Malēniešu izloksne – mantojums, ko nedrīkst zaudēt

Malēnieši ir lepni par savu latviešu valodas izloksni, un bieži vien, ja vien ir izdevība, viņi to izmanto ar humoru, pavelkot uz zoba tos, kuri šo valodas formu nesaprot. “Kod kuods prosa, vai tu esi malenīts, tad es tev taisni acīs pateikšu – jā, es ešu malenīts,” skan atbilde malēniski. Sestdien malēniešu izloksnes zinātāji tikās Jaunlaicenes muižas muzejā “Malēnieša pasaule”, lai Dzimtās valodas dienas gaidās, ko atzīmē 21. februārī, savstarpēji sarunātos malēniski, jo ikdienā šo izloksni lieto arvien retāk. Šīs izloksnes pratēji ir vienisprātis – malēniskā runa izzust nedrīkst, un ir jāmeklē veidi, kā to saglabāt.

Kā norādīja muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Evita Zeile, – lai gan ikdienā malēniski sarunāties bieži neizdodas, gadā ir divas dienas, kad tas noteikti būtu jāizdara, – 21. februārī Dzimtās valodas dienā un 15. oktobrī Valsts valodas dienā. “Šīs dienas var kalpot kā iemesls atcerēties par savām saknēm un parunāties malēniski. Jo, līdzīgi kā valoda, arī izloksne saglabāsies tikai tad, ja kāds tajā runā,” uzsvēra E. Zeile. Pasaules iedzīvotāji runā vairāk nekā 6700 valodās. Puse cilvēces runā tikai 23 valodās, bet otra puse – visās pārējās pasaules valodās. “Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku. Lai gan ikdienā varbūt šķiet, ka esam maza tauta, tomēr mēs esam vienīgie, kas runā latviešu valodā. Interesanti būtu uzzināt, cik ir cilvēku, kuriem dzimtā valoda ir malēniešu valoda jeb izloksne. Tādas statistikas diemžēl nav,” norādīja E. Zeile. Zināms gan tas, ka latviešu valodai ir apmēram 500 izloksnes, tostarp malēniešu, un, lai gan latviešu valoda tiek uzskatīta par salīdzinoši jaunu valodu, tās izloksnes ir ļoti senas. Tās nes sevī bagātīgu vēsturi un atspoguļo senču dzīvesveidu, tradīcijas un kultūru, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

Identitātes pamats

“Malēniešu izloksne ir manas dzimtas vēsture. Tajā runāja mani vecāki, arī vecvecāki, to dzirdēju bērnībā un joprojām glabāju savā sirdī. Kad Jaunlaicenes muzejs sāka pievērsties malēniešu tēmai un organizēja malēniešu valodas skolu, es nekavējoties pieteicos. Bija aizraujoši atsaukt atmiņā bērnības dienas. Lielākā interese par malēniešu izloksni sākās, kad sāka organizēt malēniešu nometnes. Katru reizi dalībnieku bija arvien vairāk. Pēdējā gadā Kornetos piedalījās pat ģimenes ar bērniem, kas nozīmē, ka malēniskā runa tiek nodota no paaudzes paaudzē. Tas nozīmē, ka cilvēki vēlas atgriezties pie savām saknēm un atceras malēniešu izloksni,” teica alūksniete Vizma Supe. Ir novērojama kāda negatīva tendence – arvien vairāk mūsu ikdienā ienāk anglicismi. “Uzņēmumi un zīmoli tiek dēvēti angliski, dokumentos parādās vārdi, ko senie latvieši noteikti nesaprastu, un arī jaunieši arvien biežāk izvēlas runāt angliski. Tas rada bažas par dzimtās valodas saglabāšanu un tās tīrību nākotnē,” saka V. Supe.

Lai skan arī nākotnē

Malēniešu valodas izzušana uztrauc arī Dainuvīti Eglīti. “Vispirms malēniski jārunā savā starpā – tie, kuri zina izloksni. Piemēram, mēs ar māsu sarunājamies malēniski, arī ar māsīcu un māsīcas vīru runājam malēniski. Sarunāšanās sanāk tīri labi. Meitas saprot, ko saku, bet nerunā. Iespējams, ja vajadzētu, pateiktu kādus vārdus, bet tā ikdienā tos neizmanto. Ir svarīgi malēniešu izloksni dzirdēt jau no mazām dienām. Iemācīt jau var visu, bet, ja nedzirdi no mazotnes un ar to neuzaug, ir pavisam citādāk. Šobrīd par malēniešu izloksni esam lepni, bet vienmēr tā nav bijis, kādreiz nedrīkstēja runāt. Diemžēl arvien vairāk cilvēku, īpaši jaunākās paaudzes pārstāvji, vairs nenovērtē tās vērtību, un malēniešu izloksne skan arvien mazāk,” teica D. Eglīte.

Malēniešu izloksnē prot runāt jaunlaiceniete Nora Sudare. “Bērnībā es kautrējos no malēniešu izloksnes, lai gan mamma un tētis runāja malēniski. Iemācījos es arī. Tagad ikdienā malēniski nerunāju, reizēm vien ākstoties pasaku ko malēniski. Tie, kuri šo izloksni nesaprot, brīnās, ko es esmu pateikusi. Parasti visinteresantāk ir ar bērniem, kuri ar interesi uztver katru dzirdētu jaunu vārdu un nereti nemaz nezina to nozīmi,” laikrakstam stāsta N. Sudare. Viņai negribētos, lai malēniešu izloksne izzustu. “Kā atgriezt malēniešu izloksni ikdienā, nezinu. Protams, ir bail, ka tā izzudīs, jo jaunā paaudze to vairs nepārzina. Ja mājās nerunā un pie tā nav pieradināti, izloksne netiek pārmantota. Mācīt jau vajadzētu, bet šaubos, vai bērniem tas šķistu saistoši. Malēniešu izloksne ir daļa no kultūras bagātības, un to vajadzētu turēt godā,” pauda N. Sudare.

Svarīgs solis nākotnei

Pasākuma laikā malēniešu izloksne skanēja, tomēr ikdienas sarunās to dzirdam reti, tādēļ ir bažas, ka tā varētu izzust pavisam. Sanākušajiem rūp, lai tā nenotiek, tādēļ izskanēja ierosinājums malēniešu izloksni iekļaut Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Šādu ieceri rosinājusi arī Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, valodniece, novadniece Dace Markus. Ideja guva vienbalsīgu atbalstu, taču aktuāls jautājums – kurš uzņemtos sagatavot un iesniegt dokumentus Latvijas Nacionālajam kultūras centram? V. Supe informēja, ka janvāra sākumā izsludināta pieteikumu pieņemšana, un šogad tie jāiesniedz līdz 8. jūnijam. “Lepojamies, ka esam malēnieši, taču svarīgi šo identitāti nostiprināt un saglabāt nākamajām paaudzēm. Malēniešu vārds tiek daudzināts, taču tam vēl trūkst stingra pamata. Dokumentu sagatavošana prasa lielu darbu, un šobrīd nav neviena, kas to uzņemtos darīt brīvprātīgi,” teica V. Supe.

Jaunlaicenes muižas muzeja “Malēnieša pasaule” vadītāja Kristīne Kuropatkina zināja stāstīt, ka diskusijas par malēniešu valodas pretendēšanu nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam notikušas arī iepriekš, tomēr darbi nav sekojuši, jo nav uzņēmīga cilvēka, kurš varētu aprakstīt malēniešu izloksnes nozīmi. Viņa pieļāva, ka arī šogad nez vai tik īsā laikā izdotos šo darbu veikt, bet ir jāsāk, lai varētu pretendēt nākamgad. Latvijas Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veido kopš 2017. gada, un šobrīd tajā ir ietvertas 40 vērtības. To vidū ir arī Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālais kāzu rituāls (2019). Pasākumā izskanēja priekšlikums, ka šis darbs jāuzņemas pašvaldībai, organizējot darba grupu un paredzot arī finansējumu, jo unikālās malēniešu izloksnes saglabāšana ir visa novada kopējā interese.