Aivita Lizdika
Siltā ziema, lietainie laikapstākļi un nesasalusī zeme šogad radījusi finansiālus zaudējumus mežu īpašniekiem un mežu izstrādātājiem. Alsviķu pagasta mežu izstrādes uzņēmuma “MCS Timber” īpašnieks Luks Lūkass Blusiņš (attēlā), atzīst, ka ik dienu ar cerību gaida iestājamies kārtīgu ziemu, lai ar tehniku var ērti iebraukt mežā un strādāt. Pašlaik aktuāla ir meža jaunaudžu kopšana, izzāģējot krūmus, kā arī mizgraužu bojāto koku apzināšana un bebru radīto postījumu likvidēšana.
Šoziem mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma “MCS Timber” vīri galvenokārt strādā pie meža jaunaudžu un krājas kopšanas. “Šo darbu nevar kvalitatīvi paveikt tajās ziemās, kad mežā ir bieza sniega kārta. Šogad šim darbam ir labvēlīgi laika apstākļi,” skaidro uzņēmuma vadītājs L. L. Blusiņš. Jaunaudzei, 20 gadu laikā pieaugot, jāveic krājas (viss kokaudzes saražotais koksnes tilpums 1 hektārā platības tā aprēķināšanas brīdī – red.) kopšana. “Darbs, lai izzāģētu kopšanas cirti, salīdzinot ar kailcirtes zāģēšanu, ir ļoti dārgs un laikietilpīgs. Nepieciešama tehnika, lai ar garo strēli “aizsniegtu” tos kokus, pie kuriem nevar piebraukt, kas nav viegli pieejami. Tādēļ daudzi privātīpašnieki nevēlas šo pakalpojumu izmantot. Tomēr, nozāģējot kokus, pēc koka gadskārtām stumbrā redzams, pirms cik gadiem šajā mežā veikti kopšanas darbi, jo tad koks sācis ātrāk augt,” atklāj uzņēmējs.
Uzņēmums piedāvā arī meža atjaunošanas pakalpojumus. “Katru gadu pēc privātīpašnieku aicinājuma cirsmās no jauna iestādām kokus aptuveni 40 līdz 50 hektāru platībā. Gan ne visi mežu īpašnieki pēc meža izciršanas vēlas to atjaunot. Daži vēlas pēc iespējas ātrāk par cirsmu saņemt naudu, bet citi domā par nākotni,” vērtē uzņēmējs.
Koka vairogus nevar atļauties
Tirgū šogad ļoti pieprasīti bērza finierkluči un ražošanā izmantotie augstvērtīgi zāģbaļķi. Diemžēl tos līdz ar silto un mitro laiku iegūt pārdošanai ir grūti. “Zeme nav sasalusi, tādēļ cirsmās iebraukt ar tehniku vietām ir pilnīgi neiespējami. Atsevišķus meža ceļus pirms tam paši cenšamies nosusināt, izrokot notekgrāvjus, lai pa tiem aizplūst liekais ūdens. Tikai tad braucam mežā. Koka vairogus lietot uz meža ceļiem atļauties nevaram, tie gan ir pieejami īrei, tomēr pārāk dārgi,” saka uzņēmējs. Viņam svarīga ir arī darba kultūra, pēc darba paveikšanas darbinieki savāc krautuvju vietas un nolīdzina ceļus, lai viss ir pienācīgi sakārtots.
Kurināmā pieprasījums zems
“Ievērojami mazāks šogad ir pieprasījums pēc malkas un šķeldas. Tie, kuri savas mājas vai dzīvokļus apsilda ar cieto kurināmo, savus finanšu līdzekļus šoziem var ieekonomēt, bet uzņēmējs, kurš piedāvā minēto pakalpojumu, cieš zaudējumus,” pašreizējo situāciju raksturo uzņēmuma vadītājs. Šajā ziņā neiztrūkstošs darbarīks ir ekskavators, kuram pievienota kniebējgalva, lai no krūmiem attīrītu lauksaimniecības zemes. Krūmus darbinieki sakrauj lauka malā, jo pašlaik zemās šķeldas iepirkuma cenas dēļ to nav izdevīgi gatavot pārdošanai. “Kad cena paaugstināsies, slēgsim līgumu ar šķeldotāju par darba izpildi un šķeldu pārdosim. Pagaidām tā ir vien investīcija nākotnē, kur neko nenopelnām,” runājot par šīs ziemas radītajām problēmām, saka L. L. Blusiņš.
Labvēlīga vide mizgraužiem
Mežu nozarē joprojām turpinās cīņa ar astoņzobu mizgraužiem, par ko esam vēstījuši arī laikrakstā. Šī ziema ir mizgraužiem labvēlīga. “Ņemot vērā siltos šīs ziemas laika apstākļus, kaitēkļi būs veiksmīgi pārziemojuši un savairojušies. Jau pagājušajā vasarā mizgrauži izlidoja vairākas reizes, un speciālisti vērtē, ka šovasar gaidāma vēl lielāka to izplatība. Pirms ciršanas kokus apsekojam, konstatējam, kuri no tiem ir mizgraužu bojāti, un par to rakstiski informējam Valsts meža dienestu, kura darbinieki tad vēlreiz veic pārbaudi. Meža dienests izsniedz atzinumu, vai nepieciešama kailcirte vai tomēr koki izzāģējami izlases veidā,” stāsta uzņēmējs. Viņš atklāj, ka šoziem cenas ziņā gulšņi atšķīrās no baļķiem vien par 10 līdz 15 %, tādēļ tos pašlaik ir izdevīgi zāģēt, ir to deficīts. Vasarā, kad kaitēkļi strauji attīstījās, cena par tiem bija ļoti zema, jo bija liela pārprodukcija.
Par maz uzmanības
Jaunais uzņēmējs vērtē – daudzi mežu īpašnieki par maz pievērš uzmanību savam mežam. “Apskatot kokus vasarā, šķiet, ka viss ir kārtībā. Tomēr, apsekojot tos pēc neliela laika, esam pārsteigti par to, cik daudz bojājumu mizgrauzis paspējis nodarīt,” stāsta L. L. Blusiņš. Kā piemēru viņš min teritoriju Alūksnē Mežinieku apkārtnē, kur jau šī iemesla dēļ izgrieztas lielas platības skujkoku audžu. “Pagājušās vasaras sākumā apsekojām kāda privātīpašnieka mežu, kas atrodas netālu no Mežiniekiem. Ar kokiem viss bija kārtībā, taču tie vēl nebija sasnieguši noteikto ciršanas vecumu. Apskati atkārtojot vasaras beigās, konstatējām, ka nu ir bojāti visi koki, neko vairs saglābt nevar. Tiklīdz nozāģēja kokus Mežiniekos, mizgrauzis, meklējot barību, pārcēlās uz kaimiņu mežu, līdz ar ko koki jācērt kailcirtē,” iesaka L. L. Blusiņš.
Bebri ir neatlaidīgi
Otra lielākā problēma mežu īpašniekiem ir cīņa ar bebriem, un tiem, kuri paši netiek galā, uzņēmums piedāvā bebru radīto aizsprostu nojaukšanu. “Tomēr bebrs ir neatlaidīgs, aptuveni pēc trīs dienām aizsprosts ir radīts no jauna, un tā atkārtoti vairākas reizes. Vislabākais variants ir pārrakt visu grāvi no jauna, bet tās arī ir lielas izmaksas, ko ne visi var un vēlas atļauties. Atceros, divu mēnešu garumā strādājām, lai pārraktu aptuveni trīs kilometrus garu grāvi Kalncempju pagastā, novirzot ūdeni uz Beļavas pagastā esošo Opulīša ezeru. Īpašumā aptuveni 30 gadus bija stāvējis bebru radītais aizsprosts, tagad, pēc attīrīšanas, apkārtnē esošie 80 hektāri lauksaimniecības un meža zemes ir krietni vien sausāki,” norāda L. L. Blusiņš.
Pašiem sava tehnika
Uzņēmumā rūpējas par ieguldījumiem tehnikā. Darbam iegādāti divi pievedējtraktori, meža tehnika “Harvester”, kas paredzēta koku zāģēšanai, un ekskavators. Tikai vienas tehnikas vienības iegādei uzņēmums izmantojis valsts finanšu institūcijas “Altum” līdzfinansējumu, pārējā – iegādāta par pašu līdzekļiem, jo peļņu regulāri investē uzņēmuma attīstībā, zināma naudas summa arī “aiziet” tehnikas remontā.
Jaunais uzņēmējs ir gandarīts par to, ka izdevies nokomplektēt atbildīgu un gudru 12 darbinieku komandu. Meža tehnika tagad ir ļoti kvalitatīva un moderna, tādēļ, lai ar to pilnvērtīgi strādātu, operatoram jāapgūst zināmas prasmes. “Iemācoties strādāt ar “Harvesteru”, ievērojami paaugstinājās darba kvalitāte un ražība, dienā teju uz pusi palielinājās izgriezto koku apjoms. Salīdzināšanai – kādreiz, zāģējot ar rokas motorzāģi, piecu cilvēku brigāde vienā objektā strādāja mēnesi, tagad ar tehniku iespējams mēnesī paveikt darbu trīs līdz četros līdzvērtīgos,” atklāj uzņēmējs.
L. L. Blusiņš augstu vērtē nozares pārstāvju sadarbību un arī viņa uzņēmumam ir sadarbība ar citām meža izstrādes firmām. Tā lieti noder, ja neparedzētu apstākļu dēļ steidzami nepieciešama papildu tehnika.
Reklāma