Semināra, ko Alūksnē rīkoja Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļas Alūksnes sektors, mērķis bija tikties ar lauksaimniekiem, mežsaimniekiem vai jebkuru privātās zemes īpašnieku, kurš vēlas dzirdēt par meliorācijas sistēmu uzturēšanas aktualitātēm, iespējām problēmu risināšanā un meliorācijas sistēmu piederību un atbildību par to uzturēšanu. Apmeklētība gan bija visai maza.

Atjaunots 21% ūdensnoteku

VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Ivars Kupčs pastāstīja par valsts un valsts nozīmes hidrotehnisko būvju un ūdensnoteku atjaunošanu Vidzemes reģionā. Vidzemes reģionā ietilpst vairāki sektori – Alūksne, Limbaži, Cēsis, Valka, Valmiera, Gulbene un Balvi. Tā pārraudzībā pavisam ir 3341 valsts nozīmes ūdensnoteka, kas ir jāpārzina un jāuztur kārtībā. “Visas ūdensnotekas ir apsekotas un par to sastādīti 396 akti, rezultātus attēlojot digitālā kartē. Tas nepieciešams, lai zinātu, kuras pirmās, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, būtu jāsakārto. Katra vērtēta pēc noteiktiem kritērijiem – gan pēc lauksaimniecības, meža zemju apjoma, gan skartā ciemata,” pastāstīja I. Kupčs. Pašlaik kopumā atjaunotas 103 ūdensnotekas 721 kilometra garumā, kas no visām ir tikai 21 %. Diemžēl darbs nevar ritēt raitāk finanšu līdzekļu trūkuma dēļ, norāda reģiona vadītājs.

Traucē gudrais “inženieris”

Vismazāk polderēto platību – tikai trīs – pērn bijis Vidzemē, bet visvairāk Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Polderis ir ar aizsargdambjiem norobežota nosusināta platība palienēs piejūras zemienēs, jūrai atkarotās teritorijās. Par polderi sauc arī ar dambjiem vai meliorācijas grāvjiem norobežotu māršu vai mitrāju. Tās veido hidroloģisku sistēmu, kura režīmu regulē mākslīgi.

Lielas problēmas un finansiālus izdevumus melioratoriem sagādā bebri. Tie ir lielākie dabas postītāji, kuriem ūdens ir nepieciešams, bet pats dzīvnieks mēdz dzīvot sausā alā. Pavasarī ūdens līmenis upēs mēdz ievērojami paaugstināties un daudzviet bebru darbības iespaidā tiek pārrauti dambji. Liels darbs jāiegulda, lai dambjus atkal atjaunotu. Pēdējos gados tiek pielietota prakse zemē iestrādāt sietu, caur kuru bebri vairs pie dambja netiek. “Bebrs ir gudrs “inženieris”, viņš atradīs veidu, kā visvairāk appludināt apkārtni, lai sameklētu sev barību,” sacīja I. Kupčs.

Zemju īpašnieki ir atbildīgi

“Meliorācijas sistēmu sataisām, pārtīrām, bet daba nereti mūs pārsteidz ar ievērojamu diennakts nokrišņu daudzumu. Atceros, kā 2017. gadā tie pārrāva visas caurtekas un izskaloja ceļus pie Baltinavas,” sacīja I. Kupčs un uzskatāmi parādīja dabas postījumus fotogrāfijās.

Nereti nākas atjaunot arī piesārņotas ūdensnotekas, kas traucē ūdens aizplūšanai. “Pirms tam ūdens līmenis notekā gadu gadiem ir bijis augsts, tā ir bijusi piesārņota, pastrādājuši arī bebri. Tad, neiztīrot tās, nereti rodas nogruvumi, kuru sakārtošanai atkal jāiegulda papildu darbs un izdevumi,” norāda reģiona vadītājs.

Viņš atklāja, ka daudzi zemju īpašnieki ir atbildīgi un pievērš ļoti lielu uzmanību meliorācijas aku tīrīšanai un uzturēšanai kārtībā savos zemes īpašumos. Tās arī marķē ar maikstīm, lai varētu pa gabalu redzēt un, apstrādājot laukus, nesabojāt. Tiek iztīrītas ne vien meliorācijas akas, bet arī iztekas. “Pašlaik tās ir grūti atrast, bet pavasarī, kad kūst sniegs un ūdens tek intensīvi, iztekas var labi saskatīt un iztīrīt,” saka I. Kupčs un aicina arī citiem zemes īpašniekiem šim darbam pievērst lielāku uzmanību.

Sakārto Ievednei piegulošās teritorijas

Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļas Alūksnes sektora vadītāja Māra Lietuvieša pārraudzībā ir Alūksnes un Smiltenes – Apes pilsēta, Apes, Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu – teritorijas. M. Lietuvietis pastāstīja, ka līdz šim meliorācijas darbi veikti Pededzes pagastā pie Naumovas strauta un Jaunalūksnes pagastā Sarkanītes upes apkārtnē. Tagad tie uzsākti arī Jaunannas un Malienas pagastā Ievednes upes apkārtnē. “Šī teritorija meliorācijas sistēmu atjaunošanai tika izvēlēta saistībā ar vienugad tur notikušajiem plašiem plūdiem. Pēc vietējā zemnieka ar dronu veiktajiem fotouzņēmumiem redzams, ka tur meliorācijas sistēma nestrādāja, tādēļ izvēlējāmies to sakārtot,” pastāstīja M. Lietuvietis. Iztīrītas un sakārtotas Ievednes upei no laukiem pienākošas meliorācijas sistēmas un drenu iztekas. “Šī gada Ievednes projektā vēl papildus ietvertas arī piecas lašveidīgo zivju nārsta vietas. Savukārt Ievednes upes augštecē paredzēts izbūvēt lopu dzirdinātavu, lai uzlabotu apkārtējo ekoloģisko stāvokli. Tad, lopi tur ganoties, neiemīs dubļus Ievednē,” norādīja M. Lietuvietis.

Aicina vēstīt par problēmām

“Mums, melioratoriem, ir vieglāk plānot nākotnes darbus, ja vietējie zemju īpašnieki ar problēmām, kas saistītas ar meliorāciju viņiem piederošajās zemēs, vēršas pie mums, Vidzemes reģiona Alūksnes sektorā. Piemēram, nākamā meliorācijas sistēmas sakārtošana plānota Liepnā. Tādēļ aicinu Liepnas pagasta iedzīvotājus mums norādīt uz tur nepieciešamajiem darbiem, lai sakārtotu meliorācijas sistēmas. Liepnā veicamos darbus tikai vēl gatavojamies projektēt, tādēļ vēl ir laiks ieteikumiem,” norādīja M. Lietuvietis. Liepnas pagasts meliorācijas sistēmu sakārtošanai izvēlēts tādēļ, ka Liepnas upes augštecē 2026. gadā savas meliorācijas sistēmas plāno sakārtot VAS “Latvijas valsts meži”. Līdz tam Zemkopības ministrijas Valsts nekustamajiem īpašumiem, kuru pārraudzībā strādā arī Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļas Alūksnes sektors, jāpaspēj sakārtot arī Liepnas upes lejteces daļu. “Meliorācijas sistēmas plānots sakārtot arī ap dzīvojamām mājām pie Naumovas strauta. Tāpat būs arī Ievednē, kas ir bagāta ar lašveidīgajām zivīm un tek caur Jaunannu. Meliorācijas darbi paredzēti arī Liepnas upē, vietās, kur tā tek caur Liepnas ciemu,” pastāstīja vadītājs.

Kā nākamais projekts 2025. gadā plānots Jērupītes apkārtnes sakārtošana Jaunalūksnes pagastā virzienā no Bejas uz Kolberģi 34,42 km² lielā platībā. Tas saistīts ar Bejas dambja projektu, kur tagad, apsekojot lauksaimniecības zemes, redzams, ka ir daudz bebru apdzīvotu un applūstošu teritoriju, kuras nepieciešams sakārtot.

Nākamgad meliorācijas sistēmu sakārtošana plānota Ilzenes un Trapenes pagastos, Smiltenes novadā ap Bebrupīti. “Aicinu vērsties arī šo un citu zemju īpašniekus, kuri redz meliorācijas problēmas savos īpašumos, tās izstāstot Alūksnes sektorā,” sacīja M. Lietuvietis.

Naudu dala uz septiņiem

Plānotie projekti meliorācijas sistēmu sakārtošanai tiks finansēti no Eiropas fondu līdzekļiem. “Pašlaik ir grūti paredzēt, cik naudas mums konkrētajā periodā piešķirs, jo finanšu līdzekļi tiek sadalīti pa reģioniem. Ietilpstam Vidzemes reģionā, kurā ir septiņi sektori. Pagājušajā gadā par piešķirto finansējumu varējām sakārtot tikai divus objektus – Naumovas strautu un Sarkanītes upes apkārtni. Šogad līdzekļus saņēmām tikai viena objekta sakārtošanai – Ievednes upes apkārtnei. To, cik finanšu līdzekļu mums piešķirs, zināsim tikai nākamā gada sākumā,” atklāj M. Lietuvietis.

Meliorācijas darbi nākamgad projekta ietvaros paredzēti arī Alūksnes pilsētā, kur plāno sakārtot apkārtni ap iekšezeru Miera ielas teritorijā un tā saucamajos baltajos bērzos. Šogad notikusi pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas novadgrāvju atjaunošana visos novada pagastos,kas turpināsies arī nākamgad.

Jāievēro noteikumi

Meliorācijas sistēmu īpašniekiem meliorācijas sistēmas būvniecības ieceri ir pienākums saskaņot ar blakus esošās zemes īpašnieku. “Būvniecības ieceres saskaņošanas procedūru var aizstāt ar savlaicīgu zemes īpašnieka informēšanu rakstveidā, ja plānota valsts meliorācijas sistēmu, valsts nozīmes meliorācijas sistēmu un pašvaldības meliorācijas sistēmu atjaunošana, nemainot iepriekš noteiktās aizsargjoslas platumu vai lielumu,” klātesošajiem norādīja I. Kupčs. Viņš pastāstīja arī par noteikumiem, kas jāievēro pirms, piemēram, dīķa rakšanas savā īpašumā, lai nesanāk problēmas ar kaimiņiem par meliorācijas sistēmas bojāšanu.

Arī zemju īpašniekiem, kuri vēlas apmežot lauksaimniecības zemi, vispirms atļauja šim nolūkam jālūdz pašvaldībai, tad jādodas uz mežniecību. “Tomēr mežniecībā būs nepieciešams arī dokuments par saskaņošanu ar melioratoriem. Tādēļ mēs vēršam uzmanību uz to, lai mežsaimnieki ievēro nosacījumus un savā teritorijā neapmežo tās meliorācijas sistēmas, kuru bojāšana var ietekmēt blakus esošā kaimiņa zemes. Tādā veidā var iedzīvoties tiesvedībā,” atgādināja M. Lietuvietis.

Uzziņa

■ Vidzemes reģiona pārraudzībā pavisam ir 3341 valsts nozīmes ūdensnoteka.

■ Visas ūdensnotekas ir apsekotas un par to sastādīti 396 akti.

■ Atjaunotas tikai 103 ūdensnotekas 721 kilometra garumā, kas no visām ir tikai 21 %.