Agita Bērziņa
Virešu novadpētniecības centrs “Mājvieta” pārcēlies uz jaunām telpām – bijušās Sikšņu pamatskolas ēku, kur pirms gada jau pārvācās citas pašvaldības iestādes – pagasta pārvalde, bibliotēka, sociālais dienests, bāriņtiesa. Jaunās telpas ir plašākas un ērtākas, piedāvājot apmeklētājiem iepazīt Virešu pagasta vēsturi, kā arī dzejnieces Kornēlijas Apškrūmas dzīvesstāstu un daiļradi. Interesantākais akcents jaunajā “Mājvietā” ir atvērto grāmatu siena K. Apškrūmas ekspozīcijas telpā, ar ko lepojas Virešu pagasta bibliotēkas vadītāja Margarita Sarkangalve.
Virešu pagasta pārvaldes vadītāja Līga Ozoliņa un bibliotēkas vadītāja Margarita Sarkangalve stāstījumu par Virešu pagasta vēsturi sāk jau ēkas pirmajā stāvā. Iemesls tam nav nejaušs, kā saka L. Ozoliņa, – pati ēka ir vēsturiska, un gadu gaitā te atradušās vairākas iestādes, ne tikai skolai, ar ko ēka asociējas lielākajai daļai sabiedrības. Šobrīd telpas ir pielāgotas tā, lai ēkā, kur vēl pavisam nesen skanēja bērnu čalas un smiekli, dzīvība kūsātu arī tagad, – ēka ir kopienas satikšanās vieta. Ekspozīcijas izvietotas divās telpās otrajā stāvā, bet, dodoties uz tām, var dzirdēt stāstu par Virešu pagasta vēsturi un aplūkot senus fotoattēlus, arī pirms trīs gadiem speciāli Eiropas kultūras mantojuma dienai veltīto fotoizstādi ar transportlīdzekļiem, kas kādreiz braukuši pa Virešu pagasta ceļiem.
Darbīgs pagasts
Pavisam jauns veidols ir pamatekspozīcijai par Virešu pagasta vēsturi, ko vietējie jau mīļi nodēvējuši par saimes istabu. “Ekspozīcija nav tikai skatāma, ir izveidota vieta, kur praktiski darboties, tepat ir arī stelles un seniores mācīs aust, kas ir prasme, ko mūsdienās prot retais. Atklāšanas dienā te notika improvizēta sviesta kulšana – cilvēki sēdēja ap galdu un katrs kūla savu sviesta pikucīti, ko pēc tam apēda ar rupjmaizi. Gribējām radīt mājīgu telpu, nevis aukstu muzeja istabu, kur izlasīt tikai ciparus, skatoties caur stikla vitrīnu. Liela nozīme ir emocijām un sajūtām, un to mēs te mēģināsim sniegt,” saka L. Ozoliņa. Virešu pagasta vēstures ekspozīcijā apkopota informācija par rūpnīcām pagastā, piemēram, kādreiz tā teritorijā bija papes fabrika, vilnas kārstuve, dzirnavas, piensaimnieku sabiedrība, krogs, krejotava, kokzāģētava, divdesmitajos gados uzbūvēts Sikšņu slēgums, kur notika unikāla koku pludināšana pa Gauju. L. Ozoliņa teic, ka pagasta iedzīvotāji vienmēr ir bijuši aktīvi, – tā tas bija kādreiz un ir joprojām.
Lepnums – Kornēlija Apškrūma
Otra telpa veltīta Virešu pagasta lepnumam, dižgaram – dzejniecei Kornēlijai Apškrūmai, kur apskatāma gan dzejnieces mūža laikā savāktā pūcīšu kolekcija, var uzzināt vairāk par pašas dzejnieces mūžā gājumu un pāršķirstīt visas viņas dzīves laikā izdotās grāmatas, kas kopskaitā ir 50. Vienu no telpas sienām rotā nevis izlīmētas tapetes vai uzzīmēts sienas gleznojums, bet sarindotas īstas grāmatas, ko var pašķirstīt un palasīt. Tas ir interesants akcents, kas ikvienam ienācējam liek sajūsmā iesaukties. L. Ozoliņa teic, ka dzejniece bija radoša personība, tādēļ dekors varētu patikt arī viņai. Interesanti, ka turpat līdzās ir dzejnieces fotoattēls pilnā augumā, radot dižgara klātbūtnes sajūtu – dzejniece ir tepat līdzās. Klātesamības sajūtu vēl vairāk pastiprina dzejnieces darba galds, uz kura turpina augt viņas izlolotā aspidistra jeb mājas svētība. Katrs tur var piesēst, sajusties kā dzejnieks un uzrakstīt savas dzejas rindas.
Vēsture ir jāzina
L. Ozoliņa un M. Sarkangalve abas ir vienisprātis, ka katrā pagastā būtu jābūt vietai, kur ir apkopota vietējā vēsture. Tas ir interesanti gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem. “Ir svarīgi saglabāt kopienas vēsturi. Mainās varas, novadi, nosaukumi, piederība, bet kopiena paliek. Savas vietas vēsture ir jāzina, un to skolā nemācīs, jo programmā tās nav. Tādēļ to iemācīt var tikai kopiena,” stāsta L. Ozoliņa. Tūristu grupām, iepriekš piesakoties, iespēja darboties stikla apstrādes darbnīcā. Aprīkojumu stikla darbnīcai biedrība “Piegauja” pirms četriem gadiem iegādājās projekta ietvaros, notikušas vairākas radošās darbnīcas, kurās vietējie varēja apgūt jaunu prasmi, bet iespēja darboties ar stiklu ir arī tūristiem un pagasta viesiem. “Gribas, lai uz Virešu pagastu brauc ciemos. Mums ir, ko rādīt un piedāvāt. Pagasts atrodas aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, kas nozīmē, ka pie mums ir skaista daba. Var izstaigāt trīs dabas takas, doties laivu braucienā pa Gauju. Virešu pagasts iedzīvotāju skaita ziņā ir mazākais Smiltenes novadā, tomēr mēs esam stipri, darbīgi un radoši,” saka pagasta vadītāja.
Saliedē paaudzes
26. oktobrī Vidagā notiks jau trešais paaudžu saliedēšanas pasākums – rudens pārgājiens. “Paaudžu saliedēšana ir pašu pagasta iedzīvotāju forumā rosināta aktivitāte. Pirmajā kopīgajā pasākumā apzaļumoja āra lasītavu, otrajā vienojās kopīgā siena talkā, bet tagad dosies pārgājienā, kura laikā varēs noskaidrot interesantus faktus par to, kā veidojusies Vidaga. “Bērniem būs uzdevumi, kurus atrisinot varēs atrast Sangastes grāfa apslēptos dārgumus Vidagā, bet, lai tos atrisinātu, vecākiem un vecvecākiem būs jāpalīdz atrast norādes, kurp ved maršruts. Protams, neizpaliks cienasts un siltas sarunas,” aicina L. Ozoliņa.
Reklāma