Kura vadīs Virešu un Grundzāles pārvaldi?

Lai arī Smiltenes novada pašvaldība novembra domes sēdē lēma par jaunās Virešu un Grundzāles pagastu apvienības pārvaldes vadītāju iecelt Līgu Ozoliņu, Virešu pagasta pārvaldes vadītāju, decembra domes sēdē deputāti tomēr neatbrīvoja no amata Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāju Aldu Zvejnieci. Kas notiks tālāk? Kurš vadīs jauno pagastu apvienības pārvaldi?

Domes priekšsēdētāja Astrīda Harju skaidroja, ka pēc domes lēmuma – par jaunās iestādes vadītāju iecelt L. Ozoliņu – saņemtas iedzīvotāju un biedrību atbalsta vēstules Grundzāles pagasta pārvaldes vadītājai Aldai Zvejniecei. “Gandarījums, ka iedzīvotāji novērtē savas pārvaldes vadītāju, ieraugām daudz labu šķautņu, ir jaunas atklāsmes. Pašvaldības darbinieki un deputāti ir novērtējuši atzinīgi abu pagasta vadītāju darbu. Tomēr šīs ir darba attiecības un darba attiecībās noteicošais ir darba likums un objektīvs ikgadējais darbinieku novērtējums. To visu skatījām. Iedzīvotāju sūtītajām vēstulēm ir tikai informatīvs raksturs, tā tas bijis arī iepriekš, piemēram, izvēloties kādai skolai direktoru. Pieņemam tās zināšanai, bet tās nav noteicošās, pieņemot lēmumu,” sākot skatīt jautājumu, teica A. Harju. Viņa neslēpa, ka saņemtas arī negatīvas vēstules, vienam nomelnojot otru, norādot uz pārkāpumiem, darba vietās organizējot kampaņas, ko gan lūgts pārtraukt. Ziņojumi nākuši no abiem pagastiem. “Mēs neesam biedru tiesa, tie laiki ir pagājuši. Šis nav tiesas process, tādēļ netiesāsim, ko kurš ir darījis vai nav izdarījis,” teica A. Harju.

Rosina vērtēt vēlreiz

Kādēļ notiek tā, kā notiek? Deputāts Dainis Aļeksējevs skaidroja, ka izvēlei numur viens vadīt jauno pagasta pārvaldi jābūt A. Zvejniecei. “Brīdī, kad amatā apstiprināja Līgu Ozoliņu un arī es balsoju “par”, man bija informācija, ka Alda Zvejniece ir atteikusies no piedāvājuma ģimenes apstākļu dēļ. Tāpēc vairāk neiedziļinājos. Tomēr jau tad deputāts Otārs Putrālis norādīja uz to, ka izvēle nav pareiza. Izrādījās, ka Alda Zvejniece vērtējumā ir zaudējusi un viņai piedāvāts otrais amats, no kā viņa dažādu apstākļu dēļ, nevis ģimenes apstākļu dēļ, atteikusies. Tad es sāku iedziļināties pašā būtībā. Un iedziļinājos arī vērtēšanas sistēmā. Sapratu vienu – esam sapinuši kopā darba likumu ar atlīdzības likumu, kur šī vērtēšana atšķiras,” teica D. Aļeksējevs un rosināja veikt jaunu izvērtēšanu, neatbrīvojot no amata A. Zvejnieci.

Arī O. Putrālis uzteica pagastu iedzīvotāju iniciatīvu, kuri novērtē savu pagastu pārvaldniekus. “Tas nozīmē vien to, ka gan viena, gan otra katra savā pagastā ir bijušas cienītas. Sāls ir tajā, ka izvērtēšanas proporcija ir bijusi neatbilstoša 108. darba likuma pantam, kas nosaka, ka kritērijiem jābūt vienādāka svara, tādēļ pagasta vadītāja Alda Zvejniece nebūtu jāatbrīvo no amata. Nepieciešams veidot jaunu izvērtēšanas komisiju konkrēti šim mērķim. Un tikai pēc tam izdarīt secinājumus un rīkoties,” norādīja O. Putrālis.

Ko saka tiesu prakse?

Domes sēdē piedalījās arī juriste Daiga Sveržicka, kuras 30 gadu pieredzē jurisprudencē ir arī darba tiesību joma. Kad A. Harju vaicāja, kuru no darbiniecēm viņa pārstāv, juriste atbildēja, ka nevienu. Smiltenes novadā viņa nedzīvo un nepazīst nevienu no kandidātēm, ir neatkarīga speciāliste. Juriste dalījās tiesu praksē, norādot, kādi riski varētu būt, A. Zvejnieci atbrīvojot no darba. Viņa norādīja, ka pašvaldībai ir jāspēj pierādīt savu lēmumu, bet šobrīd pierādīt lēmuma objektivitāti, viņasprāt, ir grūti. “Kāpēc radīt defektīvu lēmumu, ko grūti būs pamatot, zinot riskus, kādi varētu būt,” deputātus rosināja aizdomāties juriste.

Pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītājs Māris Rungulis piekrita, ka visas juristes izteiktās piezīmes jāņem vērā. “Es neapšaubu mūsu vērtētāju kompetenci un to visu, ko viņi ir izdarījuši. Lēmums ir diezgan sarežģīts, un deputātiem, pirms balsot, ir jādomā, kādas būs tālākās sekas vienā vai otrā gadījumā. Svarīga piebilde – tikai pašvaldība, nevis tiesa, veido savu struktūru, un tikai domes kompetencē ir iecelt vai atbrīvot no amata. Šajā gadījumā tas ir iestādes vadītājs – tā ir amatpersona. Tiesa nevērtēs personu, kura šajā amatā iecelta, bet vērtēs procesu un vai ir ievērots viss, kas minēts likumā,” teica jurists un piebilda, ka tiesvedības risks pastāv vienmēr.

Deputāts Mārtiņš Vīgants jau pašā sākumā iebildis reorganizācijas uzsākšanai, un iemesls tam bija diskusiju trūkums. Viņaprāt, jāatceļ oktobra domes sēdē pieņemtais lēmums par Grundzāles un Virešu pagasta pārvalžu reorganizāciju. D. Aļeksējevs tam nepiekrita, sakot, ka darbinieku izvērtēšana nevar būt par iemeslu, lai atceltu lēmumu par reorganizāciju. Tad jebkuru reorganizāciju varēs apstrīdēt tādēļ vien, ka vēlas paturēt abus darbiniekus. Tā būtu arī izvairīšanās no atbildības. O. Putrālis papildināja, sakot, ka tas būtu negodīgi pret citiem pagastiem, kas jau ir apvienoti un kur viss labi strādā, – pārvaldnieki ievēlēti un problēmu nav.

Sarīdīti pagastu iedzīvotāji

Pirms balsojuma domes deputāts Edgars Avotiņš neslēpa savu nostāju. “Mūsu pēdējās divu mēnešu darbības ir izdarījušas daudz slikta tam, lai šī jaunā pagasta pārvalde varētu strādāt. Esam radījuši ļoti sliktu mikroklimatu, sarīdījuši viena pagasta iedzīvotājus pret otriem un cilvēkos viesuši šaubas šim procesam, ko paši esam virzījuši un par ko esam balsojuši. Man nav pārliecības, ka šis lēmumprojekts, kas atceļ to, ko administrācija ir jau izdarījusi un ko paši esam uzdevuši darīt, būs taisnīgs. Vai nākamais lēmums, ko pieņemsim, piemēram, veidot komisiju vai ko citu, būs taisnīgs? Nav bijušas nekādas diskusijas, kāda būs šī komisija, kas pārvērtēs šos darbiniekus. Vai tā būs politizēta komisija, iesaistīsies deputāti vai tikai pašvaldības darbinieki? Vai iesaistīs speciālistus un profesionāļus ārpus novada? Mēs par to neesam diskutējuši. Braucam atkal nākamajā grāvī, kas jebkurā gadījumā uzliks šaubu ēnu pieņemtajam lēmumam un rezultātam, ko sasniegsim. Manuprāt, šis lēmums nav taisnīgs un izdiskutēts,” norādīja E. Avotiņš.

Jau iepriekš, kad domes deputāti lēma par pagastu reorganizāciju, viņš prognozēja, ka, steigā pieņemot lēmumu, neizdiskutējot un neizrunājot to, uzkāps uz grābekļa. “Un šobrīd notiek tas pats, atkal kāpjam uz grābekļa. Man ir ļoti žēl, ka esam šādā situācijā. Iedzīvotāji tiek musināti un sarīdīti viens pret otru. Tas ir tikai tāpēc, ka nespējam pieņemt izdiskutētus lēmumus,” teica E. Avotiņš un norādīja, ka ir sagatavots administrācijas izvērtējums, kurš tapis pēc pašu deputātu uzdevuma, un tas ir izpildīts. “Tika izdarīts viss, pēc tīrākās sirdsapziņas. Tagad, kad varbūt redzam, ka rezultāts nav tāds, kā gribējām, mēģinām kaut ko mainīt. Esmu diezgan drošs, ka būs nākamais “ugunsgrēks”, ko vajadzēs dzēst,” teica E. Avotiņš.

D. Aļeksējevs uz to atbildēja, sakot, ka kļūdās tikai tas, kurš neko nedara. “Es uzskatu, ka šajā gadījumā kļūdījāmies ar izvērtējumu. Piesaistītā juriste izskaidroja, kādi ir riski, kam pašvaldības jurists nevarēja iebilst. Mēs tagad labojam kļūdu, lai nenonāktu līdz tiesvedībai,” teica deputāts un atgādināja, ka runas par pagastu reorganizāciju sākās jau pavasarī, tādēļ nepiekrīt apgalvojumam, ka bija steiga. “Es neapvainoju nevienu par izdarīto darbu, bet konstatēju, ka esam pieļāvuši kļūdu, ko labojam,” sacīja D. Aļeksējevs. Izpilddirektora vietniece Evija Zurģe, kurai arī ir juridiskā izglītība, izteica repliku, ka viņai nekad nav bijis problēmas atzīt savas kļūdas un šajā situācijā kļūdu viņa nesaskata. “Lemiet, kā jums jālemj. Bet vakara lasāmvielas vietā lūdzu jūs izlasīt jau juristes ieteiktās valsts kancelejas vadlīnijas,” pauda E. Zurģe.

Lēmumu nepieņem, paliek abas

A. Harju atzina, ka jautājums ir politizēts. “Darba tiesiskajās attiecībās ienāk citas šķautnes. Man visvairāk žēl ir abu pagastu iedzīvotāju. Tiem, kuriem šķita, ka dzīvos ļoti draudzīgi, būs jāmācās dzīvot no cita punkta – ar piedošanu,” teica A. Harju. Viņa arī neslēpa, ka augstu vērtē E. Zurģi kā juristi, tāpēc nešaubās par iepriekšējā izvērtējuma likumību. D. Aļeksējevs noslēgumā vien norādīja, ka lēmums nav nevienu brīdi politizēts, jo kandidātes nav nevienā partijā. Jautājums ir saimniecisks.

Iesniegtais lēmuma projekts par A. Zvejnieces atbrīvošanu no Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja amata ar 2024. gada 31. decembri netika atbalstīts. Tas nozīmē, ka abas pagastu vadītājas turpina darbu. Kā norāda E. Zurģe – ilgtermiņā situācija, ka paliek strādāt abas vadītājas, nedrīkst būt. Ir jāizveido objektīvā komisija un darbinieces jāizvērtē, norādīja E. Zurģe.