Alūksnes novada pašvaldības apvienotajā domes komiteju sēdē, apspriežot lēmuma projektu par 2025. gada pašvaldības budžetu, deputātiem radās vairāki jautājumi, kas skar gan plānoto projektu īstenošanas darbus, gan šim nolūkam nepieciešamo finansējumu. Lai budžeta projektu varētu virzīt apstiprināšanai februāra novada domes sēdē, atbildes uz šiem jautājumiem sniedza novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers un pašvaldības iestāžu speciālisti.

Darbspējīgie vairākumā?

Deputāta Modra Lazdekalna neizpratni radīja pašvaldības 2025. gada budžeta projektā vadības ziņojumā paustā informācija par novada iedzīvotāju skaitlisko sastāvu. “Ziņojumā norādīts, ka darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits ir pieaudzis, bet samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri ir vecāki un jaunāki par darbspējīgajiem. Kas ir noteicošais, kādēļ statistiski veidojas tik pozitīvs darbspējīgo iedzīvotāju pieaugums?” jautāja M. Lazdekalns.

Dz. Adleram konkrēta skaidrojuma nebija. “Pēdējos gados esam daudz strādājuši, lai attīstītu uzņēmējdarbības infrastruktūras. Kā zināms, daudzi komersanti savos uzņēmumos ir palielinājuši darbinieku skaitu. Uzņēmumos strādā ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet nepieciešamais darbaspēks šeit ierodas arī no citiem novadiem. Konkrēti pateikt, kā šī statistika ir veidojusies, nevaru,” atzina priekšsēdētājs. M. Lazdekalns, uzklausot atbildi, secināja, ka tā ir tikai skaitļu statistika, bet, ja tā tas ir arī reāli, vērtēja to kā pozitīvu tendenci.

Sola rast finansējumu

2025. gada pašvaldības budžeta investīciju plānā paredzēta Pils ielas posma atjaunošana virzienā uz Kalnadruvām un Pils ielas posma atjaunošana virzienā uz slimnīcu, par ko jau vēstījām. “Pašlaik paredzēts realizēt projektu, lai atjaunotu Pils ielas posmu Kalnadruvu virzienā. Šim nolūkam investīciju plānā kopējā summa abu posmu atjaunošanai ir 1,2 miljoni eiro, bet ceļu fondā vēl 90 000 eiro, lai realizētu trotuāra izbūvi Kalnadruvu virzienā. Apgaismojumu Pils ielā paredzēts izbūvēt, sākot no Kolberģa ielas, un posmā no Kalnadruvām Mežinieku virzienā. Ielas vidusposmā, kur gājēju un velosipēdistu celiņam paredzēts tikai parka apgaismojums, to pagaidām nebūvēsim, tomēr tur būs izdarīts viss, lai ar laiku šo apgaismojumu ierīkotu,” apvienotajā domes komiteju sēdē precizē novada pašvaldības Īpašumu pārvaldības un attīstības nodaļas vadītāja Inese Zīmele – Jauniņa. Domes priekšsēdētājs apstiprina, ka šogad iecerētais projekts tiks pabeigts un arī celiņa apgaismojumu ierīkos. “Šobrīd ir tā, ka celiņa apgaismojums dalās divos posmos – vienbrīd tas “iet” gar pašu ielu, citviet tikai gar celiņu. Tad, kad tuvosimies šīs ielas un celiņa izbūvei, vērtēsim detaļas, un esmu pārliecināts, ka procesa gaitā atradīsim arī finansējumu apgaismojuma ierīkošanai, bet šobrīd ir pāragri par to spriest,” saka Dz. Adlers.

Nav laika limita

Savukārt deputāts Arturs Dukulis vēlējās zināt, kurā no budžeta sadaļām ir paredzēts finansējums Pils un Jāņkalna ielas atjaunošanai. Pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Evita Ņedaivodina atbildēja, ka pilnībā atjaunot šīs ielas nebūs iespējams, jo tam nepieciešami vairāki miljoni eiro. Dz. Adlera skaidrojums: “Tranzītielu virskārtas segums ir jāatjauno tad, kad tas savu laiku ir nokalpojis, nekādu limitu šim laikam nav arī Eiropas Savienības direktīvās. Satiksmes ministrija ir izstrādājusi atbalsta programmas, kas paredz, ka pašvaldībai ir tiesības iesniegt pieteikumu tranzītielu virsmas kārtas seguma atjaunošanai ik pēc 12 gadiem, un tam tiks piešķirts finansējums. Pašlaik šis termiņš nav pagājis ne Pils, ne Jāņkalna ielai. Tas būs tikai pēc diviem gadiem.”

Svinības neplāno

A. Dukulis vēlējās zināt, vai pašvaldība ir paredzējusi kādas aktivitātes un finansējumu, lai atzīmētu pilsētas 105 gadu dzimšanas dienu. “Tās varētu nebūt svinības, bet aktivitātes, kas saistītas ar kultūrvēstures mantojuma atjaunošanu, piemēram, Kanovas vāzes atjaunošana, kas ir zināma pilsētas relikvija jau daudzus gadus. Neskatoties uz aktivitātēm, ko vēstures saglabāšanai veltījis Alūksnes muzejs, novada pašvaldība neko šajā jomā dižu nav ieguldījusi,” uzskata A. Dukulis.

Dz. Adlers norādīja, ka pašvaldība ik gadu atjauno kādus kultūras un vēstures pieminekļus novadā. “Iespējams, arī šogad lielāku uzmanību pievērsīsim Jaunajai pilij. Ja deputātiem ir īpaša vēlme šajā pavasarī šim nolūkam ziedot vai ko tamlīdzīgu iesākt, droši to varat darīt,” saka Dz. Adlers.

Runājot par pašvaldības atbalstu kultūrvēsturiskajam atbalstam, deputāte Līga Langrate jautāja, vai ir paredzētas investīcijas Franču dārza izveidei pilsētas centrā. “Franču dārza izveides projekta izmaksas ir iekļautas Klimata pārmaiņu programmā. Pašlaik šis projekts ir iesniegts Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, ir vērtēšanas stadijā,” atbildēja Dz. Adlers.

Attīstīs Mežiniekus

A. Dukulis interesējās, vai pašvaldības 2025. gada budžetā iekļauta arī daudzdzīvokļu māju pagalmu atjaunošanas atbalsta programma. “Jā, ir iekļauta. Jau pērn aicinājām iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties šo finanšu atbalsta programmu izmantošanā. Saņemamā līdzfinansējuma summa ir atkarīga no daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju vēlmēm. Ja vēlmes pieaug, pieaug arī finanšu atbalsta summas. Pašvaldības mērķis ir palīdzēt sakārtot šos iekšpagalmus gan pilsētā, gan lauku teritorijā,” saka Dz. Adlers. Priekšsēdētājs arī norādīja, ka pašvaldība plānojusi “spert plašākus soļus” Mežinieku teritorijas attīstībā. “Pašvaldības 2025. gada budžeta investīciju plānā Mežinieku sporta bāzes attīstībai – projektēšanai un izbūvei – paredzēti 112 000 eiro,” atklāj Dz. Adlers.

Deputāti balsojot nolēma lēmuma projektu par 2025. gada pašvaldības budžeta noteikumiem virzīt apstiprināšanai februāra novada domes sēdē, pēc kuras lasītājiem sniegsim plašāku informāciju par budžetā paredzēto.

TRĪS BŪTISKĀKĀS LIETAS 2025. GADA BUDŽETA VEIDOŠANAS PROCESĀ:

■ atgriezt aizdevumu pamatsummas 1,44 miljonu eiro apjomā un neuzņemties jaunas ilgtermiņa saistības, līdz ar ko novada finanšu saistību apjoms jeb “kredītportfelis” uzlabosies no 17,4 % 2023. gadā uz 13,59 % 2025. gadā; ■ visām nozarēm plānot kaut nelielu, bet tomēr budžeta pieaugumu pret iepriekšējo gadu;

■ 2025. gadā ieplānot ievērojamas investīcijas, kopumā 7,93 miljonu eiro apmērā visā novada teritorijā, no kuriem lielākā daļa – 3,22 miljoni – būs fondu finansējums, 1,23 miljoni – valsts mērķdotācija, bet pārējais – no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

DZINTARS ADLERS