Kurš pārstāvēs Alūksnes pilsētu?

Alūksnes novadā ir sācies iedzīvotāju padomes veidošanās process. Pašvaldība jau saņēmusi iesniegumus no 11 novada teritorijām, bet ir prognoze, ka šim skaitam piepulcēsies vēl divi. Tas nozīmē, ka varēs spert nākamo soli, lai izveidotu iedzīvotāju padomi Alūksnes novadā, izsludināt kandidātu pieteikšanos. Pagastu teritorijās iedzīvotājiem ir vieglāk satikties, pašorganizēties un izvirzīt līderus, Alūksnes pilsētā situācija ir sarežģītāka – pilsētnieki nav tik vienoti. Tikšanās reizē Sabiedrības centrā atsaucība bija maza. Jautājums – kurš pārstāvēs Alūksnes pilsētu iedzīvotāju padomē un kā šis cilvēks veidos sadarbību ar pilsētniekiem?

Sanākušie neslēpa vilšanos – viņi bija cerējuši uz lielāku Alūksnes pilsētas iedzīvotāju atsaucību, kā piemēru minot Jaunlaicenes pagastu, kur līdzīgu tikšanos apmeklēja vairāk iedzīvotāju. Izskanēja arī kritika par pasākuma laika un norises vietas izvēli – nelielā telpa radījusi iespaidu, ka sanāksme domāta šauram lokam, un pat izskanējušas spekulācijas, ka jau iepriekš zināms, kurš darbosies padomē. Taču organizatori uzsver, ka šīm baumām nav pamata, – šobrīd nav zināms, kurš pārstāvēs Alūksnes pilsētu iedzīvotāju padomē. Pasākuma rīkotājas Santa Harjo – Ozoliņa un Dzintra Zvejniece skaidroja, ka sanāksmei bija nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās. Ja būtu lielāka interese, tikšanās vietu mainītu. Organizēt pasākumu desmit cilvēkiem lielajā kultūras centra zālē arī nebūtu lietderīgi.

Pietiekams iesniegumu skaits

Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka skaidro, ka iedzīvotāju padomes izveides sākšanai nepieciešami iesniegumi vismaz no deviņām teritorijām – pagastiem un pilsētas. Šobrīd jau saņemti 11 iesniegumi, un ir zināms, ka tiek gatavoti vēl divi. Nākamais solis ir iesniegto datu pārbaude. Vērtēs, vai visi parakstītāji atbilst nolikumam un vai viņiem bija tiesības parakstīt konkrētās teritorijas iesniegumu. To var darīt personas, kuras ir vismaz 16 gadus vecas un Latvijas pilsoņi un deklarēti attiecīgajā teritorijā. Tā kā pašvaldībai nav pieejas šādiem datiem, pārbaudi lūgs veikt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. “Pat ja kādā no iesniegumiem izrādīsies, ka kāds no desmit parakstītājiem nebija tiesīgs to parakstīt, ir pietiekama iesniegumu rezerve, lai nodrošinātu nepieciešamo deviņu teritoriju pārstāvniecību,” skaidroja E. Aploka. Kad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde būs pabeigusi datu pārbaudi, pašvaldība izsludinās kandidātu pieteikšanos iedzīvotāju padomes sastāvam.

Iedzīvotāju padomē jāiesaistās visu teritoriju pārstāvjiem, tostarp arī no tām, kas šobrīd ir mazāk aktīvas. Padome netiks izveidota, ja no katras teritorijas nebūs izvirzīts vismaz viens kandidāts.

“Cilvēkam, kurš vadīs padomi, jābūt diplomātiskam un spējīgam efektīvi komunicēt ar pašvaldību, jo sadarbība ar to būs cieša. Veiksmīgas sadarbības pamatā ir vienlīdzīgas attiecības un uzticēšanās, un tieši padomes vadītājam būs svarīgākais uzdevums to nodrošināt. Padomes locekļi varēs praktiski parādīt, kā veidot dialogu ar savas teritorijas iedzīvotājiem, kā apkopot viedokļus un iesaistīt sabiedrību. Bieži tiek kritizēts, ka pašvaldība šo nedara pietiekami labi, – tagad pašiem būs iespēja rādīt piemēru un pierādīt, kā vajadzētu darboties,” norādīja S. Harjo –
Ozoliņa un atgādina, ka darbošanās iedzīvotāju padomē būs brīvprātīga un nevienu nevar piespiest šo darbu darīt.

Jāatrod 10 atbalstītāji

Tas, ka cilvēks nav parakstījis iesniegumu par padomes veidošanu, nenozīmē, ka viņš nevarēs kandidēt padomes sastāvā. Tāpat arī no tām teritorijām, no kurām iesniegumi netiks saņemti, būs iespēja izvirzīt kandidātus dalībai padomē. “Par padomes locekli var būt fiziskā persona, kura sasniegusi 16 gadu vecumu un ir Latvijas Republikas pilsonis vai tāds Eiropas Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Padomes loceklis nevar būt domes deputāts, pašvaldības izpilddirektors vai viņa vietnieks. Turklāt nav nosacījuma, ka padomē nedrīkst darboties cilvēks, kurš dzīvo citā novadā vai pat ārzemēs. Vienīgais nosacījums – jāatrod desmit cilvēki, kuri atbalsta šo kandidātu un paraksta iesniegumu, ieteikdami viņu darbam padomē, pārstāvot kādu konkrētu novada teritoriju. Piemēram, ja es vēlos pārstāvēt padomē Alūksni, man jāatrod desmit cilvēki, kuri parakstīs iesniegumu un ieteiks mani kā potenciālo Alūksnes kandidātu. Svarīgi zināt, ka kandidāts, piemēram, var nebūt deklarēts Alūksnē, bet tiem, kuri parakstīs ieteikuma iesniegumu, gan visiem jābūt deklarētiem Alūksnē. Turklāt nevienu nevar pieteikt kā kandidātu bez viņa brīvprātīgas piekrišanas,” skaidroja E. Aploka.

Savukārt tad, kad notiks balsošana, katrā teritorijā deklarētie iedzīvotāji balsos par tiem kandidātiem, kas izvirzīti teritorijā, kur cilvēks deklarēts. Iedzīvotāju padome sastāvēs no 16 padomes locekļiem – no katras teritorijas pa vienam. “Balsošana norisināsies tikai tad, ja no katras teritorijas būs izvirzīts vismaz viens kandidāts. Ja kādā teritorijā neizdosies izvirzīt, tiks pagarināts kandidātu iesniegšanas termiņš. Ja arī pēc pagarinātā termiņa kāda teritorija paliks bez kandidāta, saskaņā ar nolikumu iedzīvotāju padomes izveides process tiks apturēts, un būs jāuzsāk jauns padomes veidošanas process. Ceru, ka katrā teritorijā būs vismaz viens pārstāvis, un ir interesanti, ka kandidātu varēs ievēlēt pat ar vienas balss atbalstu,” skaidroja E. Aploka. Savukārt vietās, kur būs vairāki kandidāti, padomē iekļūs tas, kurš iegūs visvairāk balsu.

Alūksnieši – savrupi

“Lielais jautājums – kurš būs Alūksnes pilsētas iedzīvotāju padomes pārstāvis un kā viņu izvēlēs? Piemēram, pagastos kopienas, kuras ir pat izveidojušas “Whats-App” grupas, kur no katras mājas ir vismaz viens iedzīvotājs, lai dalītos ar aktuālo informāciju. Alūksnē šādas grupas nav un nav kopienas. Pilsētā ir ļoti liela teritorija ar savrupāko sadarbību savā starpā. Iedzīvotāju padomē būs viens pārstāvis no pilsētas un viņam būs jāspēj strādāt ar visu pilsētas teritoriju. Tas būs liels izaicinājums. Kā šis viens cilvēks apvienos daudzos mikrorajonus un kā sadarbība varētu veidoties, lai maksimāli daudz iedzīvotāju aktivizētu un informētu? Sistēma jāveido no jauna, jo Alūksnē nekā tāda nav,” pauda S. Harjo – Ozoliņa.

Alūksnietis Madars Bērzabinds piekrita, norādot, ka alūksnieši ir kūtri. “Cik gan vienoti var būt pilsētas iedzīvotāji, ja vienotības nav pat vienas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju starpā,” teica viņš, daloties pieredzē, ka no 280 “Kalnadruvu” biedriem “WhatsApp” grupai pievienojušies tikai 58, un apmēram tikpat arī ierodas uz kopsapulcēm. Pārējiem intereses nav. Ar iedzīvotāju padomi, viņaprāt, būs līdzīgi – lielākajai daļai intereses par to nebūs. “Labā ziņa – Alūksne nav ļoti liela pilsēta, un es ticu, ka var iekustināt ļoti nekustīgo mehānismu. Tam, protams, būs vajadzīgs laiks,” teica S. Harjo – Ozoliņa.

Jātiekas un jādraudzējas

Izskanēja ierosinājums vispirms veidot kopienas mikrorajonos, no kuriem katrs izvēlētos vienu galveno pārstāvi. Šiem sabiedrības līderiem būtu jātiekas, lai apspriestu visā Alūksnē aktuālos jautājumus. Lai lietas iekustinātu, vispirms sapulcinās daudzdzīvokļu māju “vecākos”, kuri savukārt nodos informāciju iedzīvotājiem. Par konkrētu tikšanās laiku šobrīd vēl nav informācijas, taču tā sekos drīzumā. Svarīgi – šajā tikšanās reizē varēs piedalīties ikviens interesents, jo galvenais akcents būs iedzīvotāju padomes veidošana. Dz. Zvejniece rosināja Sabiedrības centra telpas izmantot dažādām iedzīvotāju tikšanās reizēm, tostarp, lai satiktos un pārrunātu iedzīvotāju padomes izveides norisi un vēlāk organizētu arī pašas padomes sapulces. Sabiedrības centrs vienmēr ir cilvēkiem pieejams, un kādu brīvu telpu atrast var vienmēr.

E. Aploka informēja klātesošos, ka vasarā Alūksnes pilsētā notiks trīs apkaimes svētki, kas būs lieliska iespēja iedzīvotājiem satikties un veidot draudzīgas attiecības. Jūnijā svētki notiks Apes ielā, jūlijā – Merķeļa ielā, augustā – Torņa ielā. Līdzīgi kopienu svētki pērngad notika pagastos.