Izstāde atklāj drūmākās lappuses Latvijas valsts vēsturē

Ekspozīcijas “Drūmākās lappuses Latvijas valsts vēsturē. Deportācijas” dizaina koncepciju izstrādāja dizainere Madara Matisone, tehnisko risinājumu realizēja Artūrs Mollers (MoWorks) un Uģis Blusa – Blusiņš, tematisko noskaņas skaņu celiņu komponēja Zigmārs Miemis. Ekspozīcija īstenota, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) un Alūksnes novada pašvaldības finansiālam atbalstam.

1949. gads Alūksnē. No 25. līdz 28. martam no Alūksnes apriņķa tika izsūtītas 468 ģimenes. Kā “kulaki” tika izsūtītas 281 ģimene, kā nacionālisti – 187 ģimenes. Alūksnes apriņķa iedzīvotāji pārsvarā tika izsūtīti uz Omskas, Tomskas, Irkutskas un Amūras apgabaliem. Ceļā uz izsūtījuma vietu nomira 11, bet izsūtījumā – 173 Alūksnes apriņķa iedzīvotāji. Izsūtīto vidū bija 400 bērni līdz 16 gadu vecumam, 250 sirmgalvji, 866 darbspējīgie.

Alūksnes novada muzejā izveidota jauna pastāvīgā ekspozīcija “Drūmākās lappuses Latvijas valsts vēsturē. Deportācijas”, kas veltīta vienam no traģiskākajiem posmiem Latvijas vēsturē. Nosaukums izsaka daudz, bet ne visu – tas ir jāredz, jādzird, jāizlasa. Izstāde ļauj iepazīt izsūtīto Alūksnes novada iedzīvotāju dzīvesstāstus, nacionālās pretošanās kustības darbību un dzīvi izsūtījumā, atklājot padomju represiju smago ietekmi uz latviešu tautu. Vēstures notikumus palīdz izprast ne tikai dokumenti un fotoliecības, bet arī audioieraksti un simboliski vizuālie risinājumi, kas rada emocionālu līdzpārdzīvojumu.

Var klausīties audio

Padomju varas realizēto represiju galvenais mērķis bija salauzt cilvēka brīvo gribu, iznīcināt viņu pārliecību un ticību savai valstij, saviem ideāliem un salauzt latviešu tautas apziņu. Kā stāsta Alūksnes novada muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Linda Apšusala, ekspozīcijā atspoguļots hronoloģisks stāsts par notikumiem dzimtenē un svešumā: Latvijas Republikas laiks 1930. gadu 2. pusē; Molotova – Ribentropa pakts un padomju okupācija; 1941. gada deportācijas; Alūksnes novada nacionālās pretošanās kustības; 1949. gada deportācijas, dzīve svešumā un atgriešanās Dzimtenē, reabilitācija. “Vēsturiskos notikumus var izzināt, pētot informatīvos tekstus, aplūkojot dokumentus, bagātīgās fotoliecības un ģimeņu personīgās lietas. Apmeklētāji, kuri vēlas padziļināti izzināt deportēto ģimeņu dzīvesstāstus, tos var noklausīties audio ierakstos,” informē L. Apšusala.

Emocionāli smagi stāsti

Izstāde iekārtota muzeja pagrabstāvā. Jau ieejot ekspozīcijas telpā, atmosfēra paņem savā varā, un apmeklētājs var kaut nedaudz iejusties tajā laikā, kad cilvēki zaudēja savu brīvību un dzimto zemi.

Izstāde stāsta par to, ka mums jānovērtē sava brīvība, vienlaikus mēs nedrīkstam aizmirst šīs traģiskās vēstures lappuses. Kopējo noskaņu veido skaņu dizains, īpaši komponēts skaņdarbs, kas līdztekus vizuālajam un tekstuālajam stāstam palīdz noskaņoties tematam. Tie, kuri jau apmeklējuši izstādi, atzīst, ka ir emocionāli smagi klausīties audioierakstus ar novadnieku stāstiem (ierunājis Alūksnes novada muzeja krājuma glabātājs Didzis Eglītis), bet tie ir jādzird, lai vēl vairāk izprastu šīs deportācijas.

Uz viena no uzskates līdzekļiem rakstīts: “Gandrīz 50 gadus ilgā padomju okupācija kardināli mainījusi Baltijas valstu tautsaimniecību, iedzīvotāju skaitlisko sastāvu un vidi, taču vissmagākie ir tieši demogrāfiskie zaudējumi, norāda demogrāfs Ilmārs Mežs, uzdodot retorisku jautājumu: Cik maksā nogalināts cilvēks? Cik maksā cilvēka deportācija uz 15 gadiem un pēc tam sekojošie viņa karjeras iespēju ierobežojumi?” Ekspozīcijas noslēgumā var apstāties pie diviem stilizētiem papīra ruļļiem un apdomāties – kas ir BRĪVĪBA? Ko tā katram no mums nozīmē?

Arī izglītojošā nodarbība skolēniem

Ekspozīcijā izmantoti simboli un stencila gleznojumi, kuri raksturo padomju varas īstenoto ideoloģiju. “Bagātīgā ekspozīcijas vizuālā valoda palīdz izprast drūmo vēstures posmu un traģiskos notikumus, veicinot līdzpārdzīvojumu. Ekspozīcijas “Drūmākās lappuses Latvijas valsts vēsturē. Deportācijas” saturs balstīts uz Alūksnes novada muzeja krājuma un pētniecības darba materiāliem, Alūksnes politiski represēto kluba “Sarma” atmiņu un vēstures liecību vākumu, kā arī vēsturnieces Astrīdas Ievednieces veikto pētījumu par nacionālo pretošanās kustību novadā,” stāsta L. Apšusala. Jaunās ekspozīcijas ietvaros muzejs piedāvā arī izglītojošo nodarbību “Dzimtenes vārdā”, kurā jaunieši no 7. līdz 12. klasei var izzināt vēsturiskos faktus par padomju represiju norisi, to ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un iepazīt Alūksnes novada iedzīvotāju stāstus par cerību, izturību un piederību savai zemei. “Šī izglītojošā programma sniegs skolēniem iespēju noskaidrot vēstures notikumus, pētot ekspozīcijā pieejamos materiālus – tekstus, vēsturiskus dokumentus, fotogrāfijas un priekšmetus. Dalībnieki darbosies ar vēsturisko liecību kopijām, kā arī klausīsies deportēto ģimeņu dzīvesstāstus audioierakstos, kas ļaus dziļāk izprast politiski represēto, padomju varas apspiesto un sodīto Latvijas iedzīvotāju skarbo dzīves pieredzi,” iepazīstina L. Apšusala.