Kā veicināt lasītprasmi un lasītprieku?

Laba lasītprasme ir kvalitatīvas dzīves pamats, un visai sabiedrībai kopā jādomā, kā uzlabot situāciju, ka liela daļa jauniešu nelabprāt lasa. Būtiski, ka zems lasītprasmes līmenis traucē bērniem gūt labākus sasniegumus mācībās. Pēc Eiropas Padomes aicinājuma Latvijā un citviet Eiropā plaši tiek svinēta Eiropas Valodu diena – valodu daudzveidības svētki. Latviešu valodas aģentūra organizēja semināru par lasītprasmi “LasītPRIEKS”, kurā par šo tēmu diskutēja eksperti.

Bērniem savas idejas

Eksperti seminarā mēģināja rast atbildes uz dažādiem jautājumiem: ko darīt, lai nākamās paaudzes lasītu; kā digitālajā laikmetā saglabāt lasīšanu kā tradīciju; kā kopīga lasīšana veido ģimenes ieradumus. Latvijas Universitātes (LU) lektore un Latviešu valodas aģentūras tālākizglītotāja Inese Eglīte atzīst, ka jauniešu lasītprasme ir būtiski samazinājusies. Kas ir tie priekšnosacījumi, lai lasītprieks sekmētu lasītprasmi? Runājot ar bērniem, bieži vien var atrast tās atbildes, kuras sagādā izaicinājumus pieaugušajiem. Lai izprastu, ko domā jaunā paaudze, I. Eglīte devusies pie bērniem, lai uzdotu jautājumus. “Vai jums patīk lasīt?

– Atbildes bija ļoti dažādas. Tie, kuri atbildēja, ka nē, liek aizdomāties – vai ir grūtības uztvert tekstu, pārāk biezas grāmatas vai traucē citi faktori. Starp citu, bērnu interesēm ir plašs spektrs, kas viņiem patīk, – mūzika, sports, māksla. Rodas jautājums – varbūt vajadzētu vairāk bērnu grāmatu par kādām šajās nozarēs populārām personībām?” ideju pauž LU lektore. Kā pieaugušie varētu palīdzēt? “Jārada interese par grāmatu. Varbūt jālasa grāmatas digitālā formātā ar iespēju klausīties tekstu. Vēl no bērniem dzirdēts – būtu vajadzīga apbalvojumu sistēma, kad par izlasīto nodaļu nopelna, piemēram, šokolādi. Starp citu, naudas summas, ko bērni vēlētos saņemt, ir ļoti adekvātas,” par dzirdēto no bērniem stāsta I. Eglīte un piebilst, ka pieaugušie tomēr neatbalsta šādu sistēmu. “Lai zinātu, ka bērns sapratis izlasīto, grāmatu lasa visa ģimene kopā un tad visi par to sarunājas. Balvas varēs nopelnīt tad, ja spēs atbildēt uz jautājumiem. Pieaugušie var piekrist, var nepiekrist šādam variantam,” viņa piebilst. Katrā gadījumā, pozitīvi tas, ka bērni vēlas, lai to pašu grāmatu lasa arī vecāki, skolotāji – pēc tam ir saturīgi pavadīts laiks kopā, ir sarunas.

Ar pļāpātprieku un domātprieku

Bērna komunikācija ar pieaugušo ir ļoti svarīga. Lauris Gundars, kurš ir ne tikai dramaturgs un režisors, bet arī Latvijas Radio 1 raidījuma “Lasām un pļāpājam” vadītājs, stāsta, ka svarīgs ir pļāpātprieks un domātprieks. Savā raidījumā viņš uzaicina bērnu vecumā no sešiem līdz 12 gadiem, kurš izlasījis divas no raidījuma veidotāju piedāvātajām grāmatām. Sarunas laikā viņš mudina jauno lasītāju atklāt, kas patika vai nepatika, iepriecināja vai kaitināja grāmatās, ko gribētu mainīt sižeta gaitā. “Studijā es redzu, kā pat viskautrīgākais bērns sāk runāt, jo mēs pļāpājam viens ar otru. Vecākiem vairāk jārunā ar saviem bērniem, jāiepazīst viņi. Katra individuālā saruna ar vecākiem ir daudz svarīgāka par desmit sarunām klasē,” uzsver L. Gundars. Tas skan šķietami ideālistiski, jo dzīvojam steidzīgā laikmetā, bet viņa pieredze raidījumos pierāda, cik ļoti atšķiras bērni, ar kuriem vecāki ir runājuši, ar kuriem nē. “Tie, ar kuriem vecāki nerunā, atnākot uz studiju, ir tik priecīgi – beidzot kāds pieaugušais ar viņu runā par kaut ko, kas viņam būtisks! Svarīgi, lai ir paaudze, kas domā paši, ka mēs uzreiz viņiem nedodam atbildes. Mūsu atbildes var nebūt tik vērtīgas, cik bērnu jautājumi un pārdomas,” viņš secina. Nekad nebūs tā, ka visi vecāki steigsies lasīt kopā ar bērnu, runās par izlasīto –
tā ir realitāte.

Varbūt audiogrāmatas un komiksi?

“Man ir sajūta, ka kaut ko mainīt varētu divas lietas: audiogrāmatas un komiksi. Ko tad jaunieši dara, ja viņi nelasa? Skatās interneta vietnes, kā, piemēram, “You Tube”. Runājot ar satiktajiem bērniem, secinu, ka interneta vide ne īpaši liek domāt. Grāmata tomēr to rosina. Audiogrāmata ir labs risinā-
jums,” savu ideju izsaka dramaturgs. Klausoties audiogrāmatu, var darīt arī citas lietas, un tas veicina domātprieku. Daudzi mūsdienu bērni aktīvi lasa komiksus. “Bet cik šādu grāmatu ir latviešu valodā? Maz. Zinu – lai viens mākslinieks uzzīmētu un izdotu komiksu, tam nepieciešams daudz laika, tas ir dārgi, tāpēc latviešu valodā šis žanrs nav plaši pārstāvēts, tādēļ tam vajag mērķētu atbalstu,” secina L. Gundars.

Var palīdzēt lasīšanas kartītes

Daugavpils Universitātes docente un Latviešu valodas aģentūras tālākizglītotāja Sandra Zariņa seminārā pastāstīja, ka, pēc starptautisko pētījumu datiem, apmēram 6 % ceturto klašu skolēnu tik slikti lasa, ka viņi netiek līdzi mācību saturam. “Dramatiski, ja bērns jāatstāj uz otru gadu tikai tāpēc, ka lasītprasme ir pārāk zemā līmenī. Mācību paradumi, kas derēja iepriekš, mūsdienu bērniem vairs neder. Skaidrs, ka grāmatas, kuras lasījām mēs, mūsu bērniem vairs neinteresē,” secina S. Zariņa. Lai atrastu citādāku pieeju lasītprasmes veicināšanai, tapis Latviešu valodas aģentūras jaunais metodiskais materiāls, kas izveidots pirmsskolas un sākumizglītības skolotāju atbalstam. “Lasīšanas kartītēs “101 ideja lasītprasmes veicināšanai” ir skaņas saklausīšana, burtu apgūšana, zilbju, vārdu un teikumu lasīšana. Tās ir mūsdienīgas, jēgpilnas, praktiskā darbībā pārbaudītas, skolotāju pieredzes apkopojums,” iesaka Daugavpils Universitātes docente un uzsver, ka kartītēs ir viegli orientēties. Tās pieejamas Latviešu valodas aģentūrā, sākot ar oktobri.

Kopā lasīšana uzlabo attiecības

Trīs līdz četru gadu vecumā var visveiksmīgāk apgūt dažādas prasmes labvēlīgos apstākļos. “Pastāv 30 miljonu vārdu atšķirība. Pirms skolas gaitu uzsākšanas bērni, kuri auguši labvēlīgos apstākļos, ir dzirdējuši aptuveni 45 miljonus vārdu, sliktos apstākļos – tikai 15 miljonus vārdu,” stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, uzsverot, ka 85 % smadzeņu attīstība bērniem notiek līdz trīs gadu vecumam. “Vecākiem jāpavada laiks ar bērnu.

Kopā lasot un skatoties grāmatu, to apspriežot un spēlējoties vai citādi mijiedarbojoties – tas veicina bērna emocionālo un sociālo izaugsmi. Šis process nostiprina bērna un vecāku attiecības, veido bērna pašcieņu un uzlabo veselību,” uzsver Bērnu literatūras centra vadītāja. Viņa informē par pētījumu, kas publicēts “Social Science & Medicine” 2016. gadā: ja bērni ļoti slikti lasa līdz 3. klases beigām, viņiem būs regulāri sarežģījumi ar mācību vielas apguvi skolā. “Šogad viena no Latvijas Nacionālās bibliotēkas prioritātēm ir lasīšanas veicināšana. Cenšamies iesaistīt visas Latvijas skolas, bibliotēkas un sabiedrību kopumā,” saka S. Tretjakova. Bibliotēkas, kā atbalsta institūcijas, cenšas piedāvāt grāmatām bagātu vidi.

Nevajag piespiest

Skolotāja, māksliniece un bērnu grāmatu autore Inita Zēriete uzsver – strādājot ar bērniem, jārunā caur sirdi un ar mīlestību. “Kad sāku mācīties lasīt, skatījos uz grāmatām ar mīlestības acīm, vienmēr vēlējos saredzēt ko skaistu, aizraujošu. Bērni mācās lasīt, izmantojot zīmējumu. Kamēr viņi vēl nav iepazinuši burtus, bērni pasauli uztver emocionāli, viss sākas ar bilžu grāmatām,” uzsver I. Zēriete. Iepazīstot bērnus, grāmatu autore saprot, kas viņiem nepieciešams. “Rodas pasakas par draudzību, par gadalaikiem. Bērni reizēm nespēj saprast cilvēciskās vērtības, kas viņos mīt, bet caur grāmatu viņi tās ļoti labi saskata,” pārliecināta ir grāmatu autore, uzsverot, ka ļoti būtiski ir sajust prieku burtu iepazīšanas procesā. “Nav pareizi piespiest lasīt grāmatu, piekodinot, ka citā gadījumā nevarēs, piemēram, skatīties televizoru. Bērnam šajā lietā tāpat kā citās ir būtiski sajust atbalstu no vecākiem, no skolotājiem,” saka I. Zēriete.

Lasīšanas intonācija – vislabākais instruments

Svarīga ir arī lasīšana skaļi – izteiksmīga lasīšana. “Tā bērniem sniedz klausīties prieku, līdzpārdzīvojumu un lasītprieku. Daiļlasīšanas nolūks ir darīt lasāmo ne vien dzirdamu un saprotamu, bet arī pamodināt klausītāja dvēselē tādus pašus veidolus, ierosināt viņā tādas pašas sajūtas, kādas autors vēlējies ar savu rakstīto panākt,” uzsver pasaku stāstnieks, Latviešu valodas aģentūras veidoto mācību materiālu balss Raitis Zapackis un piebilst, ka daiļlasīšana, savā ziņā, ir māksla. Ir svarīgi apzināties lasījuma mērķi: publiskā runa, mācību materiāls vai vakara pasaka. Intonācija ir labākais instruments, kā panākt lasāmā fragmenta tēlainību. Runas ritmam ir nozīmīga loma, attēlojot dažādus notikumus lasījumā. Būtiski, ka bērni paši uzstājas publikas priekšā ar izteiksmīgu grāmatas fragmenta stāstījumu. Tas sniedz drosmi un pārliecību par sevi.

Ieklausoties ekspertu ieteikumos, ieplānosim ģimenē lasīšanas vakaru, kam varbūt sekos daudzi citi.

JOLANTA APSĪTE, pirmsskolas skolotāja
Katram savs zināšanu apgūšanas temps
Pirmā iepazīšanās ar burtu pasauli bērniem ir pirmsskolas izglītības iestādēs. Lasītprasme pirmsskolā notiek netīšā veidā jau no mazajām grupām. “Burtiņi uz rotaļlietām, apģērba, no dažādiem materiāliem veidoti, izgriezti – ir daudz variantu. Bērniem interesants ir sava vārda pirmais burts, tad jau rodas dabiska interese par citu ģimenes locekļu, mājdzīvnieku burtiņiem,” stāsta Alūksnes novada pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” skolotāja Jolanta Apsīte. Tā pamazām, kopīgi mācoties sasaukt līdzskani ar patskani, veidot zilbes, bērni apgūst lasīšanas tehniku. Katram bērnam šī prasme veidojas savā tempā – citam izdodas apgūt ātrāk, citam nepieciešams ilgāks laiks, individuālais darbs un pozitīva motivēšana. Kā uzsver pirmsskolas skolotāja, svarīgi novērtēt bērnu par centību un paveiktajiem sasniegumiem.
Bērni viens otram kā skolotāji
Pirmsskolā grupās ir galda spēles, pieejami gaismas galdi, interaktīvā tāfele, dažādi robotiņi, planšetes, ar kuriem darbojoties un veicot uzdevumus, lielākajai daļai bērnu šī lasītprasme nostiprinās. “Protams, izmantojot digitālās ierīces, ievērojam to lietošanas ilgumu – tās pieejamas ar laika limitu. Izmantojam smilšu pulksteņus – tādā veidā bērni mācās kontrolēt laiku,” par ikdienu ar bērniem stāsta skolotāja.
Katrā grupiņā ir “bibliotēka” grāmatu lasīšanai, ilustrāciju pētīšanai –
tā bērni savā starpā ir viens otram skolotāji, jo kāds grib “burtot”, cits klausās, viens otru palabo. “Bērniem patīk veidot savas grāmatas. Viņi uzraksta vārdus, kurus jau prot, savukārt garākus teikumus pēc viņu stāstītā palīdz pierakstīt pieaugušais,” piebilst pirmsskolas skolotāja.
Lasa pirms diendusas
Lielākajās grupās vairumam bērnu patīk veikt uzdevumus darba lapās vai burtnīcās. “Viņi saprot, ka ir jāizlasa, lai zinātu, kas jādara. Svarīgi ir izprast izlasīto, un pie tā arī mēs, pirmsskolas skolotāji, daudz strādājam,” uzsver J. Apsīte. Uzdevums nav viegls, bet burtot iemācoties lielākā daļa pirmsskolas vecuma bērnu. “Daži lasa ar izpratni arī garākus teikumus, ja nepieciešams, pedagogs vienmēr palīdz. Kopīgi cenšamies lasīt, piemēram, ielu nosaukumus, ejot pastaigās,” pastāsta skolotāja. Lielākajās grupās ir bērni, kuri pirms diendusas lasa pasaku saviem draugiem. Kopīgo lasīšanas mirkļu bērnudārzā ir daudz. “Piedalāmies “Bērnu žūrijā”, apmeklējam Alūksnes novada bibliotēkas rīkotos pasākumus pirmsskolas vecuma bērniem. Iestādē, sadarbībā ar bibliotēku, uz noteiktu laiku ir nolikts “Grāmatu koferis”, no kura aptuveni mēneša laikā varam izvēlēties grāmatu. Vadītājas vietniece izglītības jomā visu koordinē – grāmatu tēmas saista ar Eko skolas gada uzdevumiem, mēneša apakštēmām,” informē J. Apsīte.
Lasītprasme – individuāls darbs
Kā atzīst pirmsskolas skolotāja, lasītprasme gadu gaitā nav īpaši mainījusies – kāds ir motivētāks, kāds apgūst lēnāk. “Pareiza, skaidra skaņu izruna gan ir ļoti pasliktinājusies. Klupšanas akmens izglītības sistēmā kopumā ir pārejas posms no dārziņa uz skolu, izpaliek, kā agrāk teica, “Pirmsābeces periods” skolā,” secina J. Apsīte un uzsver, ka pedagogi, cik nu viņu spēkos, māca bērniem lasītprasmi. “Tas ir uzdevums, kas jāveic individuāli un ikdienas ritmā. Teikšu godīgi, nevaram tīri fiziski visu izdarīt – ļoti iesaistās arī skolotāju palīgi, kuri palīdz arī vakarpusēs bērniem pamācīties lasīt,” stāsta skolotāja. J. Apsīte uzskata, ka, uzsākot pirmo klasi, bērnam jāprot lasīt. “Mēs taču redzam, kādas ir skolas programmas, – būs vieglāk mācīties, ja bērns apguvis lasītprasmi. Savukārt, lasītprieku bērni var iegūt mājās, kopā ar vecākiem. Mēs aicinām: “Cik gadiņu, tik minūtītes vingrināties lasīt zilbes, īsus vārdus. Un ļoti svarīgi (tas, protams, ne vienmēr ir viegli) to darīt pacietīgi un regulāri,” uzsver J. Apsīte. Viņa iesaka vecākiem uzturēt ģimenē vērtību – vakara pasaciņas lasīšanu kopā ar bērnu.

SANITA BORDĀNE, latviešu valodas un literatūras skolotāja
Bērni vasarā nelasa
Alekseja Grāvīša Liepnas pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Sanita Bordāne māca 5., 6. un 8., 9. klašu skolēnus. “Diemžēl bērnu, kuri izjūt lasītprieku, ir ļoti maz. Domāju, galvenais iemesls ir digitālais laikmets – visa dzīve ir telefonos, līdz ar to grāmatas nav aktuālas,” saka skolotāja. Viņa mēģina bērnus motivēt dažādos veidos, bet, kā pati atzīst, gandrīz nekas neiedarbojas. “Arī vasaras brīvlaikā vairs nelieku lasīt grāmatas, jo zinu, kāds būs rezultāts. Tas, kas jādara ar lielu piespiešanos, neveicina nekādu prieku un visdrīzāk “atsit dūšu” vispār. Ir, protams, apzinīgi bērni, kuri izlasīs grāmatas, neskatoties, vasara vai skolas laiks,” viņa secina. Paredzot, ka brīvdienās vairums bērnu nav lasījuši, skolotāja katru septembri atgādina, ka līdz rudens brīvdienām būs jāaizpilda darba lapas par izlasīto grāmatu. “Tādā veidā veicinu bērnus sākt lasīt grāmatu mācību gada sākumā. Nav obligātās literatūras, tāpēc ļauju skolēniem pašiem izvēlēties sev tīkamāko. Mudinu lasīt “Bērnu žūrijas” grāmatas, jo tās ir mūsdienīgas,” stāsta S. Bordāne.
Labā tradīcija zudusi
Skolotāja novērojusi, ka bērni labprātāk klausās, nevis lasa. “Reizēm pati paņemu kādu grāmatu no bibliotēkas un stundas sākumā lasu viņiem priekšā. Arī tas nav slikti, jo vedina uz domāšanu un sarunu tematu. Esmu devusi arī katram atšķirīgus stāstu fragmentus, ko pati sameklēju, bet visiem uzdodu vienādus jautājumus – tad var dzirdēt interesantus skolēnu viedokļus un tādā veidā dzimst diskusijas,” par mācību gaitu stāsta skolotāja.
Viņa labprāt sagatavo skolēnus skaļās lasīšanas konkursiem, savukārt kolēģe mudina bērnus piedalīties skatuves runas konkursos. “Tie, kuri piedalās, to dara labprātīgi. Reizēm ir tā, ka bērns grib, bet īsti nevar – nav šo prasmju. Gadās arī tā. Kad vēl nebija likvidētas lauku skolas, tad sadarbībā ar Liepnas tautas namu rīkojām vietējo skatuves runas konkursu, kur ļāvām piedalīties visiem, kuri vēlas. Tā skolēniem bija iespēja ne tikai piedalīties, bet redzēt, kā citi uzstājas, saprast, ko pats savā runas mākslā var uzlabot,” atceras S. Bordāne un pauž nožēlu, ka šī tradīcija zudusi.
Zinot, kādas prasības ir skolā, bez lasītprasmes pirmajā klasē neiztikt. “Uzskatu, ka, uzsākot pirmo klasi, noteikti jāprot lasīt. Būtiski ir arī saprast izlasīto. Ja bērns vēl septiņos gados neprot lasīt, pēc tam rodas grūtības. Pati redzu, kas notiek lielākās klasēs – daudzi neprot tekoši lasīt, neizprot izlasīto,” secina skolotāja, aicinot visus iesaistītos padomāt par to, ko šajā ziņā var uzlabot.