katru gadu apstiprina konkrētus veicamos mežu apsaimniekošanas uzdevumus, paredzot tiem budžeta līdzekļus, un gada beigās atbildīgās personas sniedz pārskatu par faktiski izpildītajām darbībām, kas nodrošina plāna izpildes kontroli.
Vai palielina meža vērtību?
Revīzijā vērtēts, vai pašvaldība veic darbības, lai palielinātu “saimniecisko mežu” vērtību. Alūksnes novada pašvaldībā mākslīgā atjaunošana tiek paredzēta konkrētos mežu tipos – mētrājā, lānā un damaksnī, iepriekš sagatavojot augsni un stādot nepieciešamo koku sugu (egli un priedi), kā arī atjaunotajam apjomam ir jābūt vienādam ar ciršanai paredzēto. No 2016. līdz 2022. gadam atjaunojusi kopumā 73,37 hektārus mežu, un tikai 23,52 hektārus mākslīgi. 57 % mežu platības atstātas atjaunoties dabiski. Revīzijā konstatēts, ka atjaunotajā mežaudzē 2,47 hektāru platībā stādītās egles ir gājušas bojā, jo konkrētajā gadījumā netika izvēlēts atbilstošākais laiks meža atjaunošanai.
Tāpat arī izlasē iekļautajos mežos, kuriem bija nepieciešams veikt atjaunošanu, nav pareizi izvēlēts meža atjaunošanas veids, paņēmiens un atjaunojamā koku suga, jo tie atstāti atjaunoties dabiski, kaut gan arī šo mežu tipi ir ar atbilstošiem augšanas apstākļiem, lai tiktu audzētas vērtīgas koku sugas – egle, bērzs un priede. Mežos, kuri atstāti atjaunoties dabiski, kā valdošā koku suga dominē baltalksnis un apse, mazāk konstatēts bērzs. Turklāt 36 % gadījumu meža atjaunošana ir veikta iespējami garākajā pieļaujamajā termiņā.
Stādītie koki gājuši bojā
Revīzijā secināts, ka Alūksnes novada pašvaldībā neinventarizēto meža īpašumu apjoms hektāros un īpatsvars no kopējās platības 2022. gada 31. decembrī bija 27,72 % mežu. Alūksnes novada pašvaldībā – 15 zemes vienībām 124,42 hektāru platībā jeb 12,3 % no inventarizētās meža platības mežu inventarizācija vairs nav aktuāla, jo ir veikta pirms 20 un vairāk gadiem. Tāpat arī nav veikta jaunaudžu kopšana vismaz 14,95 hektāru platībā. Ar augstvērtīgiem skuju koku stādiem atjaunotajā meža īpašumā 2,47 hektāru platībā nav nodrošināta savlaicīga jaunaudžu kopšana, kā rezultātā daudzi stādītie koki ir gājuši bojā, un platību pārņem dabiski ieaugušies lapu koki.
Gan inventarizētajos, gan neinventarizētajos mežos esošās meliorācijas sistēmas vairumā gadījumu nav funkcionējošas, jo tās ir aizaugušas, ar aizsērējušām caurtekām, un arī bebru aktivitāte ietekmē to darbību. Paaugstināta mitruma ietekmē tiek veicināta mežu pārpurvošanās, bojājot mežaudzes, meža zeme netiek produktīvi izmantota, un tā zaudē savu vērtību. Vairākos apsekotajos mežos konstatēts, ka pieaugušas mežaudzes ir gājušas bojā un koki atrodas zem ūdens. Piemēram, Alūksnes novada pašvaldības īpašumā “Atmatas” vismaz 4,6 hektāru platībā aug vērtīgas koku sugas (bērzs, egle, apse), bet mežs ir nekopts un tajā vērojama paaugstināta mitruma ietekme. Alūksnes pašvaldība ir veikusi datu novērtēšanu un inventarizētajos mežos identificējusi pāraugušas mežaudzes 186,17 ha (apse 11,61 hektāri, bērzs 31,71 hektāri, baltalksnis 35,14 hektāri, egle 61,67 hektāri, melnalksnis 11,58 hektāri, priede 34,46 hektāri). Papildus minētajam revīzijā konstatēts, ka Alūksnes novada pašvaldībā ir gan nekoptas, gan egļu astoņzobu mizgraužu bojātas mežaudzes, kurās netiek novērsti sanitārie bojājumi, tādējādi radot apdraudējumu tuvumā esošajām egļu audzēm.
“Spodras” darbinieks sodīts astoņas reizes
Revīzijā pārbaudīti Alūksnes novada pašvaldības rīkotie trīs nekustamo īpašumu un trīs cirsmu pārdošanas darījumi. Secināts, ka pašvaldība ir izpildījusi likumā noteiktās prasības, tostarp visos attiecināmajos gadījumos rīkojot izsoles, pienācīgi informējot par tām sabiedrību, bet cirsmu pārdošanas darījumos – rūpējusies arī par cirsmu stāvokļa pārbaudi pirms un pēc izstrādes. Tomēr pārkāpumi ir konstatēti aģentūras “Spodra” darbinieks, iespējams, vairākkārt rīkojies interešu konflikta situācijā, tādēļ Valsts kontrole lūdza Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt pārbaudi. Pabeidzot pārbaudi, 2024. gada sākumā, KNAB astoņas reizes administratīvi sodīja minēto darbinieku. Septiņos gadījumos sods piemērots, jo amatpersona neievēroja divu gadu aizliegumu realizēt amata pilnvaras attiecībā uz savu darījuma partneri, bet vienā gadījumā persona sodīta, jo neievēroja divu gadu aizliegumu saņemt finanšu līdzekļus no komersanta, attiecībā uz kuru realizēja uzraudzības un kontroles funkcijas. KNAB septiņos gadījumos piemēroja 130 eiro sodu, bet vienā gadījumā 100 eiro sodu. Kopējā summa ir 1010 eiro.
Pilnu revīzijas ziņojumu var lasīt Valsts kontroles mājas lapā lrvk. gov.lv
Valsts kontrole analizēja sešus Alūksnes novada pašvaldības cirsmu un nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus. Trīs gadījumos vērtība atbilst konkrētā laika perioda tirgus cenai, bet trīs gadījumos konstatēta neatbilstība.
■ “ZELTKALNI 1” – NĪ pārdošana izsolē par 3500 eiro/ha. Izsoles augstākā cena NEATBILST konkrētā laika meža zemes cenām. Taču, ņemot vērā īpašuma raksturojošos rādītājus, piemēram, vērtību un atrašanās vietu, tā aptuvenā tirgus vērtība konkrētajā laika posmā bija 5000 – 5500 eiro/ha. Kā galvenais faktors, kas ietekmējis NĪ cenu, ir nekorekti veiktais NĪ novērtējums. Pamatojoties uz pieejamo informāciju un veicot dokumentu izpēti, tika aplēsts, ka konkrētajā laikā aptuvenā cena šādam īpašumam bija vismaz 22 000 eiro. Neiegūtie līdzekļi – aptuveni 6300 eiro;
■ “JAUNMEŽVIDI” – NĪ pārdošana izsolē par 2700 eiro/ha. Ņemot vērā īpašuma kvalitāti, sugu sastāvu un novietojumu, var secināt, ka pat izsoles augstākā nosolītā cena NEATBILST konkrētā laika tirgus cenām, jo ir nedaudz zem tirgus vidējās cenas (aptuveni 3000 eiro/ha). Neiegūtie līdzekļi no NĪ pārdošanas – aptuveni 3000 eiro. Secināms arī, ka izsoles augstākā cena 28 877,00 eiro ievērojami pārsniedz vērtējumā noteikto 18 377,00 eiro, kas arī šajā gadījumā norāda uz kļūdaini veiktu vērtējumu;
■ “MĒTRAS” – NĪ pārdošana izsolē par 1700 eiro/ha. Var secināt, ka izsoles augstākā cena NEATBILST konkrētā laika meža zemes tirgus cenām. Ņemot vērā īpašuma sugu sastāvu, kvalitāti un atrašanās vietu, vidējā tirgus vērtība šādam NĪ būtu vismaz 2500 – 2800 eiro/ha. Kā galvenais faktors, kas ietekmējis NĪ cenu, ir nekorekti veiktais novērtējums. Pamatojoties uz pieejamo informāciju un veicot dokumentu izpēti, tika aplēsts, konkrētajā laikā šāda īpašuma aptuvenā cena bija 25 000 eiro. Neiegūtie līdzekļi – aptuveni 7100 eiro.
AVOTS: VALSTS KONTROLES LIETDERĪBAS REVĪZIJĀ “PAŠVALDĪBU RĪCĪBA AR MEŽA RESURSIEM” EKSPERTA ATZINUMS
Reklāma