Lai arī kur būtu, ceļš vienmēr ved uz mājām

Lelde Melece: “Nevajag ieciklēties uz rezultātu – tieši radīšanas procesā var iegūt jaunas prasmes.”

Teju katram no mums paziņu lokā ir cilvēki, kuri pārcēlušies no mūsu novada uz dzīvi citur. Cik ir tādu, kuri atgriežas? Diemžēl nav daudz, tāpēc īpašs prieks par tiem jaunajiem cilvēkiem, kurus dzimtas saknes un mīlestība pret savu novadu atved atpakaļ. Māsas Lelde un Laine Meleces tagad atkal ir kopā savās vecāku mājās Ilzenes “Jaunzvirgzdiņos”, jo Lelde vairs nevēlējās būt par veikala vadītāju Valmierā. Kā saka Lelde, – vairs nevēlējos strādāt citu labā, gribējās atgriezties mājās. Tagad viņas “Jaunzvirgzdiņos” organizē dažādus pasākumus un viena otras spējas novērtē – māsu spēks ir tas, kas palīdz.

Lai cilvēki justos brīvi un ērti

Ilzenes pagasta “Jaunzvirgzdiņos” atpūtas kompleksā “Pirts baudas” vasara ir karstākais periods, jo darba pilnas rokas. “Šī ir viena no manām un māsas Laines svarīgākajām vietām pasaulē. Te ieguldām savu sirdi un dvēseli. Šovasar jau ceturto reizi te rīkojam elektroniskās mūzikas festivālu “Brave”, kurā ik gadu pulcējas cilvēki no tuvākām un tālākām vietām,” par vienu no pasākumiem stāsta Lelde. Pagājušajā gadā par godu šim festivālam meiteņu tētis Raimonds Melecis uzcēla skatuvi, bet festivāla organizēšanā iesaistījās visa ģimene. “Sapratām, ka muļķīgi būtu izmantot skatuvi tikai vienu reizi gadā, tādēļ “Brave” turpinām, lai tas kļūtu jau par ikvasaras tradīciju,” saka meitene.

Viena no kopīgajām interesēm ģimenē ir arī teātra māksla. Ilzenes teātrī savulaik spēlējusi arī mamma Santa Melece un šo prasmi tālāk nodevusi meitām. “Abas ar māsu skolas laikā bijām cieši saistītas ar aktiermākslu. Tagad mūsu mērķis ir atsvaidzināt teātra tradīciju Ilzenē, tāpēc nolēmām rīkot amatiermākslas festivālu “Tādi mēs esam!”,” stāsta ilzeniete. Viņa domā, ka festivāla būtība ir radīt īsto atmosfēru. “Tas arī ir mūsu mērķis – rūpēties, lai cilvēki, piedaloties šajā festivālā, justos brīvi un ērti,” saka Laine.

Nedomājot atgriezās Ilzenē

Tagad ikdienā māsas strādā plecu pie pleca. Kā abas sastrādājas, jo ne visiem tas izdodas? “Mums abām ir atklāta kritika vienai pret otru, bet tā ir vērtīga un veselīga. Paldies Lainei, jo, ieklausoties viņas viedoklī, reizumis mēdzu paskatīties uz sevi it kā no malas. Mēs esam atšķirīgas, tādēļ viena otru papildinām. Es vairāk esmu komunikabla un radoša, savukārt, Laine ir lielā darītāja, organizatore. Paldies mūsu vecākiem, kuri mācījuši mums savstarpējo mīlestību,” stāsta Lelde un smaidot piebilst, ka nu jau viņas vairs viena bez otras nevarētu dzīvot. Arī Laine atzīst, ka katra no viņām ir citādāka, bet vienmēr turas kopā. “Man prieks, ka Lelde atgriezusies savā dzimtajā pusē. Kad pirms četriem gadiem absolvēju Daugavpils Universitātes grafikas dizaina kursu, arī es, pat nedomājot, atgriezos Ilzenē, jo sapratu, ka te ir mana vieta. Domāju, ka katram ir svarīgi apzināties savu vietu, arī ģimenes ieguldījumu jaunās paaudzes nākotnē. Man vispār ļoti patīk dzīve laukos, Ilzenes apkārtne,” saka Laine. Viņa uzsver, ka jauniešiem noteikti nav viegli atgriezties laukos, bet jāsaprot, ko te var darīt, un iespējas var atrast vienmēr.

Spēks ir komūnā

Lelde uzskata, ka dzīve laukos nav apstājusies, kā nereti tas izskan sabiedrībā. “Te viss notiek, pašiem jādara un jārada kas jauns, vienmēr var arī kādam palīdzēt, tādā veidā izdarot labu otram un nodarbinot sevi. Domāju, vairumam novadnieku, kuri dodas uz dzīvi citur, dzimtas saknes te saglabājušās. Priecātos, ja vairāk cilvēku atgrieztos,” saka Lelde. Viņa domā, ka atpakaļceļa recepte ir ļoti vienkārša – tikai jāpainteresējas, kā dzīvo vietējā kopiena, kādas ir šīs puses cilvēku intereses, ar kādām problēmām viņi saskaras, un kā mēs katrs varam palīdzēt tās risināt vai dot savu ieguldījumu. Svarīgi ir komunicēt ar cilvēkiem, būt notikumu centrā. Spēks ir komūnā. “Kad ar māsu pirmo reizi rīkojām “Brave” festivālu, sajutu to spēku, iedvesmu, ko šis darbs sniedza. Nevajag kautrēties – pat, ja kaut kas nesanāk, jāmācās no kļūdām. Nevajag ieciklēties uz rezultātu – tieši radīšanas procesā var iegūt prasmes,” apņēmības pilna ir Lelde.

Svarīgākais – ģimene

Par svarīgāko dzīvē abas māsas uzskata savu ģimeni. “Ja visi “gali plīst”, zinu, uz ko varu paļauties. Lai arī kur būtu, vienmēr varu atgriezties Ilzenē, kur ģimenes pagrabā sagādāti ievārījumi un gardākie gurķīši pasaulē. Šī ir mana drošības sala, kurā esmu gaidīta jebkādā izskatā vai noskaņojumā,” uzsver Lelde.

Par Ilzeni viņa izsakās ļoti atzinīgi, vien piebilst, ka būtiski ir sakārtot ceļus. “Mēs nedzīvojam nekurienē, arī mums ir svarīga sakārtota infrastruktūra. Reizēm “kuļamies” uz pilsētu, kā varam, bet nevajadzētu aizmirst, ka Alūksnes novads nav tikai pilsēta. Lauki taču tagad ir kā modes lieta – paskatieties, cik daudz slavenības šobrīd pamet lielpilsētas, lai dzīvotu laukos!” saka Lelde un aicina arī citus jauniešus būt aktīviem un iesaistīties novada sabiedriskajā dzīvē.