Jaunu grāmatu netrūks

Alūksnes novada bibliotēkā arvien paplašina nozaru literatūras klāstu, pēc kuras ir pieprasījums. Piemēram, pagājušajā gadā iestāde iegādājās piecas praktiskas rokasgrāmatas –
“Jumti”, “BIM rokasgrāmata”, “Elektriķa rokasgrāmata”, “Santehniķa rokasgrāmata” un “Viedo māju rokasgrāmata”, netrūkst arī juridiskās literatūras. Arvien pieprasītākas kļūst grāmatas svešvalodās – angļu valodā pagājušajā gadā iegādātas 34 grāmatas, ir arī literatūra krievu valodā, jo pēc tās ir pieprasījums.

Liela nozīme ir arī grāmatu reklāmai. “Šajā ziņā liela loma ir Grāmatu svētkiem, ko pagājušajā gadā atjaunojām, – iedzīvotāji no tā ļoti daudz iegūst, ierauga jaunumus. Tas ir vērtīgs pasākums. Lasīšana ir un būs nozīmīga mūsu dzīves sastāvdaļa,” pārliecinoši saka S. Avotiņa.

Grāmatas popularizē arī iestādes rīkotie pasākumi. “Esmu ievērojusi, ka lielu atsaucību gūst novadpētniecības pasākumu cikls “Savējie iedvesmo” – tie ir mūsu novada cilvēki, kurus vietējie vēlas satikt. Apmeklētājiem patīk arī tikšanās ar autoriem pasākumu ciklā “Rakstnieku stāsti par stāstiem”. Kāda ir rakstnieka personība, tāda ir arī interese par viņa literatūru,” viņa secina. Daudzi pēc šīm tikšanās reizēm aktīvāk sāk interesēties tieši par konkrēto autoru grāmatām.

Bagātīgs piedāvājums

2024. gadā Alūksnes novada bibliotēkā nonāca 728 jaunas grāmatas. “Visvairāk iedzīvotāji izvēlas lasīt daiļliteratūru – no iepirktajām grāmatām 400 bija tieši šis žanrs. Daudzus interesē detektīvi, dāmu romāni, grāmatas par ceļojumiem, vēsturi. Gaumes ir dažādas. Pēdējā laikā ļoti pieprasītas ir grāmatas par personībām, piemēram, Greisu Kelliju, Mišelu Obamu, Arnoldu Švarcenegeru, Andreju un Juri Žagariem, Edgaru Liepiņu un daudz citu,” informē S. Avotiņa un piebilst, ka cilvēkiem patīk lasīt par spēcīgām personībām, tas viņus iedvesmo.

Iecienīti arī lasītavas pakalpojumi. Pērn Alūksnes novada bibliotēka abonēja 73 nosaukumu laikrakstus un žurnālus, tai skaitā žurnālus bērniem. Preses izdevumi ir iecienīta lasāmviela, ko apliecina bibliotēkas informācijas sistēmas statistika, jo ik gadu žurnālu izsniegums uz mājām ir trešdaļa no kopīgā bibliotēkas izsnieguma. 10 lasītākie žurnāli bija “Kas Jauns”, “Ievas Stāsti”, “Praktiskais Latvietis”, “Ieva”, “Privātā Dzīve”, “Patiesā Dzīve”, “Ir”, “Sestdiena”, “Mājas Viesis”, “Leģendas”. Čaklākajam žurnālu lasītājam aizvadītajā gadā izsniegti 412 eksemplāri. Lasītavā pieejami arī seši laikraksti, visvairāk lasītais viennozīmīgi ir vietējais laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”. Mazie lasītāji Bērnu apkalpošanas nodaļā visbiežāk izvēlējušies žurnālus “Lielais Detektīvs”, “Baltais Valis” un “Donalds Daks”.

2025. gadam Alūksnes novada bibliotēkā abonēti 76 nosaukumu laikraksti un žurnāli gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Lasa ne tikai jaunākās

Abonementa nodaļā ar lasītājiem ikdienā tiekas galvenā bibliotekāre Flora Čubarova, kura izsniedz un iesaka grāmatas ik dienu. “Lasītāju gaumes un intereses ir ļoti atšķirīgas. Daudziem patīk konkrētu žanru literatūra, ko abonementā palīdz ātrāk atrast īpašas uzlīmes. Piemēram, sirsniņa uz mīlas romāniem vai revolveris – uz detektīviem. Tāpat ir lasītāji, kuri lasa tikai konkrētu autoru grāmatas,” lasītāju tendences ieskicē bibliotekāre. Viņa priecājas, ka pieprasīta ir ne tikai jaunākā literatūra. “Sociālajos tīklos izveidotas dažādas grā-
matu draugu grupas, kurās bieži vien reklamē kādas sen aizmirstas grāmatas. Tad alūksnieši nāk uz bibliotēku un vaicā tieši pēc tām,” stāsta F. Čubarova.

Sāpīgais kāpņu jautājums

Pēdējo gadu laikā lasītāju skaits krītas, bet tas ir loģiski – iedzīvotāju skaits samazinās, daudzi izvēlas informāciju iegūt internetā. “Apmeklētāju skaitu ietekmē arī lauku skolu likvidācija – ģimenes pārceļas uz citiem novadiem, līdz ar to mēs zaudējam savus lasītājus. Ļoti bieži dzirdu skumjus secinājumus – gribētu lasīt grāmatas no bibliotēkas, taču nevaru uzkāpt pa stāvajām kāpnēm. Par to tik daudz jau ir runāts, bet pagaidām bez panākumiem,” nopūšas galvenā bibliotekāre F. Čubarova. Bibliotēkai būtu vajadzīga jauna un visiem pieejama ēka – nepieciešama mūsdienīga vide, kur vēlas nākt visas paaudzes.

Lai atvieglotu pieejamību grāmatām klientiem cienījamā vecumā, bibliotekāri mēdz tās piegādāt mājās. “Ja kāds pie mums netiek, piedāvājam aizvest konkrēto grāmatu. Šis ir bezmaksas pakalpojums, un visus interesentus aicinu sazināties ar Alūksnes novada bibliotēku pa tālruni 6432219 vai 25403935,” viņa informē. Tāpat iedzīvotājiem ar redzes problēmām pieejamas arī lieldrukas un audiogrāmatas. “Aptuveni trīs reizes gadā mainām šo grāmatu klāstu, lai ir dažādība. Lieldrukas literatūru mums sūta no Latvijas neredzīgo bibliotēkas, savukārt audiogrāmatas – Balvu centrālā bibliotēka,” stāsta F. Čubarova.

Motivē čaklāko lasītāju tops

Nozīmīgs bibliotēkas uzdevums ir veicināt lasītprieku jaunās paaudzes vidū. Alūksnes novada bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļas galvenā bibliotekāre Zane Drozdova un bibliotekāre Inese Leimane ievērojušas, ka jauno paaudzi motivē čaklāko lasītāju tops, kas veidojas kā sava veida sacensības. Čaklākajam lasītājam izsniegta 231 grāmata. “Bērni jūtas lepni, ka ierauga savu vārdu šajā sarakstā. Ļoti labi, ka ir “Bērnu žūrija”, – tas skolēniem ir svarīgs pasākums, kad gribas izlasīt visas piedāvātās grāmatas un pēc tam kopīgi dalīties ar iespaidiem. Ļoti lietderīgas ir tikšanās ar bērnu grāmatu autoriem – pēc tam viņi grib izlasīt konkrētās grāmatas,” par lasītprieka veicināšanas pasākumiem stāsta Z. Drozdova.

Kopumā lasīšanas tendences bērniem ir nemainīgas. Abas bibliotekāres atzīst, ka gribētu, lai skolēni lasa vairāk, bet secinājums ir viens – digitālais laikmets atstāj savas pēdas, un tas ir neizbēgami.

Diemžēl bērnu žurnāli bibliotēkā nav guvuši popularitāti. “Cenšamies uz vietas piedāvāt pašķirstīt, palasīt. Reizēm šķiet, ka bērni tos nemaz neierauga. Turpmāk plānojam kādu akciju ar mērķi bērnus ieinteresēt pievērsties periodikai,” stāsta bibliotekāre. Aktīvākie lasītāji ir skolēni no 1. līdz 3. klasei. “To ietekmē arī fakts, ka ģeogrāfiski esam tuvāk tieši šī vecuma skolēnu izglītības iestādei. Aicinu vairāk nākt pie mums pirmsskolas vecuma bērnus kopā ar vecākiem, vecvecākiem,” viņa rosina.

Patīk grāmatu sērijas

Bērni vislabprātāk lasa sērijveida grāmatas. “Šobrīd populāra ir Ērinas Hanteres “Klanu kaķi” un “Klanu suņi” sērijas. Mazākajiem patīk Ingo Zīgnera “Mazais pūķis Kokosrieksts” grāmatas. Viņiem patīk skaistas un krāšņas grāmatas,” ar aktualitātēm iepazīstina Z. Drozdova. I. Leimane novērojusi kādu iepriecinošu tendenci. “Viena no topa sērijām šobrīd ir Deiva Pilkija “Dogmens” – pamanījām, ka šo sēriju sākuši lasīt zēni, kas līdz šim nav izcēlušies ar čaklu lasīšanu. Tas ir iepriecinoši – kāds klasē padalās ar saviem iespaidiem par šo literatūru, un tad viņi te sāk pamazām drūzmēties, lai izvēlētos sev grāmatu. Tā ir iepriecinoša tendence,” stāsta I. Leimane.

LASĪTĀKO GRĀMATU TOPS
1.Lelde Kovaļova “Tvitera tiesa”
2.Dace Judina, Arturs Nīmanis “Maskas”
3.Zane Daudziņa “Bērnudienas komunālajā”
4.Emēlija Šepa “Lācis miegā”
5.Marī Ventrasa “Sniegavētra”

ČAKLĀKO LASĪTĀJU TOPS BĒRNU NODAĻĀ
Reinis Pormalis, Elizabete Gonšteina, Regnārs Bogdanovs, Sofija Ivanova, Ralfs Baltais, Simona Čibala, Beāte Buka, Katrīna Laidiņa, Mareks Karuntu, Emīls Frolovs, Emīlija Fridrihsone.